Janvārī stājusies spēkā Ugunsdrošības noteikumu prasība, kas attiecas uz visiem daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem, kuru mājoklī ir uzstādīta gāzes plīts. Namu apsaimniekotāji jau pērn māju sapulcēs dzīvokļu īpašniekus un īrniekus informēja par jaunumiem, kas apzinīgākajiem iedzīvotājiem varētu raisīt neērtības un papildu izmaksas.
Jaunā prasība Ugunsdrošības noteikumos iekļauta pēc gāzes ekspertu un skursteņslaucītāju atzinuma un tā paredz, ka no šā gada janvāra aizliedz daudzdzīvokļu namos dabīgās ventilācijas kanālam pievienot mehāniskās ventilācijas iekārtu (tvaika nosūcēju – red.), ja virtuvē izvietots gāzes aparāts un nav ventilācijas, kas nodrošina pastāvīgu gaisa apmaiņu telpā un noplūdušās gāzes novadīšanu ārpus būves. Piemēram, pievienojot tvaika nosūcēju vienīgajam dabīgās ventilācijas kanālam, tiek traucēta paredzētā gaisa apmaiņa virtuvē, kas objektos, kuros tiek izmantota dabasgāze, var radīt sprādzienbīstamu gāzes koncentrāciju.
Apvaicājot daudzdzīvokļu māju iedzīvotājus, vieniem tā ir tikai formalitāte, bet citiem prasība rada neziņu, kā turpmāk rīkoties.
Nav izpratnes, ko darīt
vai nedarīt
“Par jauno ugunsdrošības prasību izlasīju internetā. Tā mani skar, jo dzīvoklī izmantojam gāzes plīti. Dzīvoju renovētā mājā. Atceros, kad renovācija bija beigusies, pa dzīvokļiem staigāja speciālisti un pārbaudīja ventilācijas sistēmu – jau esošo un to, ko izbūvēja renovācijas laikā. Loģiski, ka visiem virtuvē atrodas tvaika nosūcējs, arī man tāds ir. Tvaika nosūcēja caurule šahtai pievienota tā, lai daļēji nodrošinātu dabīgo ventilāciju. Godīgi sakot, es īsti neizprotu, ko darīt un vai man kaut kas vispār ir jādara. Iespējams, vieglāk ir nākotnē plānot iegādāties elektrisko plīti, jo šie noteikumi attiecas tikai uz gāzes plītīm, kas ir ļoti būtiski,” spriež kāda valcēniete.
Smilteniete Maija Zariņa uzskata, ka prasības ir jāievēro, taču vienlaikus atviegloti nopūšas, ka šīs uz viņu neattieksies. “Mēs ģimenē ēdiena gatavošanai izmantojam elektrisko plīti. Domāju, tā būs liela problēma tiem, kuriem ir gāzes plīts. Lai arī dzīvoju renovētā mājā, dabīgo ventilāciju pirms vairākiem gadiem izbūvēja istabās, bet virtuvē tās nav. Tā taču cilvēkiem būs liela naudas izdošana,” saka Maija.
Iedzīvotāji jau iepriekš
sapulcēs brīdināti
SIA “Smiltenes NKUP” valdes loceklis Aigars Vīvuliņš piekrīt, ka zināmā mērā šo var saukt par neērtību, kas var radīt papildu izdevumus, dzīvokļu īpašniekiem vai nu jāpāriet no gāzes plītīm uz elektriskajām, vai jānomaina esošie tvaika nosūcēji pret citiem ar recirkulācijas funkciju, vai arī jāsakārto jau esošā sistēma, atsedzot ventilācijas kanālus. “Šī izvēle ir jāizdara īpašniekiem pašiem. Bet pats galvenais ir pašu un citu līdzcilvēku drošība un nevajadzētu to uztvert kā kaut ko nenormālu. Kā namu apsaimniekotāji simtprocentīgi visās savās apsaimniekošanā esošajās mājās esam iedzīvotājus brīdinājuši par šo un vēl par dūmu detektoru nepieciešamību dzīvokļos. Mūsu kā apsaimniekotāju pienākums ir nodrošināt normatīvajos aktos noteikto regularitāti ventilācijas apsekošanai un tīrīšanai. SIA “Smiltenes NKUP” ventilācijas kanālu un dūmvadu uzturēšanas un tīrīšanas pakalpojumu pērkam no malas, kuru nodrošina sertificēts šī pakalpojuma sniedzējs. Tāpat mums ir paredzēti reidi kopā ar VUGD pārstāvi, lai apsekotu īpašumus. Ja tiks konstatēti pārkāpumi vai saņemtas sūdzības, mūsu pienākums par to būs ziņot un noteikti mēs to darīsim,” laikrakstam norāda A. Vīvuliņš.
