Neierasti vēsajā un lietainajā maijā vasara jau sākusies Smiltenes pagasta uzņēmuma “Kamalda” dārzniecībā. Ienācējs siltumnīcās nokļūst gandrīz karstā tropu klimatā.
Neierasti vēsajā un lietainajā maijā vasara jau sākusies Smiltenes pagasta uzņēmuma “Kamalda” dārzniecībā.
Ienācējs siltumnīcās nokļūst gandrīz karstā tropu klimatā. Siltumā zied un smaržo dažādu krāsu vasaras puķes. Kastēs zaļus sānus spīdina svēršanai salikti gari un īsāki gurķi.
Šī ir pirmā sezona, kad abas jaunās, par Eiropas Savienības strukturālā fonda SAPARD līdzfinansējumu uzceltās “Kamaldas” siltumnīcas ražo ar pilnu jaudu. Garāmbraucēji abas lielās celtnes redz jau no attāluma Brutuļu ciemata pievārtē.
Katra siltumnīca izpletusies 700 kvadrātmetru lielā platībā. Vienā aug trīs šķirņu gurķi, otrā — trīs šķirņu tomāti. Pa vidu zied vasaras puķes. “Skaistumam,” teic dārzniecības vadītāja Liesma Bērziņa.
Aizvadītajā piektdienā “Kamaldas” dārzniecībā vāca gurķus. Pirmo ražu strādnieces nolasīja jau aprīļa nogalē. “Tik agri gurķi mums ir pirmo gadu. Sējām janvāra beigās, stādījām martā,” stāsta dārzniecības vadītāja.
Uzņēmuma vecās siltumnīcas Smiltenes pagasta Kalnamuižā nav apkurināmas. “Tur nav tādu iespēju. Tāpēc arī uzrakstījām SAPARD projektu un cēlām jaunās siltumnīcas, lai varam jaudīgāk strādāt,” piebilst L. Bērziņa.
Jaunajās siltumnīcās augstu gaisa temperatūru pat ziemā uztur ar malku apkurināma katlumāja, taču šopavasar arī tās piegādātajā siltumā dārzeņi aug negribīgi. Tiem pietrūkst pavasara saules. “Ja būtu saulains, silts laiks, tad ievāktu vēl vairāk gurķu. Bez saules negrib augt neviens augs. Nesen nogaršojām pirmos pašu audzētos tomātus, bet, tiklīdz saulīte pazuda, tā atkal cauri,” stāsta dārzniecības vadītāja. Ja būs labs laiks, tad tomātu ražu viņa prognozē ap Jāņiem.
Gurķi “Kamaldas” siltumnīcā ražos līdz vēlam rudenim. Pēc vasaras saulgriežiem te mitināsies lauka gurķi. Tagadējos Latvijas klimatiskajos apstākļos šos dārzeņus uz lauka vairumā audzēt esot riskanti. Aukstā un slapjā pavasarī gurķu sēkliņas izpieno — it kā izkūst, un ražas nav. Šim dārzenim dīgšanai vajag ļoti siltu augsni. Piemēram, “Kamalda” audzē šķirnes “Mustangs” garos gurķus, viena to sēkliņa maksā 32 santīmus. Ja tās neuzdīgtu, zaudējumi dārzeņu audzētājiem būtu prāvi.
Pašu audzētos dārzeņus SIA “Kamalda” realizē Smiltenes veikalos. Par iespēju nopirkt gurķus taujā arī ēdināšanas uzņēmumi un bērnudārzs.
L. Bērziņa domā, ka vietējiem dārzeņu audzētājiem konkurence ar Polijā, Lietuvā un citviet ārzemēs audzētajiem gurķiem un tomātiem nav nemaz tik sīva. “Ar katru gadu arvien izteiktāk pircējs neatkarīgi no pirktspējas meklē Latvijā audzētos dārzeņus. Tiem ir cita garša. Piemēram, mēs dārzniecībā nepraktizējam pārmēslošanu un kukainīšu indēšanu ar ķīmiju. Ar kaitēkļiem tiek galā plēsējērcītes.”
Smiltenes pusē dārzeņus audzē arī Bilskas pagasta zemnieku saimniecība “Vīriņi”. “Vīriņu” saimniece Zinta Matveja ražu sola tikai vasaras otrajā pusē, jo dārzeņus audzē uz lauka, neapkurināmās plēves siltumnīcās.
Z/s “Vīriņi” apsaimnieko arī siltumnīcas Smiltenes pilsētā. Trijās no tām pašlaik zied kallas. “Jau zied arī nokarenās petūnijas. Tūlīt būs arī citas vasaras puķes un to stādi,” piebilst Z. Matveja.
