Pārdošanā ir nonācis viesu nams “Strenči” (viesu māja ar baseinu un vairākām pirtīm dziļāk pagalmā, pirts ēka, saimnieku guļbaļķu māja, noliktava, šķūnis), kas gandrīz 20 gadu laikā kļuvis par vienu no Strenču pilsētas atpazīstamības zīmēm, proti, tas atrodas valsts autoceļa Inčukalns – Valmiera – Igaunijas robeža (Valka) malā, tur gan strencēnieši, gan citu novadu iedzīvotāji gadiem ilgi svinējuši savas dzimšanas dienas, citas jubilejas un ballītes.
Nekustamo īpašumu tirdzniecības kompānijas “Baltic States” mājaslapā ir ievietota informācija, ka šo viesnīcas kompleksu pārdod par 129 tūkstošiem eiro, komplekss funkcionē un ir gatavs lietošanai un to ir iespējams izmantot gan kā komerciālu objektu biznesa turpināšanai, gan kā privātmāju.
Īpašniekam ir citas prioritātes
Viesu nama “Strenči” īpašnieks Raimonds Bondars norāda, ka īpašums tiek pārdots, lai dotu iespēju jaunajiem saimniekiem piepildīt sapni par savu veiksmīgi strādājošu uzņēmumu.
Viesu nama galvenais darbības virziens ir lielu, saviesīgu pasākumu apkalpošana (līdz pat 100 viesiem), viesnīcas ar 48 gultasvietām un pirts kompleksa pakalpojumi. Taujāts, kāpēc pats neturpina šo uzņēmējdarbību, R. Bondars atteic, ka noteicošie faktori ir viņa dzīvesvieta (tā ir Jūrmalā) un aizņemtība darbā.
“Man ir citas prioritātes, – vairāki nopietni biznesi, kuros konkurence ir liela, un tāpēc tiem jāveltī daudz laika. Tāpēc viesu nams kā biznesa modelis priekš manis kā īpašnieka nestrādā. Taču tas var būt labs biznesa veids, piemēram, ģimenei, kura dzīvo netālu. Viņi nopelnīs un dzīvos ļoti labi. Taču es nespēju uz Strenčiem aizbraukt regulāri, man ir jāalgo darbinieki, jākontrolē process, un tas ir sarežģīti,” tālruņa sarunā “Ziemeļlatvijai” atzīst R. Bondars.
Viesu namu Strenčos viņš nopirka 2000. gadā. Pie ēkas ir uzbūvēta estrāde, ierīkoti sporta laukumi strītbolam un volejbolam, iekopts pagalms ar dīķi. Pārdošanas sludinājumā norādīts, ka ēkai regulāri tiek veikti uzlabojumi un nepieciešami remonti.
Pie ieejas viesu nama “Strenči” pagalmā atrodas vēl viens nams, kurā agrāk bija kafejnīca. Šo ēku pirms vairāk nekā gada no Raimonda Bondara nopirka privātpersona no Ķīnas. Kopš īpašnieku maiņas ēkā nekāda darbība nenotiek.
Grib miljonāru, nevis ķīniešus
Strencēnieši zina stāstīt, ka jaunais īpašnieks ķīnietis jau piedzīvojis ķibeles ar sava īpašuma apsaimniekošanu, ziemā aizsalusi un plīsusi ūdens caurule un telpas applūdušas. Tāpat viņš reti ierodoties apskatīt savu īpašumu un sakopt tam piegulošo teritoriju valsts galvenā autoceļa malā.
“Ķīnieši Latvijā sapērkas nekustamos īpašumus cerībā vēlāk tos pārdot dārgāk. Būtu žēl, ja viņi Strenčos nopirktu arī viesu namu un tur nekā nedarītu. Labāk lai to nopērk kāds miljonārs un uzsāk savu biznesu,” spriež kāda strencēniete (savu vārdu avīzē viņa lūdz neminēt), kura reiz ķīnietim tā arī noprasījusi, kāpēc jāpērk īpašums, ja tajā vēlāk neko nedara, bet atbildi nav saņēmusi, jo ārzemnieks angļu valodu zinot slikti.
“Ziemeļlatvijas” uzrunātie Strenču iedzīvotāji cer, ka vismaz viesu namu ķīnieši nenopirks un “neiekonservēs” un tas viņu pilsētā darbosies arī turpmāk, jo pilsētai dod papildu rosību un arī piesaista tūristus, kuri vēlas ilgāk uzturēties šajā priežu mežu ieskautajā mazpilsētā Gaujas krastā un kuriem ir vajadzīga naktsmītne.
Strenču tūrisma informācijas centrā itin bieži vasaras sezonā ienāk gan ārzemnieki, gan Latvijas iedzīvotāji, piemēram, laivotāji, un vaicā, kur pilsētā var pārnakšņot, stāsta Madara Ribozola, Strenču novada domes tūrisma speciāliste. Viņa ievērojusi tendenci, ka cilvēkus pārsvarā interesē lētākas naktsmītnes.
