Elīna Kubuliņa-Vilne, bibliotekāre, dzejniece, fotogrāfe:
– Personīgi man šis gads ir bijis ļoti nozīmīgs, veiksmīgs laiks, kas nesis daudz pozitīvu lietu tieši radošajā jomā, kurā darbojos. Piemēram, Smiltenē man šogad bijušas apskatāmas divas fotoizstādes un kopīgi ar citiem māksliniekiem noorganizētas vēl divas. Izveidojusies laba sadarbība ar Smiltenes novada bibliotēku, un šeit īpaši gribu akcentēt, manuprāt, ļoti labi aizvadīto bērnu un jauniešu Dzejas dienas pasākumu Smiltenes novada bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļā. Savukārt bērnu brīvā laika centram “Ligzdiņa”, kurā arī darbojos, šogad sagaidījām desmit gadu jubileju.Vēl patīkams pārsteigums bija iegūt augsto 26. vietu Vācijas starptautiskajā fotogrāfu konkursā “Photo award 2018 E1R1” no 2700 pavisam iesniegtajām fotogrāfijām. Protams, ļoti nozīmīgs un īpašs pagodinājums bija saņemt Smiltenes novada domes Pateicības rakstu.
Arī Smiltenes pilsētai, domāju, šis bijis dažādiem notikumiem bagāts gads. Kā svarīgākos gribētu pieminēt Smiltenes Vecā parka ainavas pārvērtības, kas noteikti vēl turpināsies, tāpat arī – atjaunoto Smiltenes evaņģēliski luterisko baznīcu, uzbūvēto mūsdienīgo Smiltenes stadiona servisa un skatītāju tribīņu ēku. Liels prieks ir par mācību vides uzlabošanas projektu Smiltenes vidusskolā, kā arī to, ka, pateicoties mūsu patriotismam un apņēmībai, viena no “airBaltic” lidmašīnām tagad nes pasaulē Smiltenes vārdu.
Visam pāri šogad mums ir uzmirdzējusi Latvijas simtgades varavīksne, zem kuras īpaši aizkustinoši bija XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki.
Jaunajā gadā gribētu visiem novēlēt nebūt vienaldzīgiem – ne pret saviem tuvākajiem, ne pret novadu kopumā. Esiet vēl aktīvāki, iesaistieties dažādās sabiedriskās aktivitātēs, paudiet viedokli, pat ja tajā ir kritikas piesitiens! Mums ir vajadzīga “dzīva saruna” vienam ar otru. Neviens mūsu novadu neattīstīs labāk kā vien mēs paši. Un bez jau vispārēji nozīmīgajiem novēlējumiem kā veselība, laime un mīlestība, vēlos novēlēt drosmi un uzņēmību. Un, protams, uzdrīkstēšanos sapņot, mērķtiecīgi savus sapņus piepildot. Lai izdodas!
Ilvars Rullis, Valkas pilsētas kultūras nama saimniecības pārzinis, biedrības “Florbola klubs “Valka”” vadītājs:
– Aizvadītais 2018. gads man bija gana raibs. Kā vislielāko izaicinājumu uzskatu piedalīšanos 13. Saeimas vēlēšanās. Esmu ieguvis interesantu pieredzi, kā arī man bija iespēja ieskatīties politiskajās aizkulisēs.
Ikdienā, strādājot pilsētas kultūras namā, par svarīgākajiem un neaizmirstamākajiem notikumiem uzskatu Latvijas simtgades svinību pasākumus. Man bija izdevība būt klāt to rīkošanā. Valkā notika daudz interesantu pasākumu, tāpēc varam lepoties, jo tie bija valstiski nozīmīgi, organizēti augstā līmenī. Valsts simtgades svinības noteikti paliks atmiņā uz mūžu.
Joprojām aktīvi rosos arī florbolā. Pērn “Florbola klubs “Valka”” sadarbībā ar Anci Andrējevu-Empeli īstenoja projektu, kā rezultātā tikām pie jauna inventāra un arī ieguvām iespēju trenēties pie fiziskās sagatavotības trenera. Jau ir redzami pirmie pozitīvie ieguvumi, īpaši komandas U-12 spēlētājiem. Kā vienu no saviem personīgajiem sasniegumiem uzskatu starptautiskā florbola turnīra “BorderCup” rīkošanu. Sportistu aprindās tiek uzskatīts, ka starptautiskas sacensības ir tad, ja tajās piedalās vismaz piecu valstu komandas. Pērn Valkā florbolu augstā līmenī spēlēja 16 komandas no Somijas, Krievijas, Baltkrievijas, Igaunijas un Latvijas. 1. janvārī izsludinājām pieteikšanos šīgada starptautiskajam turnīram, un no 16 vietām brīvas palikušas tikai četras. Jāpiebilst, ka turnīrs notiks tikai maijā. Tas nozīmē, ka šīs sacensības ieguvušas pozitīvu novērtējumu un labu slavu.