SIA “Valkas Namsaimnieks” valdes loceklis Ivo Meļķis stāsta, ka Valkas pilsētā daudzdzīvokļu mājās ir izbūvēta ventilācijas sistēma un, ja vien iedzīvotāji paši to nav pārbūvējuši, problēmām nevajadzētu rasties. “Prasības jebkurā gadījumā ir jāievēro. Ja ventilācijas sistēma ir pašrocīgi pārbūvēta, tad tā ir jāatjauno vai jājauc nost un jātaisa projekts. Iedzīvotāji jau ir vērsušies pie mums pēc padoma vai ieteikuma. To aicinu darīt arī pārējos, kuriem nav kaut kas skaidrs. Vispār daudzi iedzīvotāji ir pārgājuši uz elektriskajām plītīm,” saka I. Meļķis.
Prioritātei jābūt drošībai
“Ugunsdrošības prasību mērķis nav iedzīvotāju sodīšana, bet gan drošas vides veidošana un uzturēšana. Atgādinām, ka Vidzemē 2016. gada rudenī Alūksnē daudzdzīvokļu mājā gāzes noplūdes rezultātā notika sprādziens. Tāpat VUGD ik mēnesi saņem izsaukumus uz daudzdzīvokļu mājām, kur notikusi gāzes noplūde un ir jūtama gāzes smaka. Šādas situācijas var kļūt sprādzienbīstamas, ja gāze telpā uzkrājas. Jauno prasību ievērošana to mazinās,” laikrakstam “Ziemeļlatvija” stāsta VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā speciāliste Vidzemes reģionā Sandra Vējiņa.
S. Vējiņa norāda, ka VUGD informatīvo ziņojumu ir izsūtījis arī pašvaldībām, lai tās būtu informētas par jauno prasību un spētu noteikumus izskaidrot iedzīvotājiem. VUGD aicina neatlikt rūpes par savu un tuvinieku drošību, bet gādāt, lai mājoklis būtu drošs. “Ja ir radušies jautājumi par ugunsdrošību mājoklī, kas noteikti tā arī ir, droši vaicājiet VUGD amatpersonām – rakstiet, zvaniet vai nāciet uz jums tuvāko daļu vai posteni. Pēc prasības stāšanās spēkā šo iespēju izmanto ne tikai iedzīvotāji, bet arī pašvaldības, no kurām saņemam zvanus,” stāsta S. Vējiņa.
Jāpiebilst, ka VUGD nepārbaudīs katru mājokli un pārbaudes, galvenokārt, tiks veiktas tajos namos, par kuriem saņems iesniegumus vai sūdzības vai būs notikuši ugunsgrēki. Iespēju robežās notiks dzīvojamā sektora apsekošana par ugunsdrošības prasību ievērošanu mājokļos un koplietošanas telpās. Dzīvojamā sektora pārbaudes nebūs nekas jauns, jo tās notiek katru gadu un notiks arī turpmāk.
Kā pareizi rīkoties?
Iespējamie problēmas risinājumi
• Noskaidrot, kāds ir tvaika nosūcēja modelis, proti, vai tajā var ielikt speciālos filtrus (piemēram, ogles filtru smaržu noņemšanai un dūmu filtru dažādu citu izgarojumu attīrīšanai), kas nodrošina tvaiku attīrīšanu recirkulācijas režīmā, vai nomainīt esošo tvaika nosūcēju ar tādu, kas var strādāt recirkulācijas režīmā. Vienlaicīgi norādām, kā šādi filtri ir regulāri jākopj un nepieciešamības gadījumā jāmaina, mainīšanas biežums ir atkarīgs no ēdiena gatavošanas biežuma un tvaiku (taukvielu) intensitātes daudzuma (kontrole reizi pusgadā).
• Jaunā ventilācijas kanāla izbūve visai dzīvojamai mājai. Šajā gadījumā jāņem vērā, ka būvdarbiem ir jāsaņem kopīpašnieku piekrišana; jāiesaista sertificēts ventilācijas sistēmu speciālists, sertificēts būvkonstruktors un sertificēts arhitekts; jāveic ēkas tehniskā apsekošana,
ja ēka ir kvalificējama kā būves trešā grupa (piemēram, ēka, kurai ir vairāk nekā pieci virszemes stāvi vai kurai ir vairāk nekā viens apakšzemes stāvs), tad būvprojektam būs jāveic būvekspertīze.
• Individuālais risinājums dabīgās ventilācijas izbūvei konkrētajā dzīvoklī. Šajā gadījumā jāņem vērā, ka visas izmaksas gulstas uz konkrētā dzīvokļa īpašnieku; būvdarbiem ir jāsaņem kopīpašnieku piekrišana; jāiesaista sertificēts ventilācijas sistēmu speciālists, sertificēts būvkonstruktors un sertificēts arhitekts, jāveic ēkas tehniskā apsekošana, ja ēka ir kvalificējama kā būves trešā grupa (piemēram, ēka, kurai ir vairāk nekā pieci virszemes stāvi vai kurai ir vairāk nekā viens apakšzemes stāvs), tad būvprojektam būs jāveic būvekspertīze.
