Valcēniete Dārta Zunte šo sezonu noslēdza Kēnigzē ar Pasaules junioru čempionātu skeletonā.
Dārtas tēvs Andris Zunte “Ziemeļlatvijai” pastāstīja, ka Kēnigzē Dārtai nesalikās viss, kā vajadzīgs, kā bija cerēts, taču sasniegtais rezultāts ir tuvu optimumam, uz ko pašlaik var cerēt.
Čempionātā – pati jaunākā
Izcīnītā 12. vieta Pasaules čempionātā nav sportistes spēju robeža. Ja viss būtu izdevies, tad varēja pakāpties par trijām vai četrām vietām augstāk, taču svešā trasē tas ir grūti sasniedzams mērķis. Kopumā jaunajai skeletonistei sezona uzskatāma par veiksmīgu. Šis jaunietei bija jau trešais Pasaules junioru čempionāts. Pērn St. Moricā viņa izcīnīja 11. vietu, bet pirms diviem gadiem Siguldā Dārta bija sestā. Jāpiebilst, ka šobrīd viņa ir jaunākā starp dalībniecēm. Tas ir U-23 vecuma junioru čempionāts, un tajā ļauts startēt arī gadu vecākām skeletonistēm, ja viņu dzimšanas diena iekrīt sezonas laikā. Tas nozīmē, ka Dārtai jācīnās pat ar sešus gadus vecākām konkurentēm, kas šajā vecumā ir milzu starpība uzkrāto iemaņu un fizisko prasmju ziņā.
Uzvar vietējās sportistes
Čempionāts Kēnigzē bija unikāls ar to, ka pirmās trīs vietas ieguva vācietes, kuras pārstāv arī citas valstis. Uzvarētāja ir Dārtas draudzene, kura dzīvo nepilnu kilometru no sacensību vietas. Otro vietu ieguva beļģiete, kura bērnību aizvadījusi Kēnigzē. Trešās vietas ieguvēja pārstāv Lielbritāniju – viņas tēvs ir anglis, bet māte ir no Kēnigzes. Viena no viņu dzīvesvietām ir tieši šajā pilsētā.
Sevi labi parādīja Krievijas sportistes, kuras ir finansiāli ļoti labi nodrošinātas, lai treniņnometnēs pavadītu visu sezonu, sākot no oktobra līdz par martam. Tā krājas pieredze.
Runājot par nākotni, Dārtai ir divi mērķi: nokļūt uz Pasaules čempionātiem un Olimpiskajām spēlēm Pekinā. Ja viņa vēlas regulāri un visu laiku cīnīties par medaļām visas sezonas garumā, nepieciešamas sporta nometnes sezonā nozīmīgākajās sacensību vietās.
Savukārt tam ir vajadzīgs noteikts finansējums no valsts, vecākiem un sabiedrības. Vispirms ir jādefinē mērķis – kurp ejam un vai mums to vajag. Bez tā uz augstām vietām nevar cerēt. Sportistiem viss nāk ar pieredzi un tie nedaudzie treniņi, kas paredzēti pirms sacensībām, ļauj apgūt konkrētās trases diezgan virspusēji, bet ne tādā mērā, lai justos tajās komfortabli un stiprinātu pārliecību par savām spējām un varēšanu.
D. Zunte ir iecerējusi nākamvasar piedalīties arī vieglatlētikas sacensībās stadionos sprinta distancēs Latvijas mēroga mačos.