Personīgajā dzīvē kā vienu no foršākajiem notikumiem uzskatu jaunākā dēla Henrija Jēkaba gada jubilejas svinības. Mums ģimenē aug trīs bērni, un pa ilgiem laikiem kādam svinēja pirmo nozīmīgo dzimšanas dienu. Tas priecē un silda sirdi.
Silvija Dorša, pensionāre, Valkas senioru kluba “Zelta rudens” amatierteātra grupas vadītāja:
– Aizvadīto gadu vērtēju kā izdevušos. Priecājos, ka ar veselību nebija lielas problēmas, jo cilvēkiem manos gados mēdz būt nopietnas kaites. Esmu gandarīta, ka ar savu dzīvi tieku galā. Man vairs nav vēlmes sevi satraukt, iedziļinoties politiskajos notikumos, jo es neko nevaru izmainīt. Tad labāk domāju par sevi, savu ģimeni, bērniem un mazbērniem, lai viņiem dzīvē viss būtu kārtībā. Pērn no maniem 14 mazbērniem trīs mazdēli uzsāka mācības 1. klasē, un visiem klājas labi. Tas mani priecē. Kā vēl vienu no aizvadītā gada negaidītākajiem notikumiem uzskatu savas apaļās dzimšanas dienas dāvanu – rudu runci, kas pavisam negaidīti mani izvēlējās par savu saimnieci. Kaķis mums pieklīda, jo kāds to vienkārši bija izmetis no mājām. Tagad mums ir īsts skaistulis – Rūsiņš.
Dzīvi saturīgāku un krāsaināku dara ne tikai darbošanās Valkas pagasta amatierteātrī “Rūdis” un kā režisorei Valkas senioru amatierteātrī, bet arī kā redaktorei biedrības “Latvijas mazpulki” avīzē “Mazpulks”. Tāpat man interesē apmeklēt dažādus kultūras pasākumus. Ar saviem kolektīviem esmu pabijusi gandrīz visos novada pagastu tautas namos. Tur, kur ir kārtīga pagasta pārvalde, arī ir kultūras dzīve. Priecājos par ērģemiešiem, vijciemiešiem un kārķēniešiem, kuriem vienmēr pasākumos ir pilnas skatītāju rindas. Tas tomēr liecina par novada dzīvi kopumā. Esam mazs novads, atrodamies provincē, tāpēc mums klājas diezgan grūti. Redzu, kā par novada attīstību cīnās pašvaldības vadītājs Vents Armands Krauklis, bet reizēm viņa centieni atduras pret lielo politiku. Man prieku sagādā ne tikai pagastu aktīvā kultūras dzīve, bet arī jaunie lauksaimnieki un uzņēmēji, kas paši cīnās un tiek galā. Tāpat arī es priecājos, ka iztieku ar pensiju, veselība turas un ir vēlme rosīties sabiedriskajās aktivitātēs.
Ginta Gailīte, kultūras pasākumu organizatore Jērcēnu pagastā:
– Personīgi man pašai aizvadītajā 2018. gadā svarīgākais ir tas, ka mani bērni un mazbērni ir Latvijā un neviens no viņiem nav aizbraucis projām. Redzēt, kā viņi aug un viņiem palīdzēt, man ir svarīgi.
Es dzīvoju Jērcēnos, tās ir manas mājas. Šā gada 2. februārī apritēs 35 gadi, kopš sāku strādāt Jērcēnu tautas namā par tā vadītāju. Izvērtējot aizvadīto gadu, ir prieks, ka vēl joprojām mums savā pagastā izdodas uzturēt latviskās tradīcijas. Mēs lepojamies ar savu Jērcēnmuižu un to, ka svinam ziemas un vasaras saulgriežus, un pavasara Lielo dienu. Uz šiem pasākumiem ar latviskajām tradīcijām sāk nākt arī jaunatne, mūsu bērni un mazbērni, jo nomainās paaudzes. Jērcēnmuižā tiek rīkoti arī citi pasākumi, piemēram, Leģendu nakts un Valpurģu nakts, un Jērcēnu diena. Šogad Jērcēnu pagastam būs 125 gadu jubileja, ko svinēsim 6. jūlijā.
