Smiltenē un apkārtnē dzīvojošajiem Vecsautiņu avotu vārds komentārus neprasa. Pēc dzeramā ūdens uz turieni brauc daudzi. Līdz ar to mežā pie Silvas ciema, kur atrodas Vecsautiņu avoti, ir gana intensīva cilvēku un automašīnu plūsma, kurai līdzi seko sadzīves atkritumi.
Vecsautiņu avotu zemes īpašnieks Jānis Cīrulis “Ziemeļlatvijai” gan atzīst, ka pēdējā laikā sabiedrība mainās uz labo pusi un tik traki, kā agrāk, mežu pie avotiņiem vairs nepiedrazo. Taču joprojām ir cilvēki, kuri tur izmet savus sadzīves atkritumus. Nesen kārtējā “pievedumā” bijuši ar tukšām pudelēm, papīriem un cigarešu pakām piekrāmēti maisi, vēsta kāds aculiecinieks.
Par redzēto ziņo “Vides SOS”
“Kad vēl nebija sniega, tad ceļmala uz avotu bija piemētāta ar pudelēm un visādu citu drazu, bet piebraucamā ceļa ielokā, kur apstājas automašīnas, ir zaru čupa un aiz tās izsviests veco laiku televizors, no kura karājas ārā visi vadi un detaļas (tagad akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” televizoru aizvedusi – redakcijas piezīme),” e -pasta vēstulē “Ziemeļlatvijas” redakcijai raksta kāds mūsu lasītājs un ierosina Vecsautiņu avotu apkārtnē novietot atkritumu tvertnes, it īpaši vasarā, kad ir zemē nomestu tukšo pudeļu “ražas laiks”. Nevarot vienaldzīgi noskatīties, vīrietis pudeles uzlasa, taču pēc tam rodas jautājums, – ko ar tām darīt tālāk?
Ir apsveicami, ka cilvēki nepaliek vienaldzīgi pret atkritumu slāņa uzkrāšanos mežos un citviet dabā, taču šajā konkrētajā gadījumā atkritumu tvertņu uzstādīšana pie avotiņiem ir diskutabla, jo tad sanāktu, ka par citu ļaužu izmestās drazas izvešanu būtu jāmaksā avotiņu zemes īpašniekam Jānim Cīrulim, kurš jau tā ļauj viņa īpašumā ņemt ūdeni visai sabiedrībai un kurš jau tagad, redzot zemē nomestu drazu, to salasa.
Problēmas risinājums teorētiski ir vienkāršs, savukārt teic J. Cīrulis. “Nevediet atkritumus uz mežu! Izmetiet atkritumus tiem paredzētajās vietās, ievērojiet sabiedriskās normas, un tad nekādi atkritumu konteineri papildus nebūs vajadzīgi,” aicina avotiņa zemes īpašnieks.
Diemžēl mežos joprojām var ieraudzīt dažādus pārsteigumus. Raksta sākumā pieminētajā vēstulē mūsu lasītājs norāda uz Silenieku ceļu, it īpaši ceļa sākumposmu pie Silvas dendroloģiskā parka, kura malā, dziļā gravā, mežā uzgājis izgāztu vecu ledusskapi, “kas jau stāv kādus desmit gadus, jo ir jau apsūnojis” un melnus maisus, bet kas tajos iekšā, nav skatījies.
“Pats Silenieku ceļš arī tālāk uz priekšu ir piemēslots. Iepriekšējos gadus pastaigāju un pavācu pats šos atkritumus gan pie avota, gan uz Silenieku ceļa, bet tas vairs nav izturams,” savā vēstulē raksta vīrietis. Par mežā izmesto ledusskapi, kas ir bīstamais atkritums, un par maisiem viņš paziņojis Valsts vides dienesta aplikācijā “Vides SOS”, jo nogāzē netālu no ledusskapja un maisiem tek strauts un ar laiku var rasties vides piesārņojums.
Slēpņus mežā uziet regulāri
Uz paziņojumu “Vides SOS” jau reaģējusi akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” (LVM) – paziņojusi Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācijai, kas ledusskapi aizvedusi, “Ziemeļlatviju” informē Normunds Vīksna, LVM Austrumvidzemes reģiona Silvas iecirkņa mežkopis, kurš pats bijis klāt ledusskapja aizvākšanā.
