It visur tiek runāts (medijos, skolās, uz ielām u.c.) par veselīgu dzīvesveidu ‒ par veselīgu ēšanu, par regulāriem ārsta apmeklējumiem, par ūdens dzeršanu, par to, cik svarīgi ir kustēties un ko tas mums dod. Bet kāpēc aizvien liela daļa sabiedrības, kura pat apzinās, ka ir jākustas vairāk un ir jāēd veselīgāk, nespēj saņemties un rīkoties, jo mūždien kāds vai kaut kas ir svarīgāks par mums pašiem.
Uz sarunu aicināju divus valcēniešus, kuriem kustība un fiziskās aktivitātes ir viņu atkarība. Bet kā viņi līdz tam nonākuši un kāda ir viņu motivācija?
Rudīte Putna ir acu ārste. Viņu vairāk iepazinu, vadot grupu nodarbības (vingrošanu) Valkā projekta “Fiziskās aktivitātes sēdoša darba darītājiem ietvaros” un apmeklējot baseinu Valgā. No viņas starojošā pozitīvā enerģija un temps, kādā viņa pārvietojas, manī radīja daudz jautājumu.
– Izstāsti, kāds ir tavs darba nedēļas ritms?
– Teiksim tā, Valka, Valmiera, Smiltene ‒ mans Bermudu trijstūris. Divas reizes nedēļā esmu Valmierā, divas reizes ‒ Smiltenē un trīs reizes ‒ Valkā. Man ir ļoti smalks grafiks, un reizēm ir tā, ka no rīta pamostos un man ir jāsaprot, kas šodien par dienu un uz kuru pusi jāiet.
– Cik liela loma tavā ikdienā ir fiziskām aktivitātēm?
– “Trijstūra” dēļ es skrienu riņķī ar mašīnu, tāpēc eju uz vingrošanu, uz peldēšanu un, ja ārā ir gaišs, tad arī vēl nūjot. Tumsā nūjot man īsti nepatīk, tāpēc ziemas mēnešos es to nedaru, kaut Valgā gar Pedeles upes krastu ir apgaismojums un cilvēki ir arī tumšajā laikā, tomēr nejūtos tur omulīgi. Nūjot vēlā rudenī vai ziemā mani attur arī tas, ka ir slidens un var satraumēt kājas. Kā alternatīva man ir pastaiga ‒ trešdienās eju uz baseinu Valgā. Vingrojot, nūjojot un peldot ļoti labi attīrās prāts. Man tas ir kā restarts, citi iet meditēt, es to pašu varu dabūt kustoties.
Un ja neaizeju uz vingrošanu vai peldēšanu, tad ir sirdsapziņas pārmetumi. Tad jūtos slikti, jo tajā laikā arī neko daudz nevar paspēt izdarīt. Es vienmēr iedomājos par to, cik štruntīgi jutīšos tajā laikā, kad neaiziešu pavingrot vai papeldēt.
Manām smadzenēm ir tāda bioķīmija ‒ ja neizkusties, jūties sanīcis. Vajag domāt par to, cik labi būs pēc nodarbības, cik labi jutīšos, un ka varēs sevi uzslavēt par labi izdarītu darbu.
– Kāda veida fiziskās aktivitātes tev visvairāk patīk?
– Pašlaik vistīkamākā man ir peldēšana. Kad ir atvērts baseins Valgā, apmeklēju to, bet laikā, kad tas slēgts, it īpaši šovasar, biju neprātīga un visu vasaru braucu peldēt uz baseinu Pihajervē. Ezerā 40 minūtes man neizdodas noriņķot un nepatīk tas, ka neredzu, kas ir apakšā.
– Vai ir kāds brīdis, kad tev ir bijis mazkustīgs dzīvesveids?
