Ekonomikas ministrija ir pabeigusi ārkārtas pārbaudes 40 atjaunojamo energoresursu (AER) koģenerācijas elektrostacijās, kas tika sāktas 2017. gada oktobrī pēc publiski izskanējušās informācijas par atsevišķu koģenerācijas elektrostaciju neatbilstību Ministru kabineta noteikumu prasībām.
Šo pārbaužu rezultātā ministrija kopumā atcēlusi atļaujas 27 elektrostacijām, kas ļāvis novērst iespējamo obligātā iepirkuma komponenšu (OIK) kopējo izmaksu pieaugumu turpmākajos 10 gados par aptuveni 391 miljonu eiro, informē Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību daļa.
Koģenerācijas stacijas
jaunbūvi iekonservē
Savukārt 13 elektrostaciju darbībā pārkāpumi nav konstatēti un tās turpina saražoto elektroenerģiju pārdot obligātā iepirkuma ietvaros.
“Ziemeļlatvija” jau rakstīja, ka kopš 2017. gada beigām OIK atļaujas atceltas arī elektrostacijām SIA “E Strenči” un SIA “E Seda” Strenču novadā.
Atļaujas pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros 27 komersantiem, lielākoties, atceltas, jo konstatēts, ka elektroenerģijas ražošana koģenerācijā noteiktajā termiņā atbilstoši normatīvo aktu prasībām nav uzsākta. Ekonomikas ministrija vienlaikus atgādina,– ja elektroenerģijas ražotājs nepārdod elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, tam ir tiesības darboties brīvā tirgus apstākļos un vienoties ar jebkuru elektroenerģijas tirgotāju par elektroenerģijas pārdošanu par vienošanās cenu. Tāpat ražotājs koģenerācijas stacijā var turpināt ražot un pārdot arī siltumenerģiju, par cenu vienojoties ar siltumenerģijas pircēju un lietotāju.
“Ziemeļlatvija” jau informēja, ka Strenču novada dome 2017. gada rudenī noslēdza līgumu ar SIA “E Strenči” un deleģēja šo uzņēmumu nodrošināt siltumapgādes pakalpojumu sniegšanu (siltumenerģijas pārvadi, sadali un tirdzniecību) Strenču pilsētas administratīvajā teritorijā uz 10 gadiem (līdz 2027. gada 1. oktobrim). Pilsētas centrā blakus pašvaldības katlumājai jau togad sāka slieties izmēru un ieguldītās naudas (aptuveni piecu miljonu eiro) ziņā vērienīga koģenerācijas stacijas jaunbūve, pēc kuras nodošanas ekspluatācijā SIA “E Strenči” sāktu ražot elektroenerģiju un siltumenerģiju.
Šis objekts ekspluatācijā nav nodots joprojām. “Viņi ir uzcēluši koģenerācijas staciju par 80 procentiem. Palikuši vēl 20 procenti. Cik zinu, akciju sabiedrība “Sadales tīkls” atsakās ar viņiem (SIA “E Strenči” – redakcijas piezīme) turpināt sadarbību par tīklu pieslēgumu, un tur visi projekti apstājas. Pašlaik koģenerācijas stacijas jaunbūve ir iekonservēta ar domu pabeigt, kad būs nauda jaunām idejām,” situāciju ar koģenerācijas stacijas būvi Strenčos komentē novada domes priekšsēdētājs Jānis Pētersons.
“Šobrīd esam situācijas ķīlnieki. Kopējā situācija ir negatīva, ar bankām sadarbība ir smaga,” “Ziemeļlatvijai” teic SIA “E Strenči” valdes loceklis Andis Dābols, bet piebilst, ka uzņēmums no mērķa uzcelt Strenčos koģenerācijas staciju nav atteicies.