Aizvadītais gads bijis bagātīgs ar daudziem kultūras notikumiem arī Strenču novadā. Lepojamies ar Gaujas plostnieku svētkiem un to, ka Gaujas plostnieku amata prasmes 2018. gada nogalē tika iekļautas Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā līdz ar vēl citām septiņām vērtībām Latvijā. Svarīga lieta, kas 2018. gadā tika uzsākta Strenču novadā un kas šogad jāturpina, ir ziedojumu vākšana Jāņa Ziemeļnieka Strenču Tautas teātra bijušās režisores Hildas Ņikitinas piemiņas akmens veidošanai. Ir cerība, ka šogad martā piemiņas akmeni varēs atklāt pie Strenču novada kultūras centra.
Latvijā visjaukākais 2018. gadā bija siltā, garā vasara un, protams, XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki, kuros piedalījās arī Strenču novada amatiermākslas kolektīvi. Man bija laime būt klāt svētku norisēs visu nedēļu.
Jaunajā gadā novēlu meklēt un ieraudzīt pozitīvas lietas, novērtēt to, kas mums ir dots, un pilnvērtīgi izmantot šo laiku, kurā esam un darbojamies.
Ilze Briede, “Donu” saimniece:
– Aizvadītais gads man bija ļoti bagāts ar dažādām emocijām un atziņām. No vienas puses, tas bija skaists ar Latvijas simtgades pasākumiem, no otras puses, ‒ nedaudz neprātīgs. Simtgades svinības salīdzinātu ar patēriņa kredīta ņemšanu, lai nosvinētu lepnas kāzas. Tajā pašā laikā valstī ir daudz nesakārtotu lietu. Atļaujamies tērēt vairāk kā turīgākas valstis. Ar simtgades pasākumiem gluži tāpat kā ar Ziemassvētkiem, pirms tam visi kaut kur skrien, grābj, rauj pa gabaliem. Uzņēmējiem ir liels nodokļu slogs, tāpēc bija arī sāpīgi apzināties, kā dažbrīd tika notrallināta nodokļu maksātāju nauda.
Esmu vienlaikus arī pamanījusi, ka sākam labāk dzīvot. Ceru, ka ekonomika ir uzlabojusies, nevis tas ir tāpēc, ka dzīvojam uz parāda. Drīzāk pirmais variants, jo algas kļūst lielākas, darbinieku trūkst.
Ja runājam par novadu, tad nekas viens konkrēts atmiņā nav palicis. Priecē, ka Smiltenes novadā domā par attīstību, tiek remontētas ielas, ceļi, aizvien vairāk ir rotaļu un aktīvās atpūtas laukumu. Pašvaldība labāk sāk saredzēt iedzīvotāju vajadzības. Tomēr gribētos, lai to dara agresīvāk un drošāk. Mēs buksējam savā atpazīstamībā, ar to domājot vides objektus vai noformējumu. Jābūt ambiciozākiem plāniem, kas piesaista cilvēkus.
Manā dzīvē 2018. gads ir bijis ļoti raibs un smags, jo bija jāpieņem nopietni lēmumi, kas ne vienmēr ir viegli. Pērn manā dzīvē ienāca otrs cilvēks, ar kuru kopā mums ir lieli plāni un sapņi Brantu muižā, kur veidojam Pirts skolu, lielsaimnieču skolu un arī kārumu ražotni, ar mazu ceļmalas veikaliņu un kafejnīcu. Pamazām veidojas arī laba sadarbība ar Raunas pašvaldību. Brantu muiža ir liels projekts, un tam daudz ko nāksies pakārtot. Uz visām pusēm nevar iet, lai koncentrētos uz vienu sapni, no kaut kā nākas atteikties. Esam nolēmuši, ka pārdosim “Donas”. Lēmums bija emocionāli ļoti smags, taču ir pieņemts.
Tas, ka gads bija smags, vēl nenozīmē, ka slikts. Esmu piedzīvojusi daudz īpašu mirkļu. Viens no tādiem bija Apvienoto Arābu Emirātu 47. gadadienas svinības Rīgā. Saņēmu ielūgumu no vēstnieces, kura pirms tam bija viesojusies “Donās”. Aizbraucām kopā ar vedekliņu, vēstniece atpazina un apķērās ap kaklu. Atceros, ka viņa savas vizītes iesāka ambiciozi, taču par “Donām” ļoti priecājās. Tas bija kā atskaites punkts, ka visu darām pareizi, no sirds un mūs novērtē. Protams, ir pieļautas arī kļūdas, nemāku būt skarba priekšniece attiecībā uz darbiniekiem, kā dažkārt vajadzētu būt, kā arī saistībā ar uzņēmumu vadīšanu. Šur tur esmu klupusi, lai atkal pieceltos un ietu uz priekšu.
