Likteņa pavērsieni ir iepriekš neizdibināmi. Kad tālajā
1927. gadā palsmanieši Voldemārs un Emīlija Ruki Palsmanes luterāņu baznīcā kristīja savu jaunāko atvasi Ādolfu, kuram gan toreiz varēja ienākt prātā, ka paies deviņi gadu desmiti un tieši tā laika zīdainītis, tagad 91 gadu vecais, raibu dzīvi piedzīvojušais un pasauli redzējušais Ādolfs Ruks palīdzēs atjaunot šās pašas Palsmanes luterāņu baznīcas torņa pamatus, ziedojot būvdarbiem trūkstošos
3000 eiro.
“Savai kundzei (dzīvesbiedrei Elgai – redakcijas piezīme) teicu, – “nabagi nekļūsim, un, ja Dieviņš devis tik ilgi dzīvot, palīdzēsim. Varbūt tur, augšā, mamma redzēs un nopriecāsies,” “Ziemeļlatvijai” teic Ādolfs Ruks par aizvadītās nedēļas nogalē speciālajā ziedojumu kontā ieskaitīto savu 3000 eiro lielo ziedojumu, ko par labu darbu atzinusi arī viņa sieva. Satiekamies viņa un dzīvesbiedres Elgas dzīvoklī Launkalnes pagasta Silvā.
Svētīgāk ir dot, nekā ņemt
“Ziemeļlatvija” aizvadītās piektdienas, 16. novembra, numurā publikācijā “Torņa šķiebšanos aptur ar labas gribas un ziedojumu stuti” rakstīja par to, ka, pateicoties atsaucīgu cilvēku ziedojumiem un Latvijas Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes piešķirtajam finansējumiem, ir uzsākts desmitiem gadu ilgi gaidīts darbs – Palsmanes baznīcas torņa pamatu nostiprināšana, jo laikazobs “sagrauzis” torņa pamatus, sienās izveidojušās bīstamas plaisas, un tā visa rezultātā tornis ir pat sasvēries. Tāpat uzsvērām, ka no torņa pamatu nostiprināšanai vajadzīgās 35 035,10 eiro lielās summas pagaidām pietrūkst aptuveni trīs tūkstoši eiro.
Izlasot “Ziemeļlatvijā” šo rakstu, Ādolfs Ruks nolēma palīdzēt un aizvadītās nedēļas nogalē ziedoja Palsmanes baznīcai iztrūkstošo summu, saviļņojot un aizkustinot tos palsmaniešus, kuri par savu dievnamu stāv un krīt. Tas ir Ruka kunga ziedojums gan baznīcai, gan netieši – arī pateicība saviem vecākiem, kuri bijuši uzcītīgi Palsmanes baznīcā gājēji un kristīgajā ticībā audzinājuši savus sešus bērnus. Visi viņi – trīs zēni un trīs meitenes – kristīti Palsmanes baznīcā, visi, izņemot Ādolfu, tur arī iesvētīti, savukārt pastarītis, Palsmanes sešklasīgās pamatskolas absolvents Ādolfs pirms savas pilngadības līdz ar vairākiem tūkstošiem vienaudžu tika iesaukts Vācijas armijas gaisa spēku (“Luftwaffe”) izpalīgos. Bija 1944. gads, noslēgumam tuvojās Otrais pasaules karš. Ādolfs savu iesvētību vēlāk saņēma Vācijā, kur nodzīvoja līdz pat Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanai, bet 2004. gadā pārcēlās uz dzīvi Dzimtenē. Vācijā dzīvo viņa meita, divi mazbērni un mazmazbērns.
Ticību Dievam šarmantais un savam vecumam apbrīnojami enerģiskais kungs ir saglabājis līdz pat šodienai, arī dzīvojot Vācijā, apmeklējis dievkalpojumus, bet šobrīd ir Valmieras Sv. Sīmaņa draudzes loceklis. Dzīvojot ticībā, viņš ievērojis gan Bībeles Jaunajā derībā apustuļa Pāvila citētos Jēzus vārdus, kurš teicis – “Svētīgāk ir dot, nekā ņemt”, gan vēl vienu Bībeles pamācību – “Darīsim labu visiem, bet sevišķi ticības biedriem”. Proti, jau agrāk Ādolfs Ruks palīdzējis Smiltenes novada cilvēkiem, it īpaši bērniem, kuriem šāds atbalsts nepieciešams, bet šoreiz nolēmis ieguldīt savu artavu, lai palīdzētu nākamajām paaudzēm saglabāt vienu no īpatnējākajām un skaistākajām klasicisma baznīcām Latvijā – Palsmanes dievnamu, kam ir astoņstūra forma ar zvanu torni vienā malā. Ne velti šī baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
Par Ruka kunga ziedojumu aizkustināts un pārsteigts labā nozīmē ir arī Palsmanes evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Reinis Kulbergs. Mācītājs novēl, lai ziedotājam pašam ir prieks un miers par savu ziedojumu un lai ir Dieva svētība viņa dzīves ceļā.
