Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona brigādes apkopotā statistika rāda, ka Valkas daļai 2017. un 2018. gads sākās un arī noslēdzās ar ugunsnelaimēm. Savukārt šis gads iesācies ar vairākiem izsaukumiem, kuru iznākums, iespējams, nebūtu skumjš, ja mājokļos būtu uzstādīti dūmu detektori.
Lai iedzīvotājiem atkārtoti atgādinātu par dūmu detektoru lietderību, kā arī informētu par aizvadītā gada rezultātiem, “Ziemeļlatvija” tikās ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Vidzemes reģiona brigādes Valkas daļas komandieri Salvi Stepiņu un VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecāko speciālisti Vidzemē Sandru Vējiņu.
– Aizvadītā gada nogalē Valkas pagasta Lugažos nodega dzīvojamā māja. Par laimi, mamma ar diviem mazgadīgiem bērniem paspēja izglābties. Arī 2018. gada sākums nāca ar traģisku ugunsnelaimi Valkas pagasta Sēļos, kur gāja bojā cilvēks. Tikai tad, kad notiek šāda nelaime, saprotam, cik svarīgi, ka mums ir ugunsdzēsēji glābēji. Kāpēc joprojām notiek šādas nelaimes?
– Diemžēl ugunsgrēks ir neparedzams process. Lai tas nenotiktu, arī pašam mājas īpašniekam jārūpējas par drošību, piemēram, regulāri jātīra skurstenis, jāpārliecinās par ēkas elektroinstalācijas drošību, bet pats primārais ir dūmu detektoru uzstādīšana. Izanalizējot pērn reģistrētos ugunsgrēkus, saprotam, ja būtu dūmu detektors, iedzīvotāji daudz ātrāk atklātu ugunsnelaimi un līdz ar to ātrāk izsauktu glābšanas dienestu. Jāatceras, ka, sākoties degšanai, pirmie parādās dūmi. Nereti pēc dūmu parādīšanās nemaz neseko degšana. To visu vispirms fiksē detektors, kurš ar spalgu skaņas signālu brīdina par nelaimi un ļauj to pamanīt ātrāk un izglābties. Tie ir nopērkami saimniecības preču veikalos. Ir arī tādi, kuri konstatē ne tikai piedūmojumu, bet arī tvana gāzi. Dūmu detektori jāizvieto pie guļamistabām, māju bēniņos, pie kurtuvēm. Vērtējot aizvadītā gada rezultātus, jāsecina, ka lielākajā vairumā gadījumu ugunsnelaimes iemesls ir pašu iedzīvotāju neuzmanība. Sēļos notikušo ugunsgrēku izraisīja smēķēšana gultā. Pērn Valkas daļas apkalpojošā teritorijā reģistrēti 54 ugunsgrēki (2017. gadā – 52). Jāatzīst, ka joprojām karstākais darba periods ir tā saucamie kūlas dedzināšanas mēneši. Pērn pavasarī reģistrēti 15 kūlas degšanas gadījumi. Ir vērojama pozitīva tendence, proti, pēdējos gados kūlas dedzināšana mazinās, jo acīmredzot cilvēki kļūst apzinīgāki, arī lauksaimniecībā neizmantojamās platības samazinās un cīņā ar kūlas dedzinātājiem aktīvi iesaistās pašvaldības policija. Periodā, kad ir kūlas dedzināšana, pašvaldības policija regulāri patrulē vietās, kur visbiežāk dedzina pērno zāli. Valkas apkaimē dedzina ap dzelzceļa sliedēm netālu no pārbrauktuves uz ceļa Valka – Smiltene, netālu no autoservisa “Divi A” – vecā dzelzceļa sliežu apkārtnē, pie Cimzes kapiem un ceļa malās uz dārzkopības kooperatīvu “Alieši” un “Celtnieks”.
– Ugunsdzēsēji glābēji ne tikai cīnās ar ugunsnelaimēm, bet veic arī glābšanas darbus. Nereti vietējā sabiedrība diskutē par to, vai jums vajadzēja sniegt palīdzību, piemēram, gadījumā, kad janvārī Zāģezera ledū ielūza neatļautu ātrumsacensību dalībnieka “BMW” no Igaunijas.
