Otras tādas skolas kā Palsmanes internātpamatskola Smiltenes novadā nav. Tur strādājošie pedagogi ik dienu dara grūtu un atbildīgu darbu, jo strādā speciālās izglītības jomā, kur izglītības programmas ir pielāgotas izglītojamiem ar dažādām vajadzībām.
Skolas kolektīvam tas nav ķeksīša darbs, bet gan aicinājums saviem audzēkņiem palīdzēt, viņus izglītot un sagatavot dzīvei pēc iespējas labāk, ko regulāri apliecina arī papildu mācību darbam rīkotās ārpusstundu nodarbības, arī šomēnes valsts svētku gaisotnē notikušās.
Lai mācīties būtu interesanti
“Sagaidot Latvijas simtgadi, esam vispusīgi – labi mācāmies, labi sportojam un dziedam,” par Palsmanes internātpamatskolas audzēkņiem priecājas skolas direktores vietniece Sanita Bormane.
Jau ceturto gadu Palsmanes internātpamatskola pēc savas iniciatīvas sarīkojusi olimpiādi Vidzemes zonas speciālajām skolām kādā no mācību priekšmetiem, un šogad Latvijas simtgadē, valsts dzimšanas dienas mēnesī, tā bija olimpiāde latviešu valodā ar moto “Latvijas simtgades laika ritums pa folkloras pēdām”. Sacentās piecu skolu 5.–9. klašu komandas, no kurām uzvarēja Gulbenes novada Sveķu internātpamatskola. Taču visvairāk punktu ieguva ārpus konkurences startējošie mājinieki, Palsmanes internātpamatskolas komanda.
Olimpiādes galvenajai organizatorei, Palsmanes internātpamatskolas latviešu valodas un literatūras skolotājai Inesei Stačai ir prieks, ka skolēnus aizrāvuši sagatavotie olimpiādes uzdevumi, ar kuriem bija jātiek galā, izmantojot mūsdienu tehnoloģijas un interaktīvas programmas, konkrēti “Plickers”, kad skolotājs ar viedtālruni noskenē pareizās atbildes uz speciālām kartītēm, un “Kahoot!”, ar kuras palīdzību tiek veidoti interaktīvi uzdevumi un viktorīnas.
Izdari izvēli! Esi vērīgs! Saliec pareizā secībā! Izpildi prasīto! Ar šādu uzdevumu komandas urbās cauri latviešu folklorai, atpazīstot mīklas, tautasdziesmas, teikas un ticējumus. “Gribējām, lai olimpiāde ir daudzveidīga un lai skolēniem ir interesanti darboties. Idejas tika smeltas no kursiem. Izdomāju, ka tajos dzirdēto vajag izmantot arī dzīvē,” piebilst I. Stača.
Pirms olimpiādes skolēnus rotaļās un kopīgā dziedāšanā izkustināja ciemiņi – folkloras kopa “Mežābele” no Strenču novada Jērcēnu pagasta, kas Palsmanes internātpamatskolā viesojās pirmo reizi. “Mežābeles” vadītāja Arta Šomase ir pateicīga skolai par uzaicinājumu, jo emocijas bijušas abpusējas. “Paldies par iespēju redzēt, kas notiek mums apkārt, paldies visiem bērniem par to mīļumu, ko no viņiem saņēmām! Mums bija liels pārsteigums par to, ka rotaļās iesaistījās visi skolēni. Taču visvairāk sajūsmināja skolas svētku noformējums. Tas pilnīgi atšķīrās no citām vietām, kur esam bijušas. Sapratu, ka skolas pedagogi visas brīvdienas ir locījuši, kārtojuši gādājuši, iedevuši otru dzīvību vecām grāmatām. To nevar izstāstīt, tas ir jāredz,” sajūsminās A. Šomase.
Pašiem savs Lāčplēsis un Spīdola
Valsts svētku noskaņa Palsmanes internātpamatskolā šomēnes ienākusi ne tikai ar tradicionālo gaismas ceļu pie skolas ēkas, bet arī ar dziedāšanas svētkiem “100 dziesmas Latvijai jeb Daudz laimes, Latvija!”, ko sarīkoja mūzikas skolotāja Sandra Siliņa un izglītības iestādes skolēnu pašpārvalde, un ar “Lāčplēša kausa” un “Spīdolas balvas” izcīņu.
Līdz ar sporta skolotāja Toma Cera pērn iedibināto “Lācplēša kausu”, ko saņem spēka vingrinājumu uzvarētājs zēns, šogad ir sacensības arī meitenēm, jo viņas vairs negribēja būt tikai skatītājas.
Zēnu uzdevumi bija svaru stieņa spiešana, pievilkšanās pie stieņa, vēderprese, atspoles skrējiens un lēkšana ar aukliņu, bet meitenes uz laiku mizoja kartupeli, lai miza būtu pēc iespējas garāka, sagrieza kartupeli plānās šķēlītēs, lai to būtu tik daudz, cik vien var, sašķiroja atsevišķi ar zirņiem sajauktas pupiņas, gan pina, gan tamborēja pīnīti un piešuva pogas.
Mazā Lāčplēša kausu otro gadu pēc kārtas ieguva Kristiāns Ābele. Lielā Lāčplēša kauss – Agrim Tancim, Spīdolas balva – Annai Kazekai.
Viedoklis
Anna Smirnova, Gulbenes novada Sveķu internātpamatskolas skolotāja:
– Ļoti patīkami, ka Palsmanes internātpamatskolas sarīkotajā latviešu valodas olimpiādē uzdevumi tika izvēlēti piemēroti bērnu spējām un prasmēm. Tie attīstīja skolēnu radošās, intelektuālās spējas un erudīciju, veicināja zinātkāri, rosināja izglītojamo interesi par latviešu valodu un vēlēšanos iepazīties ar savu apkārtni – gan tuvāku, gan tālāku, jo mums bija uzdoti mājasdarbi – sagatavot kādu teiku, stāstu vai nostāstu par savu pusi. Manuprāt, šajā modernizētajā laikmetā novārtā nedaudz tiek atstātas tautas gara mantas, ticējumi un vērojumi. Tāpēc, gatavojoties šai olimpiādei, ar bērniem runājām, ka jāsaskata dzīves gudrības mūsu folklorā, pasakās un teikās, jāieklausās vecāku cilvēku teiktajā. Mūsu izglītojamajiem bērniem ir grūtības pārvarēt nedrošību, bet šī olimpiāde arī attīstīja spēju sevi pārvarēt un uzdrīkstēties uzstāties auditorijas priekšā. Tāpat bērnu pašapziņu attīstīja darbošanās ar planšetdatoriem un citām jaunajām tehnoloģijām, pildot dotos uzdevumus.