“Tas ir liels atbalsts dzimtās draudzes baznīcas ēkai. Tas nozīmē, ka cilvēks no sirds vēlējies palīdzēt un tā arī darījis. Tādi gadījumi ir diezgan reti. Citreiz ir vēlēšanās, bet nav iespēju, vai ir iespējas, bet ir citas vērtības. Taču te cilvēkam bijusi gan iespēja, gan vēlēšanās,” uzsver mācītājs.
“Ja tu ziedo naudu, tad tādam projektam, kur redzi atdevi un kam ziedojums tiešām ir vajadzīgs. Ja es ziedoju, tad man vajag simtprocentīgi pārliecināties, kā nauda tiks izlietota. Un baznīcām Latvijā šodien klājas slikti. Kādā stāvoklī ir dievnami?!” savukārt spriež Ādolfs Ruks. Viņš kādu dienu aizbrauks apskatīties būvdarbus Palsmanes baznīcā un, ja būs nepieciešams, ir ar mieru palīdzēt dzimtās puses dievnamam vēl.
Ar latvieša darba tikumu
tika ASV armijā
Ruka kunga dzīves gājums ir piedzīvojumiem bagāts. Otrā pasaules kara beigās viņš nokļuva Vācijā, 1946. gadā ASV armijas paspārnē izveidotās baltiešu sardzes rotas sastāvā apsargāja tiesu ēku Nirnbergā, kur Nirnbergas Starptautiskais kara tribunāls tiesāja nacistiskos noziedzniekus, vēlāk, pēc apmācībām, kā seržants dienēja ASV armijas latviešu inženieru bataljonā – atjaunoja militāro infrastruktūru (lidlaukus, bunkurus, raķešu bāzes) NATO vajadzībām. Lai varētu vairāk laika veltīt ģimenei, no dienesta izstājās un pievērsās uzņēmējdarbībai. 20 gadus nostrādāja par darbu vadītāju lielā koncernā Maincā, kas specializējies stikla izstrādājumu ražošanā, tai skaitā ražojis eksportam pat teleskopus. “Tas bija liels uzņēmums, ar pieciem tūkstošiem strādnieku Maincā un ar pavisam 18 tūkstošiem ārzemēs un Vācijā kopā. Es atbildēju par visu produkciju, sākot no izejmateriāliem līdz gatavajai precei. Vispirms man piecus gadus bija jāpierāda, vai es to varu izdarīt, un tikai tad dabūju savu posteni,” atceras Ādolfs Ruks.
Par to, ka iemācījies darba tikumu, viņš ir pateicīgs saviem vecākiem un bērnības rūdījumam. “Maziņš gāju ganos, ganīju govis un aitas. Pašiem viss bija jānopelna, un tā arī iemācījos strādāt un dzīvot, kā pienākas. Uz skolu gāju kājām piecus kilometrus gan rudenī, gan ziemā, gan pavasarī. Neviens mūs neveda. Kad pabeidzu pamatskolu, turpat Palsmanē sāku mācīties pie Miglas par galdnieku, tajā pašā garajā mājā pie baznīcas,” atceras Ādolfs Ruks.
Labdarība ar “Apvedceļu”
paliek spēkā
Tagad, pateicoties Ādolfam Rukam, Palsmanes draudzei sanāks visa torņa pamatu stiprināšanai nepieciešamā summa, apliecina draudzes priekšniece Ināra Līkuma, kura arī “Ziemeļlatvijai” pastāstīja par dāsno ziedotāju.
Kad viņa uzzinājusi par dāsnā ziedojuma piedāvājumu, palikusi bez vārdiem no pārsteiguma. “Šis ziedojums mums nāca laikā un vietā. Lai kungam laba veselība! Tā ir Dieva dota dāvana, kā citādi to vēl nosaukt? Dievam rūp savs dievnams,” teic I. Līkuma.
“Ziemeļlatvija” jau rakstīja, ka iespēja ziedot baznīcas torņa remontam būs arī 1. decembrī Palsmanes kultūras namā, kur pulksten 20 sāksies labdarības koncerts ar grupu “Apvedceļš”. Ieeja ir trīs eiro ziedojums. I. Līkuma norāda, ka ziedojumu akcija nav atcelta, jo Palsmanes luterāņu dievnamā ir daudz citu darāmu darbu: jāatjauno Otrā pasaules kara laikā sašautā jumta sijas, jākrāso ēkas fasāde un iekštelpas, jāmaina logi. “Nauda aizies baznīcai jebkurā gadījumā,” uzsver I. Līkuma.
Vakar saņēmām vēl kādu iepriecinošu ziņu no I. Līkumas, – Palsmanes baznīcas torņa pamatu stiprināšanai ziedojumu kontā Ieva Dzintra Veidemane ieskaitījusi 5000 eiro Paulīnes Veidemanes piemiņai. Kas ir šī dāsnā ziedotāja, I. Līkuma nezina, bet teic viņai sirsnīgu paldies.