Madara Mūrniece, Smiltenes pilsētas Kultūras centra mākslinieciskā vadītāja:
– Atskatoties uz 2018. gadu, gribas teikt, ka tas ir bijis garš. Garš tādā ziņā, ka ļoti piesātināts ar dažādiem notikumiem, darāmo darbu, piedzīvojumiem, kas ļāvuši izdzīvot ļoti daudzveidīgu sajūtu spektru, aptverot gan pavisam tumšus, gan spilgtus un siltus toņus. Gadumijā pārņēma patiešām laba sajūta – daudz ir padarīts, daudz piedzīvots, gūta vērtīga mācība un atziņas, un ir sajūta, ka nākamais gads būs ļoti labs.
Tā kā mana dzīve ir cieši saistīta ar kultūru, tad šī gada spilgtākos notikumus vairāk redzu tieši caur kultūras prizmu. Nenoliedzami, 2018. gads bija īpašs un unikāls, jo piedzīvojām un svinējām Latvijas simtgadi. Jāizceļ Vispārējie XXVI Dziesmu un XVI Deju svētki, kad ar īpašu prieku un lepnumu dalībnieku rindās vēroju arī mūsu novada kolektīvus. Simtgade un ar to saistītie notikumi noteikti manā atmiņā allaž cieši apvīs 2018. gadu.
Manuprāt, arī novada un pilsētas mērogā aizvadītais gads ir bijis ļoti krāsains un dažādiem notikumiem piepildīts. Esam tikuši pie skaisti sakārtota Vecā parka, ir uzcelta jauna tribīņu ēka, izbūvēts skaists daudzdzīvokļu nams un vēl, un vēl. Tomēr novada mērogā man spilgti atmiņā paliks arī simtgades svinības – vienreizēji notikumi, kas 2018. gadu atšķirs no citiem, piemēram, lietainā simtgades zaļumballe, kad mūsu lieliskā pūtēju orķestra skaņdarbu pavadījumā cilvēki dancoja pa peļķēm un nekas nespēja nomākt svētku prieku; valsts svētku svinības ar sadziedāšanos Baznīcas laukumā, kas radīja īpašu vienotības sajūtu un pacilājumu… un noteikti pilsētas svētki „Manas pēdas Smiltenes zemē”, kad, šķiet, pati daba nāca talkā, dāvinot lieliskus laikapstākļus, lai varētu skaisti nosvinēt svētkus.
Domājot par spilgtākajiem notikumiem manā personiskajā dzīvē, grūti izcelt kādu vienu. Gads tiešām, kā jau vairākkārt minēju, ir bijis ļoti raibs. Prātā noteikti paliks fantastiskā, karstā, saules pielietā vasara, īpaši nedēļa, ko pavadīju Kurzemē, Kolkas pusē, izbaudot jūru un vasaras burvību. Spilgts notikums bija arī man ļoti mīļas grupas koncerta apmeklējums Viļņā.
Uldis Deisons, akciju sabiedrības “Stora Enso Latvija” valdes priekšsēdētājs:
– Aizvadītais 2018. gads bija ļoti nozīmīgs mūsu uzņēmumam. Ir īpašnieku lēmums par Launkalnes rūpnīcas attīstību, un attiecīgi ir uzsākts investīciju projekts aptuveni 20 miljonu eiro apmērā. Attiecībā uz šā projekta realizāciju valdība aizvadītajā gadā nolēma piešķirt AS “Stora Enso Latvija” uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi 4,076 miljonu eiro apmērā (uzņēmums šo nodokļa atlaidi varēs sākt piemērot pēc iecerētā projekta īstenošanas – redakcijas piezīme). Būtiski ir tas, ka jau 2018. gadā varējām uzsākt projektā plānotos būvniecības darbus. Kolektīvs pašaizliedzīgi strādā, lai paralēli visiem celtniecības darbiem nodrošinātu uzņēmuma ikdienas darbu, un, uzsākot jauno 2019. gadu, saku paldies visiem mūsu uzņēmuma darbiniekiem.