– Ja ārā ir zem mīnus 30 grādiem, tad es labi nefunkcionēju, kā aukstasiņu dzīvnieks saraujos un vienā vietā nokrītu. Man patīk vēsums, bet ne zem -30. Atceros, bija viena ziema, kad šāda temperatūra pieturējās divas vai trīs nedēļas, un šajā laikā es kustējos tikai pašu minimumu ‒ uz darbu, uz veikalu un mājās zem segas.
– Vai tu vingro arī mājās?
– Esmu vingrojusi mājās, bet nav tās motivācijas, kas, aizejot uz nodarbību. Es varu mājās vingrot, atrodu kādu treniņu internetā un daru, bet lielāka motivācijas tomēr ir nodarbībā, jo vingrošanā ir jāiet barā, nūjot, skriet un peldēt var viens.
– Tavi ieteikumi, novēlējumi tiem, kuri ikdienā grib vairāk kustēties un pievērsties kādam sporta veidam vai aktivitātēm, bet vienmēr atrod aizbildinājumu, lai to atliktu.
– Pieraduma veidošana. Kaut kur lasīju, ka, lai rastos pieradums, ir jāpaiet noteiktam laikam, darbības ir jāatkārto, lai tas izveidotos kā nosacījuma reflekss un nepieciešamība. Uz šo daudzi “noraujas” ‒ pirmā, otrā, trešā… un viss.
Jāmēģina. Nav jābaidās mēģināt, līdz atrod īsto. Mana atziņa ‒ ja nepatīk pirmo reizi, tad nevajag domāt, ka tā būs vienmēr, ir jāmēģina otro un pat trešo reizi. Pirmajā reizē tā vispār ir iepazīšanās, varbūt nepatīk, ka pa zāli jādīdās, ka tur ir daudz cilvēku, ka nesaproti, kur kāju likt, varbūt tu kādam traucē. Esmu šim gājusi cauri. Institūta laikā braucām uz aerobiku Daugavas stadionā un pirmās reizes jutos vienkārši tizla. Pēc trešās reizes pierod, tad saproti, ko vari izdarīt, ko nevari, pierodi pie grupas un pasniedzēja. Ir jāpārvar tas pierašanas, adaptācijas periods. Daudzi noraustās pēc pirmās vai otrās reizes tikai tāpēc, ka kaut kas rada diskomfortu. Un vēl šķiet, ka visi to vien dara, kā skatās uz tevi. Tās ir pilnīgas muļķības, jo 99%, kuri ir atnākuši, ir pārņemti ar sevi. Ir jāsaprot, ka neviens neiet uz sporta nodarbībām, lai novērotu citus.
Agris Podiņš strādā uzņēmumā SIA “Valkas ceļi” un katru dienu dodas uz darbu Alūksnē. Lai gan viņš vienmēr ir bijis aktīvs, tomēr dzīvē ir bijis posms, kad fiziskās aktivitātes, sportošana netika iekļautas ikdienā.
– Kāda ir tava darba nedēļa?
– Katru dienu pulksten 7 no rīta izbraucu uz darbu Alūksnē, stunda paiet ceļā un darbs līdz 17. Mājās esmu ap pulksten 18 vai 19. Vienreiz nedēļā dziedu ansamblī “Lai skan!” un trīs reizes nedēļā vismaz stundu un uz augšu paredzu sev treniņus. Uzskatu, ka tas ir minimums, citādāk nav jēgas. Izklausās traki, bet līdz šim ir izdevies savienot treniņus ar ģimenes dzīvi, darbu un ansambli.
– Kā tu atsāki sportot? Un vēl teju profesionālā līmenī?