– Pērn izbraucām uz 31 glābšanas darbu (2017. gadā – 47). Uzsveru, ka ugunsdzēsējiem glābējiem jāsteidzas palīgā gadījumos, ja cilvēkam draud briesmas un ir jāglābj viņa dzīvība. Steidzamies palīgā arī tad, ja pastāv bažas par apdraudējumu videi, notikuši negadījumi uz ūdens, dzelzceļa, ceļu satiksmes negadījumi un citi. Sadarbojoties ar citiem dienestiem, sniedzam palīdzību mājokļu durvju atvēršanā, gadījumos, ja tuvinieki vairākas dienas nevar sazināties ar radinieku vai arī neatliekamās palīdzības mediķi netiek dzīvoklī. Durvju atvēršanu veicam, izvērtējot situāciju un nesagādājot īpašumam lielus bojājumus. Ceļu satiksmes negadījumos atbrīvojam automašīnā iespiestus cilvēkus un sakopjam ceļa braucamo daļu, piemēram, ja uz tā ir izbiruši baļķi vai nolūzuši koki. Braucam arī tad, ja ir jāglābj mājdzīvnieki un meža iemītnieki, kuri nonākuši bezpalīdzīgā stāvoklī. Piemēram, ja ģimenes mīlulis – kaķis – nedēļu ir nosēdējis kokā, mēs noteikti viņu glābjam. Tā reizē ir arī palīdzība cilvēkiem, jo apzināmies, ka mājdzīvnieks ir kā pilntiesīgs ģimenes loceklis. Pērn mums bija interesants gadījums – lauka malā no meliorācijas akas izcēlām trīs mežacūkas un palaidām brīvībā.
Kas attiecas uz igauņu automašīnas izcelšanu no ledus, sākotnēji tika saņemta informācija, ka automašīna ielūzusi ezerā un tajā atrodas cilvēki. Pēc tam jau pastāvēja bažas par apdraudējumu apkārtējai videi – automašīna praktiski bija zem ūdens, tāpēc mūsu pienākums bija to izvilkt laukā.
– Vai ugunsdzēsēji glābēji informē sabiedrību par rīcību nelaimes gadījumos un kas jādara, lai izsauktu palīdzību.
– Jā, mēs bieži dodamies uz skolām un bērnudārziem, lai stāstītu bērniem par šīm aktuālajām lietām. Stāstām, ka pirms ugunsdzēsēju glābēju izsaukšanas, zvanot uz 112, vispirms svarīgi izvērtēt, vai ir situācija, kad nepieciešama operatīvo dienestu palīdzība. Piemēram, ja kaķis ir tikko uzrāpies kokā, iespējams, viņš pats saviem spēkiem tiks lejā. Arī gadījumos, ja paši, saimnieciski rīkojoties, varam tikt galā, piemēram, ar iršu pūzni. Tajā pašā laikā stāstām, ja ir sajūta, ka tomēr ir jāsauc palīdzība, tad noteikti ir jāzvana uz 112. Ugunsdzēsējiem glābējiem katra sekunde ir no svara, jo ātrāk tiek saņemts izsaukums, jo ātrāk var ierasties notikuma vietā un sniegt palīdzību. Tikšanās reizēs detalizēti skaidrojam situācijas, kādos gadījumos ir jāzvana un jāizsauc palīdzība. Pēdējā laikā ir tendence, ka sabiedrība, ieraugot, piemēram, ugunsgrēku vai avāriju, vispirms to ar saviem viedtālruņiem nofilmē, ievieto sociālajos tīklos un tikai pēc tam izsauc palīdzību. Piemēram, Rīgā dega kokapstrādes uzņēmums. Pēc tam, izanalizējot notikušo, atklājās, ka ilgs laika periods bija pagājis no brīža, kad foto ir ievietots internetā un kad tika izsaukta palīdzība, zvanot uz 112. Vispirms aculieciniekiem svarīgāk bija nofilmēto ievietot internetā. Ir bijuši gadījumi, ka vispirms informāciju un bildes no notikuma vietas saņem populārākie interneta portāli, nevis glābēji. Žurnālisti zvana un interesējas, kas noticis, bet mēs nemaz neesam saņēmuši izsaukumu. Tas nozīmē – aculiecinieki fotografē un filmē, nevis zvana uz 112. Sarunās ar jauniešiem noskaidrojas, ka viņi domā, – gan jau kāds ir jau piezvanījis un izsaucis palīdzību. Tomēr daudz labāk ir piezvanīt vairākas reizes un pašam pārliecināties, ka tik tiešām informācija par nelaimi ir saņemta un ugunsdzēsēji glābēji jau steidzas palīgā. Ir gadījumi, kad cilvēki par konkrēto ugunsnelaimi zvana no vairākām vietām. Tas ir labi, jo glābšanas darbu vadītājiem sniegtā informācija var palīdzēt. Turklāt dispečeri ir apmācīti, ko un kā jautāt, lai iegūtu nepieciešamo informāciju un pēc tam to pa rāciju nodotu glābšanas darbu vadītājam. Bieži vien cilvēki domā, ka, zvanot uz 112, ugunsdzēsēji sēž un gaida, kamēr notiek saruna. Tā nav, tehnika uz notikuma vietu tiek izsūtīta jau pirmajā brīdī pēc zvana saņemšanas. Dispečers turpina vākt informāciju un tā tiek nodota pa rāciju, jau esot ceļā uz notikuma vietu.
