Mirdza Ozola ir uzticīga laikraksta „Ziemeļlatvija” abonente, kuras mājā vietējais laikraksts bijis allaž. To sūtījusi un lasījusi arī viņas mammīte. „Ziemeļlatvijas” šīgada abonentu loterijā Mirdzas kundze laimējusi žurnāla „Citādā Pasaule” abonementu.
„Agrāk jau visādus žurnālus sūtījām. Man patīk lasīt. Rokdarbi patīk, reizēm paņemos ar rokām. Šuju paklājiņus, cik varu. Kaut kas jau jādara, bet neko lielu,” smaidot stāsta M. Ozola. “”Ziemeļlatviju” izlasu no sākuma līdz beigām. Ko lasu, tas patīk,” atzīst mūsu lasītāja un vienlaikus brīnās, ka viņai tā paveicies kaut ko laimēt. Reti tas notiekot. Vienīgā reize, ko atceras, kad laimējusi loterijā, arī bijusi “Ziemeļlatvijas” abonentu loterija pirms vairākiem gadiem.
Mirdzas kundze ir valcēniete, te gājusi skolā, strādājusi. “Daudz darbu esmu darījusi. Mēbeļniekos strādāju. Tur man trīs dažādi darbi bija, 15 gadus biju sētniece, arī vecākā sētniece. Kad esi jauns, tad neviens darbs nav grūts. Visu vari izdarīt. Lai no rīta ielas būtu tīras, uz darbu cēlos ļoti agri, pulksten trijos biju jau uz ielas, tad astoņos viss bija tīrs un kārtīgs,” atminas Mirdza Ozola.
Mirdzas kundze dzīvo viena un par dzīvi nesūkstās. “Tagad dzīvoju viena, nav man neviena kaklakunga. Ko pati gribu un varu, to daru. Ko nevaru, to nedaru,” smej Mirdza. Par savu dzīvi viņa runā caur jokiem, kaut dzīve nav nodzīvota bez grūtībām un smagiem pārdzīvojumiem. Pagājušajā gadā zemes klēpī guldīts sievietes dēls. Ārsti nav varējuši izārstēt.
Mirdzas kundze priecājas, ka viņai ir krietns pulciņš mazbērnu un mazmazbērnu. Liels atspaids un palīgs ir meita Elga (māksliniece Elga Grīnvalde), kas allaž pie mammas atbrauc, kad var. Arī vedekla un mazbērni apciemo. Kad jautāju, cik tad viņu ir, Mirdzas kundze savā manierē atsmej – nez, kādi pieci laikam un mazmazbērni ar kādi pieci būs. Meitai ir divi bērni, savukārt dēlam – trīs. Kad piebilstu, ka vecmāmiņa jau varētu palepoties ar meitas un mazbērnu panākumiem, Mirdzas kundze saka, ka lielīties gan nelielīšoties, bet priecājoties par viņu panākumiem un tiem brīžiem, kad izdodas savus mīļos satikt.
