Šo laiku saucam dažādi: cits – par adventi, cits – par adventu. Kā pareizi? Nupat kāda “Ziemeļlatvijas” lasītāja piezvanīja pa tālruni un kategoriski uzstāja, ka vienīgā pareizā šā vārda forma ir – adventa, turklāt tā esot rakstīts Baznīcas kalendārā.
Šo laiku saucam dažādi: cits – par adventi, cits – par adventu. Kā pareizi? Nupat kāda “Ziemeļlatvijas” lasītāja piezvanīja pa tālruni un kategoriski uzstāja, ka vienīgā pareizā šā vārda forma ir – adventa, turklāt tā esot rakstīts Baznīcas kalendārā.
Centāmies noskaidrot, vai patiešām ir pretruna starp valodnieku ieteikto un it kā Baznīcas kalendārā minētā vārda pareizrakstību. To jautāju Valmieras iecirkņa prāvestam Arnim Bušam. “Domāju, ka nekādu pretrunu nav. Mēs lietojam vārdu “advente”. Protams, ja nerunājam par šā vārda locīšanas formām,” skaidro prāvests.
Pareizrakstības vārdnīcas ieteic sieviešu dzimtes formu advente. Tam ir savs pamats, jo runa ir par Ziemassvētku Notikuma atnākšanas gaidīšanas laiku un aizguvuma pamatā ir procesa nosaukums “atnākšana”, kas latīniski ir “adventus”. Latīņu valodā adventus ir vīriešu dzimtes forma, turpretī latviešu valodā procesu nosaukumi ir sieviešu dzimtes vārdi: atnākšana, gaidīšana, svētīšana. Tāpēc ir adventes laiks un adventes svētdienas, kad iededzam svecītes. Tāds ir Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas skaidrojums izdevumā “Terminoloģijas Jaunumi” (15. 11. 2003.).
Savukārt Kurzemes bīskapijas portālā www.katedrāle.lv varam lasīt pārpublicējumu no laikraksta “Solis” (2005), ka attiecībā uz laika posmu, kas ietver četras svētdienas pirms Ziemassvētkiem, lietojams vīriešu dzimtas vārds advents. Līdzīgi vīriešu dzimtē apzīmē arī citus ilgākus laika posmus: gavēnis, mēnesis, ceturksnis un gads. Salīdzinoši īsāki laika posmi parasti tiek apzīmēti ar sieviešu dzimtas vārdiem: dekāde, nedēļa, diena, stunda. J. Endzelīns aizrādījis: “Laiks priekš ziemassvētkiem (4 nedēļas) saucamas nevis “advente” vai “atvente”, bet advents, ģen. adventa (no lat. adventus – “atnākšana”).”
Arī “Latviešu konversācijas vārdnīcā” šis vārds atrodams vīriešu dzimtes formā, atsevišķā šķirklī – advents. Tāpat tas tiek lietots tradicionālo kristīgo konfesiju baznīcas kalendāros.
Pretēji Latvijas tradicionālo kristīgo konfesiju lietotai formai “advents” – reliģiskās septītās adventistu savienības pirmskara Latvijā savos periodiskajos izdevumos lietojuši formu “advente”, ar to saprotot nevis adventa laika posmu, bet gan savu idejisko uzskatu par drīzo pastardienu un drīzu Kristus atnākšanu.
Advente ir jaunākā laikā radies apzīmējums arī atsevišķai adventa laika svētdienai. Tātad varētu teikt, ka adventā ir četras adventes: pirmā advente, otrā, trešā un ceturtā advente. Varam teikt: “adventa vainags”, “adventes svecītes”, “adventa vainagā iededzinām pirmās (otrās, trešās, ceturtās) adventes svecīti”.
Padomju okupācijas laika posmā vārds “advents” vārdnīcās bija izzudis, kļūdaini tā apzīmējumam izmantojot vārdu “advente”. Mūsdienīgās vārdnīcās būtu iekļaujami abi vārdi (advents, advente) ar attiecīgām šo vārdu nozīmēm vai to skaidrojumiem.
Šķiet, ka šī vārda lietošana ir radījusi nevajadzīgu matu skaldīšanu, jo no tā taču nemainās notikuma būtība. Katrs pats var izvēlēties, kura vārda forma viņam tuvāka.