Strenčos pārnakšņot var arī hostelī “Ceļa viesnīca” ar 15 gultasvietām, ko apsaimnieko Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca. Hostelis ir ierīkots sākotnēji “pusceļa mājai” paredzētajā ēkā, autoceļa Inčukalns – Valmiera – Igaunijas robeža (Valka) malā. Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca “pusceļa māju” bija iecerējusi kā vietu rehabilitācijas pakalpojuma sniegšanai, kur pacienti atgūtu patstāvīgai dzīvei nepieciešamās prasmes, un lai uzlabotu psihiatrisko palīdzību cilvēkiem ar garīgās veselības traucējumiem. Pusceļa māju atvēra 2009. gadā, taču, nesaņemot valsts finansējumu, darbību šī institūcija neuzsāka. Lai labiekārtotās telpas tiktu izmantotas, slimnīca ēkā atvēra hosteli, stāsta Maija Ancveriņa, Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas valdes locekle. Nakšņot gribētāji te apstājas jebkurā sezonā visu cauru gadu.
Ģimenes bizness
var būt rentabls
Viesu nami, viesnīcas, hosteļi, lauku mājas ir kļuvušas par ierastu Latvijas ainavas elementu un tiek atvērtas arī jaunas. “Ziemeļlatvija” nesen rakstīja par vēsturiskajā Medību pils ēkā, Valkas novada Vijciema pagastā, uzņēmīgu valmieriešu ģimenes atvērto viesu namu “Bergervilla”, kas piedāvā ne tikai naktsmītnes, bet arī rīko interesantus pasākumus. Biedrība “Lauku partnerība ZIEMEĻGAUJA” ir izvirzījusi projektu par viesu nama “Bergervilla” izveidi konkursam “Dižprojekts 2018”.
Tūrisma nozarē Latvijā piedāvājums nepārsniedz pieprasījumu, tikai lai bizness būtu rentabls, šajā jomā strādājošajiem visu laiku ir ļoti jādomā līdzi, jāmainās, nevar palikt uz vietas, jo tas, kas gāja pagājušajā gadā, neiet šogad, secina Smiltenes pagasta lauku mājas “Kalbakas” īpašnieks Ints Auga. “Kalbakas” lauku tūrismā strādā no 2000. gada. Par savu nišu šī lauku māja atradusi bērnu nometņu rīkošanu un izglītojošu pasākumu organizēšanu gan bērniem, gan pieaugušajiem vasaras sezonā, piemēram, “Piena upes pankūku krastos”, bet pārējos mēnešos uzņem tūristus, piedāvājot viņiem naktsmītnes.
Pirms gada saimnieki atvēra struktūrvienību “Kalbakas Apartamenti” (trīs guļamistabu dzīvokli) Smiltenes pilsētā, ko nakšņošanai pārsvarā izvēlas ārzemnieki (krievi un igauņi).
“Tā nebūs, ka tev pieder viesu nams un tu tikai “slauksi” naudu. Visu šo laiku “Kalbakās” esmu kaut ko būvējis, pārbūvējis, mainījis piedāvājumu. Lauku tūrisms, tai skaitā naktsmāju piedāvājums ir rentabla nozare, ja tajā strādā ģimene un dara to ar maksimālu atdevi. Ja ģimene neupurējas darbā, tad arī nekas nebūs. Ar algotiem darbiniekiem tā nesanāk. Šo gadu laikā esmu izmēģinājis visu ko, – pieņēmis darbā gan algotus darbiniekus, gan bezdarbniekus, gan skolēnus un secinājis, ka labāk par mums pašiem, īpašniekiem, neviens neizdarīs. Tagad “Kalbakās” saimniekojam tikai es un Līga (Inta Augas sieva – redakcijas piezīme) un uz lielākiem pasākumiem palīgā pieaicinām savus bērnus. No citu cilvēku palīdzības pilnībā esam atteikušies,” pieredzē dalās Ints Auga.
Viedoklis
Vai Strenčiem viesu nama varbūtēja slēgšana būtu zaudējums?
Agita Boķe, strencēniete:
– Grūti spriest. Tur varēja nosvinēt dzimšanas dienu, ja negribējās rīkot svinības mājās. Viesu nams gan atrodas patālu no centra, bet tāpat diezgan bieži tur kaut kas notika. Nav slikti. Un vēl pagalmā tur ir kubls ar karstu ūdeni. Varēja rudenī pasēdēt zem zvaigžņotām debesīm. Būtu labi, ja viesu nams darbotos arī turpmāk. Vasarā tur varētu pārnakšņot tūristi. Strenči ir skaista vieta, kur viņiem uzkavēties ilgāk. Vienīgi ģimene par tādu summu, par kādu šo viesu namu pārdod, jau nemaz nevar šo īpašumu nopirkt. Tur jāpērk bagātam cilvēkam, bet tādiem neinteresē mazpilsētas. Ja viesu nams gadiem stāvēs pārdošanā, tad tur viss būs jāatjauno.
