Netīrīti, slideni ceļi – šoziem no autovadītājiem to dzird bieži. Cilvēki dalās gan ar fotogrāfijām, gan pārdomām un pārdzīvojumiem uz valsts un reģionālās nozīmes ceļiem. Braucot uz darbu Vidzemes slimnīcā, pats vari nonākt pacienta statusā – šis ir tikai viens no daudzajiem komentāriem, kas izskanējis publiskajā telpā.
Par reģionālā autoceļa Smiltene – Valka posmu pirms nedēļas Madara P. sociālajā tīklā facebook raksta: “Dievpalīgs vēl maigi teikts! No Smiltenes braucot līdz Vijciemam, ārējās ceļa malas pakusušas un šķidra “šļura” malās, vidū spīd glancēts ledus ar biezu sniega kārtu. Auto visu laiku velk uz grāvi. Nerunāsim pat par paša ceļa stāvokli… Sajūta kā aizmirsto pasaulē. Bet no ceļa daļas jau dzirdēju godīgu atbildi, ka šim ceļam ir tik mazsvarīga nozīme, ka šeit ilgi neviens šķūri, sāli vai salabotu ceļu neredzēs. Jābrauc laikam caur Valmieru? Tā ka brauciet prātīgi ar savu dievpalīgu un citiem palīgiem, kas jums ir! Citādāk ļoti žēl par šādu situāciju un bezspēcību, jo neko jau izmainīt arī nevar.”
Savukārt autovadītājai Katrīnai S ir cits skatījums: “Braucu gandrīz katru dienu, un šāds ceļš pēc sniega ir vienmēr vai ir iebrauktas rises. Pa virsu sāls un slidojam tālāk. Ārā ziema un sniegs ir dabiska parādība, brīžiem liekas, ka cilvēki kā no Marsa nokrituši, ka uz ceļiem sniegs, ātrāk izbraukt un tikt lēnā garā līdz galamērķim.”
Avārija likusi paraudzīties
uz visu vēl piesardzīgāk
Liepas muižas vadītāja smilteniete Aiga Tiļčika dienā vidēji nobrauc 130 kilometrus, mērojot tos no rītiem uz darbu un vakarpusē mājup. 27. decembra vakaru viņa sauc par savu otro dzimšanas dienu. “Izbraucu no Liepas uz Cēsu pusi. Asfaltētais ceļš bija ledū un pa virsu šļūdonis, iebrauktas trīs rises. Mašīna aprīkota ar jaunām ziemas riepām, kurām ir radzes, braucu ar ātrumu 60 kilometri stundā, taču mašīnu sāka nēsāt. Iespējams, nepareizi darīju, ka sāku bremzēt, bet auto vairs nespēju savaldīt un tas noslīdēja no ceļa grāvī, apmetot trīs kūleņus. Sasista mugura un lauzti trīs kakla skriemeļi,” savos pārdzīvojumos ar laikrakstu “Ziemeļlatvija” dalās A. Tiļčika.
Pēc piedzīvotā nelaimes gadījuma sieviete atklāj, ka pirmo reizi mūžā nevar sagaidīt, kad ātrāk beigsies ziema. Emocionālais izbīlis dara savu, tiklīdz autovadītāja izdzird, ka uz autoceļiem ir apgrūtinoši braukšanas apstākļi, uztver to daudz personiskāk un rīkojas vēl piesardzīgāk. Diendienā braucot, autovadītāja secina, ka autoceļš Valmiera – Smiltene tiek samērā labi uzturēts, vienīgi šobrīd uz tā parādījušās bedres. Bīstamāks esot ceļš no Valmieras līdz Cēsīm. “Atšķirībā no Smiltenes ceļa, posms no Valmieras uz Cēsīm ir daudz līkumotāks, līdz ar to biežāk var piedzīvot bīstamas situācijas. Es vienmēr samazinu ātrumu pirms līkuma, bet nekad jau nevar zināt, kas nāks pretī. Ja salīdzina šo ar iepriekšējo ziemu, kurā katru dienu braucu no Smiltenes uz Priekuļiem caur Raunu, tad jāteic, ka tā laikapstākļu ziņā bija pateicīgāka autovadītājiem. Braukšanas apstākļu dēļ tikai divas reizes pagājušajā gadā izvēlējos uz Priekuļiem braukt caur Bērzkrogu,” stāsta Liepas muižas vadītāja.
