Aizvien biežāk skolās notiek dažādas ārpusklases aktivitātes un meistarklases, kurās bērnus un jauniešus iedvesmo spilgtas personības. Pateicoties ASV vēstniecības iniciatīvai, Smiltenes vidusskolas jaunāko klašu skolēniem bija iespēja satikt latviešu diriģentu un komponistu Andreju Jansonu, kurš piecdesmit gadus dzīvojis Ņujorkā, bijis orķestra mūziķis Brodvejas teātros, Ņujorkas pilsētas operā un virsdiriģents ASV, Kanādas un Eiropas valstu orķestros.
“Amerikā daudzus gadus darbojos organizācijā “Jaunie klausītāji”, lai 3. līdz 5. klašu skolēnus iepazīstinātu ar kamermūziku viņiem saprotamā veidā profesionālu mūziķu izpildījumā. Amerikā šī programma ir plaši izplatīta, taču Latvijā to īstenojam piekto gadu. Gadā dodamies uz desmit skolām ārpus Rīgas, kur nereti bērni klātienē nav satikuši profesionālus klasiskās mūzikas mūziķus, nemaz nerunājot, ka viņi varētu izmēģināt instrumentus. Esmu pateicīgs, ka ASV vēstniecība finansē šo koncertsēriju. Šajās tikšanās reizēs skolēniem ir iespēja redzēt, ko var izspēlēt katrs no instrumentiem un izmēģināt pašiem. Uzzināt, ko dara komponists, ko diriģents, un dzirdēt profesionālus mūziķus. Tad arī rodas izpratne un sajēga par to, kas ir kamermūzika. Ļoti svarīgi ir audzināt nākamo publiku operai simfoniskajiem koncertiem, jo šobrīd tā ir problēma visā pasaulē – klasiskajai mūzikai krītas apmeklētāju skaits,” stāsta A. Jansons, kurš vasarā notikušajos Dziesmu svētkos bija viens no Goda virsdiriģentiem.
Paralēli darbam orķestros, diriģentam allaž paticis strādāt ar bērniem. Tā ir viņa sirdslieta. Tāpēc, redzot ieinteresētos Smiltenes vidusskolas skolēnus, cienījamais diriģents saka atzinīgus vārdus: “Bērni ir zinoši, var redzēt, ka Smiltenē mūzikas skolotāji strādā pareizi un ir ielikuši savos audzēkņos pamatzināšanas. Skolēni zināja, kas ir Bēthovens, kur viņš dzīvoja. Piemēram, Latgalē mums bija gadījums, ka bērni nerunā latviski, tā, lūk, ir problēma.”
Aizraujoša šī tikšanās šķita ne vien skolēniem, bet arī viņu skolotājām. Smiltenes vidusskolas mūzikas skolotāja Līga Osma atzīst, ka redzētais krietni atšķiras no mācību procesa un viennozīmīgi skolēniem tas sniedza plašāku ieskatu kamermūzikā. “Ikdienā mēs skolā nevaram piedāvāt tik plašu instrumentu klāstu. Ļoti patika klausīties gan mūziku, gan stāstījumu. Pašai bija interesanti minēt, kurš instruments kurā brīdī skan. Ar šādu pieeju bērniem noteikti vairāk atmiņā paliks zināšanas, nekā vienkārši mācot teoriju,” ieguvumus no ciemiņu sniegtā koncerta uzskaita L. Osma.
