Latvijas valsts simtgade ir nosvinēta, – ar latviešu lepnumu pašiem par savu valsti, savu valodu, savu karogu un himnu. Kā šajā simtgades gadā jūtas Latvijā dzīvojošie cittautieši?
Lūk, stāsts no Strenču novada Sedas, kur cittautiešu ir daudz un tāpēc vietējā skolā ar 1. – 9. klasi, kas ir novada vidusskolas struktūrvienība, tiek īstenota bilingvālā apmācība, organizējot mācību un audzināšanas procesu vienlaikus valsts valodā (latviešu) un dzimtajā (krievu) valodā.
Simtgades dāvanu
darina visa ģimene
Nenoliedzami, cik cilvēku, tik viedokļu, taču šis ir stāsts par pozitīvismu, jo uzrunātā sedēniešu jaunā paaudze jūtas piederīgi Latvijas valstij un Latvijas svētki līdz ar to ir viņu svētki. Jau ienākot Sedas skolā, vestibilā uzrunā divi Latvijas valsts karogi un pašu darinātu ziedu kompozīcijas ar uzrakstu “Tev mūžam ziedēt, Latvija!” viducī.
“Latvija ir mana dzimtene. Es te izaugu, es te mācos. Lepojos ar to, ka dzīvoju Latvijā,” labā latviešu valodā “Ziemeļlatvijai” teic 8. klases skolnieks, skolēnu pašpārvaldes prezidents Arsēnijs Cepeļevs. Atšķirībā no cittautiešu vecākās paaudzes gan jaunieši, gan arī daudzi vidējās paaudzes cilvēki saprot, ka latviešu valoda ir jāmāk, lai, dzīvojot Latvijā, dzīvē kaut ko sasniegtu.
Visa pamats, arī attieksmei pret Latviju, ir ģimene, taču arī Strenču novada vidusskolas Sedas filiālē tiek veicināta piederības izjūta Latvijas valstij, rīkojot dažādus ārpusstundu pasākumus, šomēnes – ar moto “Latvija – mūsu mājas”, kad, piemēram, katrā klasē skolēni darināja savu māju vai citu Sedas ēku maketus kā dāvanu Latvijai simtgadē. Paveikto šonedēļ vēl var apskatīt izglītības iestādes vestibilā, bet vēlāk – skolas muzejā. Visiespaidīgākais ir Sedas skolas ēkas makets ar daudzām sīkām detaļām – kokiem, ziediem, rotaļu laukuma elementiem. “Kad ieraudzīju šo darbu, tas bija tāds – oh!” šo Brjuņinu ģimenes kopdarbu par godu Latvijas simtgadei uzteic skolas pārzine Gunta Ungure.
Maketu vakaros vienas nedēļas garumā veidojušas Frančeska (6. klase), Patrīcija (5, klase), Melisa (pirmsskolas grupiņa) Brjuņinas un meiteņu mamma Jevgēnija un tētis Aleksandrs.
“Vispirms nofotografējām katru ēkas stūri, katru sienu, lai varētu redzēt visas detaļas. Vīrs staigāja un ar soļiem izmērīja skolas garumu. Ja vienas sienas garums bija 44 soļi, tad maketā tie bija 44 centimetri. Viena meita zīmēja, otra grieza. Vismazākajai uzticējām griezt ar šķērēm zālītei dziju,” stāsta Jevgēnija Brjuņina. Frančeska piebilst, ka viņai un māsām ļoti patika darboties kopā ar vecākiem. Tas sagādāja prieku un gandarījumu.
Uzdāvina pārkrāsotu
autobusu pieturu
Sedas māju maketu darināšana nav vienīgā vietējo skolēnu dāvana Latvijai simtgadē. 8. klase pati pēc savas iniciatīvas pārkrāsoja Sedas autobusu pieturu, gan atsvaidzinot krāsas, gan aizkrāsojot uz nojumes uzrakstītos nepieklājīgos vārdus.
“Jau no 1. novembra mūsu skolā notiek Pilsoņa mēnesis,” stāsta Arsēnijs Cepeļevs. “Šajā laikā tika organizēti pasākumi, kuros iepazinām Latviju, tās pilsētas. Bijām Latvijas Dabas muzejā un Jaņa Rozentāla muzejā Rīgā, bijām Siguldā un Turaidā. Aktīvi piedalījāmies Sedas pilsētas pasākumos – Latvijas simtgades pasākumā kultūras namā un koncertā veco ļaužu centrā. Par Latvijas simtgadi domājām, jau sākoties jaunajam mācību gadam. Izzinājām Sedas apkārtni un tās vēsturi pārgājienos. Uzsākām labo darbu maratonu. Palīdzējām pensionāriem, nokrāsojām autoostu.” Tas ir darbs, ko centrā var redzēt ikviens sedēnietis un pilsētas viesis.