– Vai Valkas daļa ir pilnībā nodrošināta ar nepieciešamo tehniku un ekipējumu, lai varētu kvalitatīvi veikt savus tiešos darba pienākumus?
– Tehniskais aprīkojums tiek atjaunots visu laiku. Nav tā, ka strādājam ar nolietotu inventāru. Patiešām mums tehniskais nodrošinājums ir labs. Valkas daļai ir trīs tehniskās vienības – divas autocisternas un vienas kāpnes. Mums ir arī kvalitatīvs glābšanas inventārs. Vidzemē un Latvijā kopumā glābšanas tehnikas izvietojums ir tāds, ka nepieciešamības gadījumā mums var steigties palīgā un mēs varam doties uz vietām, kur tas nepieciešams. Nav tā, ka mēs apkalpojam tikai savu teritoriju. Vajadzības gadījumā izbraucam uz blakus novadiem un arī uz Igauniju.
– Ja ar tehnisko nodrošinājumu viss ir kārtībā, kā ir ar kadriem?
– Jāatzīst, pēdējā laikā strādāt gribētāju ir diezgan daudz, jo šajā darbavietā ir jūtama stabilitāte. Tas mūsdienās ir svarīgs faktors. Otrs svarīgs faktors ir tas, ka par ugunsdzēsēju glābēju var strādāt tie, kuriem tas ir aicinājums palīdzēt cilvēkiem un darīt labu. Protams, ir arī tādi, kas atnāk un saka, ka viņiem vajag darbu. Pašlaik Valkas daļā strādā 30 darbinieki, to vidējais vecums no 28 līdz 30 gadiem. Ik pa laikam notiek arī paaudžu maiņa. Jāpiebilst, ka katru gadu mums ir jākārto fiziskie normatīvi, jāiziet veselības pārbaude un jābūt psiholoģiski noturīgiem. Ja godīgi, mūsdienās jauniešiem ir vāja veselība un fiziskā izturība. To secinām pēc tam, kad tepat uz vietas pārbaudām viņu fizisko sagatavotību, izpildot atspiešanos un vēdera presi. Fiziskā izturība ir svarīga, jo ugunsdzēsēja glābēja pilnais ekipējums sver 24 kilogramus.
– Zinām, ka ugunsdzēsēji ir sportiski cilvēki. Pērn Valkā notika Baltijas valstu čempionāts ugunsdzēsības sportā. Šis pasākums ieguva Valkas novada gada nozīmīgākā sporta pasākuma titulu. Vai arī šogad Valkā notiks kādas sacensības?
– Šovasar – jūlijā un augustā – Valkā notiks divi nozīmīgi pasākumi – Vidzemes un divu dienu ilgs Latvijas čempionāts ugunsdzēsības sportā. Valcēnieši sevi kā pasākumu organizatori un saimnieki ir pierādījuši tikai no labākās puses. Turklāt Latvijā nemaz nav tik daudz vietu, kur ir tik tehniski kvalitatīvi ugunsdzēsības sportam nepieciešamie torņi, kur sacensību dalībnieki var demonstrēt savas prasmes. Mums ir lielisks stadions, kuram blakus atrodas arī Valkas daļa. Līdz ar to visi saimnieciskie un organizatoriskie jautājumi risinās vieglāk. Pateicība pienākas arī Valkas novada domei, kura vienmēr ir atvērta šādiem pasākumiem un sniedz palīdzību un atbalstu. Pozitīvas atsauksmes ir arī par Valkas saimnieču gatavotām maltītēm.
