Ar laureātu apbalvošanu Valkas kultūras namā aizvadītajā sestdienā ir noslēdzies literārais konkurss “Doma izgaismo vārdu” Latvijas mērogā, kam savus dzejas vai prozas darbus (pavisam 33) iesniedza jaunie autori vecumā no 10 līdz 18 gadiem.
Šo tradicionālo konkursu, kas notika jau piekto gadu, rīko Valkas novada literātu apvienība sadarbībā ar Valkas novada domi un Latvijas Bērnu fondu ar mērķi radīt bērniem un jauniešiem dziļāku interesi par Latvijas literātiem un literatūru, atklāt jaunus talantus, veicināt radošās domas attīstību un rosināt vēlēšanos un dot iespēju izpausties literārajās aktivitātēs.
Dominē laba proza; dzejai
pietrūkst oriģinalitātes
Galveno balvu jeb Grand Prix žūrija šogad piešķīra 17 gadus vecajam Dāvidam Rubenam no Līvānu novada Rudzātiem. Dāvids ieguvis konkursa galveno balvu – 100 eiro, ko atvēlējis Latvijas Bērnu fonds, kā arī viņa prozas darbu publicēs interneta žurnālā “Satori”.
“Ļoti laba latviešu valoda un izkopts valodas stils. Stāsts raiti raisās, tam ir laba sižeta līnija. Var redzēt, ka jaunietis prot rakstīt, un viņam tas padodas ļoti labi, ņemot vērā viņa jaunos gadus,” Dāvidu Rubenu uzteic konkursa žūrijas pārstāve, Valkas novada literātu apvienības vadītāja Zane Brūvere-Kvēpa.
Jaunākajā grupā (10 – 14 gadi) konkursa laurāti ir Ralfs Zunda (Burtnieku novada Rencēnu pamatskola), Evija Reiniece (Valka) un Elīza Evelīna Pētersone (Trikāta). Vecākajā grupā (15-18 gadi) laureāti ir Georgs Kairišs (Rīga), Laura Elizabete Jansone (Rīga) un Liene Ratniece (Rūjiena).
Laureātisaņēma Valkas novada domes Atzinības rakstus un dāvanas. Balvas – svečturus – laureātiem šogad bija veidojuši Valkas mākslas skolas skolēni.
Savukārt Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis un Rakstniecības un mūzikas muzeja pārstāve Liega Piešiņa katram konkursa dalībniekam uzdāvināja grāmatas.
Zanei Brūverei-Kvēpai pārdomas raisījis tas, ka šogad konkursā “Doma izgaismo vārdu” dominējuši labi prozas darbi, savukārt iesūtītā dzeja diemžēl nav izcēlusies ar oriģinalitāti.
“Dzeja, ko raksta jauni cilvēki un iesūta šim konkursam, ar katru gadu kļūst aizvien klišejiskāka,” ievērojusi Z. Brūvere-Kvēpa.
Ar savu domu,
savu pasaules redzējumu
Savs viedoklis par konkursam iesūtītajiem darbiem ir žūrijas pārstāvei dzejniecei Anitai Anītinai.
“Pats galvenais ir tas, ka bērni un jaunieši raksta, izsaka savu domu, turklāt latviešu valodā. Tas nozīmē, ka viņi darbojas gan ar rakstīto vārdu, gan ar sevi un mācās ieklausīties sevī un pasaulē un nodot šo sadzirdēto vai saredzēto citiem. Darbi bija dažādi. Jaunākajā grupā vairākiem darbiem varēja just, ka blakus ir stāvējis skolotājs un virzījis bērnus rakstīt un tālāk sūtīt šos darbus uz konkursu. Un tas ir labi, jo pamudinājums un zinošs, stiprs un, galvenais, labvēlīgs plecs ir vajadzīgs katram, īpaši jaunākā vecumā. Bet arī tur izkristalizējās skolēni, kuriem ir sava doma, savs pasaules redzējums un vērtējums. Vecākajā grupā laureātus izdalīt bija vieglāk. Un atkal – katrs no tiem ir ar savu redzējumu un savu stilu. Bija gan ieskats nekārtīgā kristieša svētceļojumā, gan neliels izvilkums no topoša detektīva, gan ļoti emocionālas un pārdomu bagātas vēstules tuvam cilvēkam, gan kāda cilvēka dzīvesstāsts no viņa dzimšanas brīža līdz… Paredzēts līdz sirmam vecumam, bet konkursam iesūtīts līdz aizbraukšanai trimdā. Un caur šo dzīvesstāstu izstāstīta arī Latvijas vēsture. Vēlāk aprunājoties ar autoru (Dāvids Rubens), viņš atklāja, kāpēc izvēlējies rakstīt šo dzīvesstāstu. Ir vērtīga grāmatu sērija “Mēs. XX gadsimts”, bet tajās atspoguļota šejienes dzīve, bet Latvija ir arī tā, kas tālumā, kas mīt tajos cilvēkos, kas aizbraukuši, un to viņš gribējis uzrakstīt. Savā veidā aizpildīt tukšumu, kas radies. Un tas viņam izdevies ļoti pārliecinoši. Mūsu vērtējumam tika nodota “Dzīves teātra” pirmā daļa. Ar nepacietību gaidu, kad varēšu lasīt tālāko. Arī kāds no pasākuma apmeklētājiem atzina, ka valoda šajā darbā bija tik laba un uzrakstīts tik garšīgi, ka siekalas saskrēja mutē, kad autors lasīja savā darbā vietu par bulciņām, ko māte cepa,” vērtē A. Anitīna.
