Atbild VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā speciāliste Vendija Pikše.
Trauksmes sirēnas ir paredzētas iedzīvotāju ātrai brīdināšanai gadījumos, kad ir kāda ārkārtēja situācija, notikusi dabas vai tehnogēna katastrofa vai arī pastāv to draudi.
Latvijā izvietotās 164 trauksmes sirēnas nenodrošina to dzirdamību visā Latvijas teritorijā, bet iedzīvotājiem nav jāsatraucas par to, ka viņi nesaņems informāciju par apdraudējumu vai katastrofu. Trauksmes sirēnas ir izvietotas tā, lai raidītais skaņas signāls būtu dzirdams apmēram 1,5 kilometru rādiusā (atkarībā no sirēnas izvietojuma augstuma, teritoriālās apbūves īpatnībām, pilsētas ikdienas trokšņiem, gaisa mitruma un vēja stipruma).
Paralēli trauksmes sirēnu iedarbināšanai, lai informētu par izveidojušos situāciju, ārkārtas situācijās operatīvie dienesti izmantos arī citus apziņošanas līdzekļus – paziņojumu nodošanu caur operatīvo transportlīdzekļu skaļruņiem, iedzīvotāju dzīvesvietu apsekošanu un citus veidus.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests atgādina, ka gadījumos, ja iedzīvotāji iepriekš nav brīdināti par sirēnu pārbaudi, tās izdzirdot, jāieslēdz radio vai televizors, kur tiks pārraidīta informācija par iespējamo apdraudējumu un rekomendācijas par aizsardzības pasākumiem un turpmāko rīcību.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 8. augusta noteikumu Nr. 440 “Valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas izveidošanas, darbības un finansēšanas kārtība”, trauksmes sirēnu pārbaude notiek divas reizes gadā – rudenī un pavasarī.
Kad notiek trauksmes sirēnu pārbaude, viesnīcu administrācija aicina informēt savus ārvalstu klientus par gaidāmo trauksmes sirēnu pārbaudi, lai nerastos panika.
Kādi ir ģimenes ārstu pienākumi?
Katram Latvijas iedzīvotājam, rūpējoties par savu veselību, ir jābūt pierakstītam pie kāda konkrēta ģimenes ārsta, kurš sniegs padomus veselības uzlabošanai, izsniegs nosūtījumus izmeklējumiem pie citiem medicīnas speciālistiem un izrakstīs receptes. Kādi ir nosacījumi ģimenes ārsta darbībai?
Sadarbojas ar pacientu
Ģimenes ārsts ir speciālists, kurš nodrošina primāro veselības aprūpi – tas ir pirmais saskarsmes posms starp pacientu un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju, kurā risina iedzīvotāju veselības problēmas, lietojot vienkāršas un izmaksu ziņā efektīvas medicīnas tehnoloģijas. Profilakse, savlaicīga slimību diagnostika, efektīva un pareizi izvēlēta tālākā ārstēšana ir atkarīga no pacienta un ģimenes ārsta savstarpējās sadarbības.
Ģimenes ārsts kopā ar māsu vai ārsta palīgu (feldšeri) nodrošina pacientiem veselības aprūpes pakalpojumus savā prakses vietā vai darbavietā (ja ģimenes ārsts ir darbinieks ārstniecības iestādē) un pacienta dzīvesvietā, ievērojot šādus nosacījumus: ģimenes ārsta pacientu pieņemšanas laiks ir ne mazāks par 20 stundām nedēļā, ja reģistrēto personu skaits praksē ir līdz 2000, tajā skaitā ne mazāk par 15 stundām nedēļā pamatpraksē, ja ģimenes ārstam ir vairākas pieņemšanas vietas; ne mazāk par 25 stundām nedēļā, ja reģistrēto personu skaits praksē ir vairāk nekā 2000 personu, tajā skaitā ne mazāk par 19 stundām nedēļā pamatpraksē, ja ģimenes ārstam ir vairākas pieņemšanas vietas. Prakses darbalaiks nedrīkst būt mazāks par 40 stundām nedēļā, nodrošinot šajā laikā ģimenes ārsta vai māsas, vai ārsta palīga (feldšera) pieejamību pamatprakses vietā. Ģimenes ārsta pieņemšanas laiks ir gan rīta, gan vakara stundās. Tāpat jānosaka noteikts pieņemšanas laiks pacientiem bez iepriekšēja pieraksta (akūtiem pacientiem) – katru dienu ne mazāk par stundu, nodrošinot šādām personām ģimenes ārsta pieejamību tajā pašā dienā, kad persona vērsusies ģimenes ārsta praksē, vai nākamajā darbdienā, ja persona vērsusies pēc ārsta pieņemšanas laika beigām. Ģimenes ārsts iedala konkrētu laiku arī pacientiem, kuri pierakstījušies laikus. Tāpat ģimenes ārstam jānodrošina mājas vizīšu laiks.
Profilakse – bez maksas
Reizi gadā iedzīvotājs var vērsties pie sava ģimenes ārsta, kurš ir līgumattiecībās ar Nacionālo veselības dienestu, lai bez maksas veiktu profilaktisko apskati. Tad pacientam laikus jāsazinās ar ģimenes ārsta praksi un jāvienojas par vizītes dienu un laiku.
Profilaktiskās apskates laikā ģimenes ārsts uzklausa pacienta sūdzības, izvērtē veselības stāvokli un nepieciešamības gadījumā veic ķermeņa svara, garuma, ādas un gļotādu stāvokļa pārbaudi, mutes dobuma apskati, limfmezglu iztaustīšanu, vairogdziedzeru un krūšu dziedzeru novērtēšanu, asinsspiediena, pulsa, ķermeņa temperatūras noteikšanu, sirdsdarbības un plaušu izklausīšanu, vēdera iztaustīšanu, redzes, dzirdes, psihes, jušanas, kustību un neiroloģisko funkciju izvērtēšanu. Pēc apskates veikšanas ģimenes ārsts var ieteikt papildu izmeklējumus vai ārstu speciālistu konsultācijas vai arī sniegt rekomendācijas par to, kuriem apstākļiem savā veselības stāvoklī turpmāk pacientam vajadzētu pievērst uzmanību.
Uzziņai
Informācija par ģimenes ārstiem, kuri sniedz veselības aprūpes pakalpojumus no valsts budžeta līdzekļiem, pieejama Nacionālā veselības dienesta mājaslapā www.vmnvd.gov.lv – sadaļā “Ģimenes ārsti”.
Vēršoties pie ģimenes ārsta, pacientam jāmaksā valstī noteiktā pacienta iemaksa – 1,42 eiro. Atsevišķām iedzīvotāju grupām tā nav jāmaksā.
