“Ziemeļlatvija” ne reizi vien rakstījusi par situācijām daudzdzīvokļu namos, kuros iedzīvotāji siltumu saņem centralizēti. Šonedēļ redakcijas pastkastē saņemta vēstule no kāda iedzīvotāja, kas mitinās daudzdzīvokļu namā Raiņa ielā 14. Viņš uzskata, ka nav normāli, ja dzīvoklī temperatūra sasniedz plus 25, trūkst gaisa un siltums jāizlaiž laukā pa logu, jo dzīvoklis ir jāvēdina. Arī maksu par siltumu šāda intensīva kurināšana sadārdzina.
“Vēl nekad nav piedzīvots, ka būtu bijusi tāda apkure, ka radiatoram nevar rokas pielikt. Tas ir rekords, ka dzīvoklī termometra stabiņš sasniedz plus 25 grādus. Maksimums ir bijis plus 23 grādi. Naktī tai karstumā pagulēt nevar. Domāju, kāds man piekritīs, ka tas ir drusku par traku un pārspīlēti. Vai kādam ļoti salst, ja šogad netiek ekonomēts siltums. No rīta jārauj logs vaļā, lai elpot var. Pēc tam maksāšu bargu naudu par apkuri. Tā jau rēķini ir pieklājīgi,” savā vēstulē raksta Raiņa ielas 14. nama iedzīvotājs.
“Ziemeļlatvija” sazinājās ar šīs mājas pārvaldnieci Sandru Spārbergu. Viņa piekrīt, ka aizvadītajās brīvdienās un vēl pirmdienas rītā tik tiešām arī viņas dzīvoklī radiatori bijuši tik karsti, ka nevarēja tiem pielikt pat roku. Viņa baidījusies, ka neaizdegas aizkari. S. Spārberga skaidro, ka pērn decembra vidū saņēmusi informāciju no iedzīvotājiem, kuru dzīvokļi atrodas mājas galos. Viņi cēluši trauksmi par nepietiekamo temperatūru un salšanu. Mājas vecākā devusies pie apsaimniekotāja – SIA “Valkas Namsaimnieks” un lūgusi šo situāciju risināt. Nolēmuši, ka daudzdzīvokļu mājā ienākošā siltuma temperatūra jāpaaugstina par diviem grādiem. Rezultātā – dažiem kļuva pārāk karsti. S. Spārberga jautā, kā šādās situācijās rīkoties mājas pārvaldniekam, ja tie, kuri dzīvo gala dzīvokļos, sūdzas, ka salst, bet tie, kuriem mājokļi atrodas mājas vidū, ceļ trauksmi, ka ir par karstu. Viņa atzīst, ka šādās reizēs jūtas kā situācijas ķīlniece.
Raiņa ielas 14. namā ir 55 dzīvokļi. Trešdien pēc “Ziemeļlatvijas” telefonzvana un tikšanās ar SIA “Valkas Namsaimnieks”, S. Spārberga sazinājusies ar vairāk nekā 40 šīs mājas dzīvokļu iemītniekiem. Vairums atzinuši, ka dzīvokļos pašlaik ir pietiekami silts un ir komfortabli. Arī iedzīvotāji, kuri dzīvo gala dzīvokļos 1. un 4. kāpņu telpā, apgalvojuši, ka dzīvokļos temperatūra turas ap plus 20 grādiem. Sarunā ar namu apsaimniekotāju secināts, ka, iespējams, tajās pāris dienās, kad bijuši tik karsti radiatori, ir bijusi kāda tehniska ķibele, tāpēc ir pieņemts lēmums mājās ienākošā siltuma temperatūru pazemināt par diviem grādiem. Vai ar šādu soli būs apmierināti visi mājas iedzīvotāji, S. Spārbega šaubās, bet viņa sava amata pienākumos kopā ar SIA “Valkas Namsaimnieks” ir reaģējusi uz iedzīvotāju celto trauksmi.
Kas attiecas uz teikto par augsto maksu par siltumu, mājas pārvaldniece stāsta, ka Raiņa ielas 14. nams nav renovēts, bet maksa par 2018. gada decembrī saņemto siltumu aprēķināta 1,378 eiro par kvadrātmetru apdzīvojamās platības. Salīdzinot ar citiem blakus esošiem nesiltinātiem namiem, piemēram, Raiņa ielā 12 (1,578 eiro par kvadrātmetru), Raiņa ielā 12a (1,519 eiro par kvadrātmetru), šī maksa nav pati augstākā. S. Spārberga uzskata, ka līdz šim ir darīts daudz, lai uzlabotu mājas tehnisko stāvokli – kāpņu telpās ir nomainīti logi, pagrabos ir siltinātas caurules. Tas darīts ar mērķi, lai mājā samazinātu siltuma zudumu. S. Spārberga stāsta, ka ir paredzēts renovēt arī Raiņa ielas 14. namu, bet pagaidām šis process nevirzās tik ātri, kā iecerēts.