Šajā teritorijā ir robeža starp valsts mežiem un privātīpašumu. Ledusskapis atradās valsts mežā, bet maisi – privātpersonai piederošā mežā, piebilst N. Vīksna.
Savukārt pats Silenieku ceļš ir LVM infrastruktūras objekts. Mežkopis piekrīt teiktajam, ka mežā pie ceļa ir izmesti dažādi atkritumi, un ja, braucot garām, viņš tos redz, tad piestāj ar savu džipu, iemet piekabē un aizved uz LVM konteineru. Taču ne reti ir tā, ka cilvēku izmestus maisiņus ar sadzīves atkritumiem var uziet tikai nejauši, jo tie ir paslēpti dažus metrus tālāk mežā no ceļmalas, – zem koku saknēm, ieplakās un tamlīdzīgi. Tādus atradumus N. Vīksna vaļā never, bet pēc maisu svara pieļauj, ka iekšā visbiežāk ir dzērienu iepakojums – tukšas plastmasas pudeles un skārdenes, ko gan ir iespējams nodot bez maksas, civilizēti, izmantojot atkritumu šķirošanai paredzētos konteinerus.
Visticamāk sērga mežā izmest tukšās plastmasas pudeles un skārdenes neiznīks tik ilgi, kamēr arī Latvijā, tāpat kā Igaunijā un Lietuvā, netiks ieviesta depozīta sistēma dzērienu iepakojumam, piekrīt N. Vīksna.
Savukārt mūsu lasītājs aicina arī Smiltenes novada domi iesaistīties, lai skaista un sakopta būtu ne tikai Smiltenes pilsēta, bet arī tās piepilsētas meži, piemēram, konsultējoties ar LVM stingrāk uzraudzīt mežu piemēslotājus, jo “nevar zināt, varbūt atkal kāds izdomās mežā izgāzt atkritumu maisus, pudeles vai ledusskapi”. Un atkritumu konteinerus pie Vecsautiņu avota noteikti vajadzētu, vēl atgādina Silvas iedzīvotājs.
Ierosinājums ir apsvēršanas vērts, taču tad ir atklāts jautājums, kas apmaksās konteinera satura izvešanu, piemēram, vai to uzņemtos darīt LVM kā ceļa īpašniece vai arī Smiltenes novada dome, un vai pašvaldībai maz būtu juridisks pamats pat ar labas gribas esamību maksāt par atkritumu izvešanu svešā īpašumā. Turklāt jaunu konteineru parādīšanos mežā daļa iedzīvotāju neizbēgami uztvertu kā iespēju atbrīvoties no savu mājokļu sadzīves atkritumiem un pie Vecsautiņu avotiem tiktu ielikts pamats nelegālai atkritumu izgāztuvei, kas varētu sākt veidoties pie konteinera.
Viedoklis
Jānis Cīrulis, “Vecsautiņu” avotu zemes īpašnieks:
– Kopumā situācija ar sadzīves atkritumu apsaimniekošanu paliek labāka, sabiedrība mainās uz labo pusi. Tas ir rezultāts tam, ka skolā daudz par to runā un bērni savus vecākus bieži vien pamāca, ka nevajag izmest atkritumus mežā. Lai man piedod vecākā paaudze, taču mani novērojumi ir tādi, ka tieši vecākās paaudzes pārstāvji cenšas ietaupīt uz atkritumu apsaimniekošanas rēķina, izmetot savus sadzīves atkritumus vai nu publiskās vietās novietotajos konteineros vai mežā. Manuprāt, jaunā paaudze jau citādāk pieiet šīm lietām. Sadzīves atkritumu apsaimniekošana kādam ir jāapmaksā. Mēs nevaram uzskatīt, ka kāds aiz mums tīrīs, mums katram individuāli ir jāuzņemas savu atkritumu nodošana utilizācijai. Diemžēl ir cilvēki, kuri izvēlas citu risinājumu. Nesen nolaidām bebru dambi Šepkas upītes pietekā Launkalnes pagastā un upes dibenā ieraudzījām stiklus. Kāds mājai mainījis logus, rāmjus paņēmis pats, varbūt malkai sazāģējis, bet logu stiklus atvedis uz mežu un sametis upē. Naudas degvielai pietika, bet nepietika dažu eiro, ko samaksāt par stiklu nodošanu? Jau informēju meža pētīšanas staciju. Pavasarī, kad būs siltāks, cilvēki ies un stiklus savāks maisos.