“Virzīsim uz priekšu un attīstīsim pilnīgi autonomu projektu neatkarīgi no tā, kāds būs rezultāts ar tiesvedību un valsti. Gribam kopā ar koģenerācijas stacijas projektu salikt ražošanas projektu, nodrošinot gan siltumenerģijas, gan elektroenerģijas ražošanu, gan radot pilsētā jaunas darbavietas,” stāsta A. Dābols, bet no sīkākiem komentāriem par šo ražošanas projektu pagaidām atturas.
Siltumu ražo vecajā katlumājā
Strenču novada dome 2017. gadā arī pieņēma lēmumu nodot uzņēmumam SIA “E Strenči” bezatlīdzības lietošanā uz 10 gadiem savu veco katlumāju ar tehnoloģiskajām iekārtām, kas šobrīd ražo siltumenerģiju Strenču pilsētai. Centralizēti saražoto siltumenerģiju patērē pašvaldības iestādes, psihoneiroloģiskā slimnīca un arī privātais sektors.
Strenču novada domes sēdē aizvadītā gada decembrī novada deputāti izskatīja saņemto A. Dābola iesniegumu par siltumenerģijas tarifa noteikšanu Strenču pilsētā pašvaldības iestādēm 37 eiro par vienu megavatstundu (bez pievienotās vērtības nodokļa), pamatojot tarifa paaugstināšanu ar būtisku kurināmā (šķeldas) izmaksu pieaugumu valstī. Iepriekšējais tarifs bija 30 eiro par megavatstundu.
Novada deputāti nolēma apstiprināt siltumenerģijas tarifu pašvaldības iestādēm ar piegādi no Strenču pilsētas katlu mājas līdz siltumapgādes objektam 37 EUR/MWh apmērā (bez PVN) sākot no šā gada 1. janvāra. “Sakarā ar to, ka koģenerācijas stacijas projekts tika “norakts”, nevar cerēt, ka siltumenerģija Strenčos būs tik lēta, kā sākotnēji bija plānots. Mēs pagaidām turamies izdzīvošanas režīmā,” komentē A. Dābols.
Sedas pilsētas namiem siltumu arī šajā sezonā turpina ražot Strenču novada pašvaldība savā katlumājā. “Paralēli meklējam, kuram uzņēmumam deleģēt šo funkciju,” piebilst Strenču novada domes priekšsēdētājs J. Pētersons, jo SIA “E Seda” no savas ieceres būvēt koģenerācijas staciju Sedā OIK lietas sakarā ir atteikusies.
Savulaik “Ziemeļlatvijai” sniegtajā intervijā SIA “E Strenči” un “E Seda” valdes loceklis A. Dābols norādīja, ka nozarē iesaistītie cilvēki ir analizējuši situāciju elektroenerģijas ražošanā valstī, un secināja, ka “ir vesela virkne uzņēmumu, kas vienkārši dedzina gāzi, ražo elektrību (domāta gāzes koģenerācija – redakcijas piezīme), bet tautsaimniecībā no tā nekas nepaliek pāri, jo nauda tiek aizpumpēta atpakaļ uz Krieviju un nekādas pievienotās vērtības nav”. Uzņēmējs pauda viedokli, ka vajadzētu diskutēt par to, nevis par grēkāžiem padarīt mazās spēkstacijas, kurās ražo zaļo enerģiju no atjaunojamiem energoresursiem.
Vērtējot šo ārkārtas pārbaužu rezultātus, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens savukārt norādījis: “Pārbaužu kopējie rezultāti ir graujoši – divas trešdaļas komersantu ir raduši robus normatīvajā regulējumā un uzraudzības sistēmā, lai savu neizpildīto pienākumu dēļ zaudētu OIK atļauju. Šo pārbaužu rezultāts ir vēl viens spēcīgs signāls, ka esošā OIK sistēma ir sevi degradējusi un ir pienācis laiks to izbeigt! Ekonomikas ministrija atkārtoti iesniegusi izskatīšanai valdībā vēlreiz izdiskutētus un izanalizētus priekšlikumus, kā tuvāko trīs gadu laikā OIK sistēmu atcelt, maksimāli novēršot nākotnes tiesvedību riskus valstij”.