Attīstot Launkalnes rūpnīcu, projektā ir paredzēts, piemēram, modernizēt kokzāģētavu, lai tajā varētu pārstrādāt visu diametru zāģbaļķus. Agrāk meža īpašnieki šķiroja, ko vest uz Launkalnes rūpnīcu un ko – citur, bet pēc projekta īstenošanas pie mums varēs vest visus zāģbaļķus. Modernizēsim arī ēvelēšanas cehu. Tajā būs jauna ēvelēšanas līnija. Projekta pirmā sadaļa, kas attiecas uz kokzāģētavu, jāīsteno šā gada laikā. 2020. gadā ir paredzēta kokskaidu granulu rūpnīcas būvniecība. Šajā rūpnīcā pārstrādāsim skaidas, ko paši radām. Viss attīstības projekts kopā radīs 40 jaunas darba vietas. Noteikti aicināsim mūsu uzņēmumam pievienoties jaunus darbiniekus.
Priecē, ka ļoti aktīva darbība aizvadītajā gadā notikusi visā Smiltenes novadā un novads attīstās. Piemēram, tiek atjaunoti ceļi. Uzteicams ir īstenotais projekts par daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pabeigšanu Smiltenē (lai veicinātu dzīvojamā fonda paplašināšanu un spētu nodrošināt novada uzņēmumu speciālistiem dzīvesvietas, Smiltenes novada dome 2015. gadā savā īpašumā iegādājās nepabeigtu daudzdzīvokļu māju Daugavas ielā 7A, Smiltenē, kas 2018. gada 27. decembrī tika svinīgi atklāta). Priecē, ka Smiltenes novada dome aktīvi sadarbojas ar uzņēmējiem, tai skaitā realizē projektus par ceļu rekonstrukciju.
Jaunajā gadā visiem novēlu veiksmīgu, veselīgu un drošu jauno gadu un neapstāties attīstībā.
Lilita Kreicberga, Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas direktore:
– Aizvadītais 2018. gads bija labs gan skolas dzīvē, gan manai pilsētai Valkai un arī pašai personīgi. Pērn ģimnāzijā paveicām vairākas nozīmīgas lietas. Kā vienu no svarīgākajiem darbiem uzskatu abās skolas ēkās Ausekļa ielā 5 un Raiņa ielā 28A veikto telpu remontu un aprīkošanu ar mūsdienīgām mēbelēm un tehnoloģijām. Pērn uzsākām jaunā skolas internāta būvniecību Domes bulvārī, un darbi tuvojas noslēguma fāzei. Jau janvāra beigās internāts būs pilnībā pabeigts un nodots skolas rīcībā. Skolas dzīvē 2018. gads bija īpašs arī ar to, ka 1. septembrī mācības uzsāka skolēni, kas atnāca no vairākām novada lauku skolām. Sākumā bija pamatots uztraukums, kā bērni iejutīsies skolas ikdienā, bet tagad varu droši teikt, ka viss norit savu gaitu. Kas attiecas uz izglītības jomu Latvijā, uzskatu, ka joprojām ir milzum daudz nesakārtotu jautājumu. Taču tas nav atkarīgs no izglītības darbiniekiem, kas strādā skolās, bet gan no valdības un Saeimas deputātu pieņemtajiem lēmumiem. Joprojām ir aktuāls jautājums, kā panākt, lai jauni cilvēki gribētu strādāt skolās. Daudz diskutējam par mācību saturu, kas neatbilst mūsdienu dzīvei un prasībām. Taču joprojām nekas netiek mainīts. Tās ir sliktās lietas. Taču es aicinu ikvienu uz lietām paskatīties ar pozitīvu skatu. Viegli ir visu kritizēt, taču es šogad priecājos par Valkas galveno svētku egli un pilsētas svētku rotu. Gada beigās skolā viesojās ciemiņi no daudzām Latvijas vietām, tostarp Gulbenes un Dobeles. Pēc tikšanās ar skolēniem sarunās vairums atzina, cik Valka ir skaista un sakopta pilsētā. Ikdienā, skrienot savās gaitās, nemaz to nepamanām. Pērn es pārliecinājos, ka arī Latvija ir ļoti skaista zeme. Aizvadītajā gadā man neizdevās aizdoties tālākā ceļojumā, bet sev es atklāju Cesvaini. Saņēmu uzaicinājumu piedalīties jauno autoru radošajā nometnē “Aicinājums”. Tā personīgi man bija jauna pieredze un izaicinājuma pieņemšana, kas deva milzum daudz jaunu iespaidu un apziņu, ka dzīvē nav jābaidās izkāpt no komforta zonas un uzsākt jaunas lietas. To pašu es varu attiecināt uz savu pedagogu kolektīvu, kas nebaidās no izaicinājumiem un aktīvi atrod jaunus projektus, kuros iesaistīties vai arī paši tos rada un īsteno. Tas skolas dzīvi dara saturīgāku, daudzveidīgāku un interesantāku.
