Aizvadītā gada laikā sakrājušās tēmas, par kurām iespējams izteikt komentārus pāris rindkopās. Tādas mazas iebildītes un piebildītes, lai lielās tēmas paliek nākamajam gadam.
Viena no šādām tēmām nu jau daudzus gadus ir sezonālā pulksteņu rādītāju grozīšana. Piekrītu, ka nekāda grozīšana nav nepieciešama, ja stipri vajadzīgs, var taču mainīt darba laiku. Atceros vācu okupācijas trīs gadus, kad Latvijā dzīvojām pēc Rietumeiropas laika, kas no Maskavas laika atpalika par divām stundām. Rītos visa rosība sākās pulksten septiņos.
***
Ir mazliet skumji, ka Valkai gājis secen ukraiņu iecerētais projekts par olu ražošanas uzņēmuma būvi. Ciktāl vispār ukraiņiem bija iespējams uzticēties. Šo uzņēmēju domāšana veidojusies pēc citiem biznesa noteikumiem. Uzcelt kaut ko uzceltu, bet liela varbūtība, ka īstam uzņēmuma nobeigumam viņiem it kā pietrūktu dažu nieka miljoniņu, kurus vajadzētu sagādāt apmautajiem latviešiem. Tā runā mana intuīcija.
***
Toties Valkas novada dome apsveicama citā sakarībā, proti, beidzot ir cerības, ka sāks darboties Krājaizdevu sabiedrība. Gandrīz pieci gadi aizritējuši, lai pārvarētu Rīgas iestāžu pašradītos birokrātijas šķēršļus. Vismaz labi, ka šajā periodā nav mainījusies domes vadība, citādi projekts būtu aizmirsts. Ak, bet cik gan raiti mūsu birokrātijai sokas likvidācijas: trīs dienas, un bankas filiāles vairs nav.
***
Vismaz pusgadu Latvijas sabiedrību gan skumdina, gan uzjautrina jauna Saeimas sastāva ievēlēšana ar sekojošiem valdības veidošanas eksperimentiem. Tā sauktajiem jaunajiem un izteikti agresīvajiem politiķiem izdevies iekļūt parlamentā ar diviem ešeloniem, kas kopā varētu dot 32 procentus balsu. Līdz šim vēl nekad nav bijusi situācija, kad pēc premjera grožiem kārotu pāris dīvainīšu, kuri par varu cīnās ar tādu izmisuma spēku. Kaut gan katrā no šīm partijiņām ir arī vairāki līdzsvarotāki politiķi, svarīgi tikai tas, kuram sunim viņi palīdzēs asti celt.
Ja vērtējam gan priekšvēlēšanu jandāliņu, gan vēlākās jaunpolitiķu izdarības, gribas atcerēties kādu Ļeva Trocka atziņu, proti, ja pārliecināšanai nelīdz argumenti, tad pret meliem jācīnās ar citiem meliem. Tā tas patiešām arī noticis.
***
Medicīna ir viena no tām nozarēm, kura visvairāk reformēta. Kad veselības ministrs bija Gundars Bērziņš, likās, ka nupat viss pavēršas pareizajā virzienā. Bet izrādījās, ka nekas nav bijis pareizi, jo Rietumeiropā viss notiek citādāk. Labi, bet kur mums Rietumeiropas klīniku naudiņa? Lai cik bagāti, bet savu mediķu jau trūkst gan zviedriem, gan norvēģiem. Bet mēs gribam dzīvot pēc PSRS laiku ministra teiktā, ka ārstiem nevajag maksāt lielas algas, lai mācās paši iekasēt no pacientiem.
Savulaik Jānis Sudrabkalns dziesmoja: “Es eju pār robežām paceltu galvu.” Un gāja arī – vienā virzienā no Pleskavas uz Rīgu. Tagad citi virzieni un citas robežas. Vienīgi ētiskās robežas līdzvērtīgas.
***
Jaunās tehnoloģijas prasīt prasa arī pēc skolu reformas. Un latvieši vienmēr bijuši čakli pasaules pieredzes apguvēji. Jau deviņdesmito gadu sākumā viens otrs ārzemēs trīs nedēļas pabijušais sāka mācīt mūsu izglītības darbiniekus, kā pareizāk jāstrādā. Tagad par tik naiviem ieteikumiem nākas aizmirst, jo datori, internets un mākslīgais intelekts ienāk arī skolās. Aizrautībā mēs sākam it kā aizmirst dažas fundamentālas vērtības, no kurām nedrīkstam atkāpties. Vispirms nācijas pašsaglabāšanās nevar notikt bez latviešu valodas un literatūras. Nedrīkst izaugt paaudze, kura nezinātu vienu no pirmajiem romāniem Eiropā – brāļu Kaudzīšu “Mērnieku laikus”.
Matemātiku, protams, lielā mērā var apgūt, sēžot pie ekrāna un spaidot taustiņus. Tomēr reāla matemātikas apguve var notikt, tikai neatlaidīgi risinot uzdevumus – ar vai bez datoriem.
***
Tā kā latviešu pasaulē nav pārāk daudz, tad interesanti vērot mūsu sportistu panākumus. Kolīdz pasaules mērogā parādās kāds jauns sporta veids, latvieši ir pirmie, kas metas to apgūt. Un seko panākumi, rodas čempioni un rekordisti. Kolīdz jaunumus apgūst arī citas tautas, latvieši sāk nobālēt ar saviem sniegumiem, tāpēc azartiski metas apgūt kaut ko vēl jaunāku. Derētu papētīt, vai šādu jaunumu dievināšana vērojama arī citās dzīves nozarēs.
***
Laikā, kad Tautas fronte cēla kājās sabiedrību, lai nokratītu okupācijas pinekļus, mums bija samērā daudz izglītotu un gudru cilvēku. Mūsdienās tomēr jāatzīst, ka tolaik mūsu inteliģence īsti netika vaļā no tā pašaurā redzes apvāršņa, kādu mums bija uzspiedusi Maskava. Un varbūt tikai pēdējos gados, ja iedziļināmies mūsu jauntapušās inteliģences pārstāvju sniegtajās intervijās, sākam izjust patiesās pārvērtības. Nesaukšu uzvārdus, bet ik pa brīdim Ilze Beinerte, Elita Veidemane vai Viktors Avotiņš nointervē kādu no viņiem. Tiesa, augstskolas sūdzas, ka vēl nepietiek šādu smadzeņu, bet sākums ir cerīgs.