– 2016. gadā, kad strādāju Valkas Meliorācijā, piektdienas vakarā, braucot no objekta Ogrē uz mājām, man piezvanīja Sudrabs (Edgars Ārgalis) un saka: “Eu, zini, rīt ir Valkas četrcīņa, riteņbraukšanas posms pa šoseju, piedalāmies?” Es piekritu, jo tikko bija nopirkts jauns ritenis ‒ MTB velosipēda ielas variants. Nodomāju ‒ varētu izmēģināt. Izbraucu Ērģeme‒Valka. Super! Iepatikās un ar nepacietību gaidīju nākamo MTB posmu. Pēc piedalīšanās tajā (distance bija 42 km) bija sajūta, ka velosipēds ir jāizmet grāvī. Tajā ziemā iegādājos īsto MTB velosipēdu ar 29 collu riteņiem, un tad no 2017. gada sezonas sākuma sāku piedalīties teju visās MTB sacensībās. Pirmais posms Cēsis‒Valmiera, domāju, ka galus atdošu, ka pusē palikšu. Tad sāku pastiprināti trenēties. 2017. gadā nobraucu visus SEB MTB maratona posmus. Tajā gadā kopvērtējumā paliku apmēram 350., tad pa ziemu uzsāku treniņus, vismaz trīs reizes nedēļā uz velotrenažiera ‒ tā, kas daudziem mājās kalpo par drēbju pakaramo (smejas).
Sports un riteņbraukšana ir platforma, kurā es gribu pierādīt galvenokārt sev, ka es varu. Pēc pagājušās sezonas kopvērtējumā paliku 60. starp aptuveni 1000 dalībniekiem. Nākamajā sezonā gribētu būt 50. Gribas sevi apsteigt, gribas sasniegt vairāk.
– Vai esi mēģinājis arī kādus citus sporta veidus?
– Jā, šogad februārī nopirku slēpes un visu mēnesi aktīvi trenējos. Uz Tartu šosejas bija noblietēts veloceliņš, izveidota slēpošanas trase, turp un atpakaļ sanāca 15 kilometru. Slēpot patiesībā sāku Valkas novada četrcīņā. Lai krātos punkti, paņēmu slēpes no skolas un piedalījos slēpošanas posmā. Varētu teikt, ka es noskrēju, nevis noslēpoju šo posmu, slidsolī nekad nebiju slēpojis. Vispār pirms tam kaut ko tādu biju darījis tikai skolas laikā, un tad, protams, neviens slidsoli netika mācījis. Pēc tās reizes arī bija “āķis lūpā”. Ļoti iepatikās, un tad arī tika pieņemts lēmums iegādāties labas slēpes. Andris Dainis pamācīja tehniku slidsolim, un tad jau aizgāja. Tāpat arī dažreiz eju skriet.
– Kas tev kalpo kā motivācija, lai neapstātos?
– Mana motivācija ir Oskars Ārgalis. Viņš ir sportists, spēlēja hokeju, bija viens no labākajiem, tad pārgāja uz riteņbraukšanu un, ja viņš ir nolēmis kaut ko darīt, tad ar 100% atdevi. Es cenšos viņu noķert, un viņš bēg no manis (smejas).
Protams, katru dienu, atbraucot mājās, nāk miegs, bet labi, ka ir bērni, kuri neļauj iet gulēt, mājas darbi un tad jau esi pamodies, lai veltītu laiku sev.
Šobrīd ar nepacietību gaidu savu SMART trainer (interaktīvu velotrenažieri ar rata paliktni, kas savienojams ar treniņu aplikāciju), varēšu trenēties virtuālajā vidē, arī piedalīties virtuālajās sacensībās. Nepērc PlayStation4, bet tā vietā nopērc šo un spēlei būs daudz lielāka jēga ‒ fiziskā sagatavotība!
Atziņas
• Jo vairāk dara, jo vairāk var izdarīt.
• Fiziskās aktivitātes attīra prātu.
• Jāveido pieradums – nedrīkst atmest ar roku pēc pirmās, otrās un pat trešās reizes.
• Jāmēģina, līdz atrod īsto.
• Jāsaprot, kāpēc es to vēlos, kas ir mana motivācija.
• Padari būšanu aktīvam par spēli.