Ceļu uzturēšanu veic atbilstoši klasēm
Trešdien, 6. februārī, Valmierā tiekoties ar tuvējo pilsētu un novadu pašvaldību pārstāvjiem un medijiem, VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” (LAU) Autoceļu uzturēšanas un pārvaldības departamenta direktors Vilnis Vigulis, informējot par ikdienas uzturēšanas darbiem uz valsts autoceļiem ziemas sezonā, vērsa uzmanību: “Ziemas sezona ilgst no 1. novembra līdz 31. martam, ja tā sākas ātrāk vai beidzas vēlāk, autoceļu uzturētājs tik un tā veic visus nepieciešamos ziemas darbus. Ziemas sezonā dežuranti strādā diennakts režīmā, ja saņemam informāciju par kaut kādām atkāpēm, defektiem uz autoceļiem, tos apseko un novērtē atbilstību uzturēšanas klasei, lai varētu veikt nepieciešamās darbības. Reaģēšanas ātrums ir atbilstošs noteikumiem. A klases autoceļu tīrām un kaisām trīs stundu laikā pēc brīža, kad tiek konstatēts apledojums vai sniegs beidzis snigt, vai arī sasniegts normatīvos paredzētais sniega limits. Jau otro sezonu ieviesta preventīvā kaisīšana uz A klases ceļiem, kuru veicam no rītiem līdz pulksten 6. Ja dežurants konstatē, ka uz brauktuves iespējams apledojums, laicīgi to nokaisām ar sāli. Viens no mūsu galvenajiem darbiem uz A klases autoceļiem ir mitrās sāls tehnoloģija, kur mēs notīrītu brauktuvi nokaisām ar tehnisko sāli ar pretsalipes vielu. Transporta turbulences ietekmē tā netiek nost no brauktuves.”
Autovadītājiem jāņem vērā, ka autoceļu uzturēšana notiek atbilstoši uzturēšanas klašu grupām, līdz ar to jārēķinās, ka uz mazākas nozīmes ceļa braukšanas apstākļi nebūs līdzvērtīgi kā, piemēram, uz valsts galvenajiem autoceļiem. “Ja skatāmies citu valstu pieredzi, tad nevienā saprātīgā valstī nav noteikts, ka sniegs jānoķer gaisā. Mūsu darbinieki saņem diezgan rūgtus pārmetumus no autovadītājiem par to, ka, ziemā sniegot, uz brauktuves atrodas sniegs un pa to nav iespējams pārvietoties. Uzturētājs pienākumus veic atbilstoši noteiktajiem standartiem, ievērojot operativitāti,” norāda V. Vigulis.
Uz A un A1 klases autoceļiem pastāvīgos laikapstākļos (nav nokrišņu un krasu gaisa temperatūras svārstību) drīkst būt atsevišķas sniegotas vietas līdz vienam centimetram un ledus rises līdz diviem centimetriem. Mainīgos laikapstākļos (veidojas apledojums vai sniega sanesumi) uz šīs klases autoceļiem sniega segas biezums var sasniegt sešus centimetrus, slapja sniega vai sajaukta ar sāli un smiltīm līdz trīs centimetriem, tāpat arī ledus rises. Turpretī sniega sanesumi var veidoties līdz 12 centimetriem.
Uz B klases ceļiem pastāvīgos laikapstākļos sniega vai ledus vidējais biezums pieļaujams līdz četriem centimetriem, tas pats attiecas uz risēm. Mainīgos laikapstākļos sniega segas biezums var būt līdz pat astoņiem centimetriem.
Uz C klases autoceļiem pastāvīgos laikapstākļos sniega vai ledus vidējais biezums ir desmit centimetru, bet ledus rises līdz pieciem centimetriem, tas pats attiecas arī uz mainīgiem laikapstākļiem. Vienīgi ledus rises pieļaujamas līdz sešiem centimetriem. Jāņem vērā, ka D klases autoceļus no sniega attīra līdz četrām reizēm sezonā, atkarībā no sniega daudzuma.
Vairāk naudas iztērējot ziemā,
mazāk paliks pārējam
LAU Autoceļu uzturēšanas un pārvaldības departamenta direktors piebilst, ja ir atkusnis vai lietus, ledus uz ceļiem kļūst īpaši slidens. “Veicot uzturēšanas darbus šādos apstākļos, autovadītājiem jāņem vērā, ka uz autoceļu uzturētāju tehniku fizikas likumi iedarbojas tieši tāpat kā uz jūsu. Darbs notiek lēnāk un runāt par īpaši augstu operativitāti nevaram. Līstot lietus noskalo uz ceļa uzkaisīto materiālu, kā arī, kūstot ledum, iedzītās rievas pazūd, līdz ar to darbam nav ilglaicīga efekta. Ir vēl viens būtisks moments, kas jāņem vērā – šoziem autoceļu uzturēšanas darbos ir aizgājis diezgan liels finansējums, bet tas mums ir viens uz visu gadu. Daudzviet pasaulē runā, ka ziemā iztērētie līdzekļi nekādu labumu tehniskā stāvokļa uzlabošanai autoceļiem nedod. Būtu jāsaprot, jo samērīgāk veiksim ziemas darbus, jo vairāk atliks līdzekļu, lai uzlabotu autoceļu tehnisko stāvokli un braukšanas apstākļus pārējā laikā,” uzmanību vērš V. Vigulis.
