Palsmanes luterāņu draudzes baznīca šobrīd apmeklētājiem ir slēgta, dievkalpojumi tajā nenotiek. Altāris un soli apklāti ar plēvi. Blakus tiem uz grīdas novietoti baznīcas torņa pamatu stiprināšanai nepieciešamie būvmateriāli.
Par Latvijas valsti 101 gadu vecākā Palsmanes luterāņu baznīca uz kādu laiku ir kļuvusi par būvobjektu. Pateicoties atsaucīgu cilvēku ziedojumiem un Latvijas Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes piešķirtajam finansējumiem, ir uzsākts desmitiem gadu ilgi gaidīts darbs – baznīcas torņa pamatu nostiprināšana, jo laikazobs “sagrauzis” torņa pamatus, sienās izveidojušās bīstamas plaisas, un tā visa rezultātā tornis ir pat sasvēries.
Pāļi astoņu metru dziļumā
Objektā strādā Smiltenes novada būvuzņēmums “Evento”. Baznīcas iekštelpās torņa daļā ir izņemta grunts līdz projektētajai atzīmei, torņa pamatos astoņu metru dziļumā ieurbti 14 betonēti mikropāļi. Ir sagatavota pamatne un armatūras josla, kas slodzi no mūra pārnes uz pāļiem, informē SIA “Evento” būvdarbu vadītājs Guntis Priedīte. Nākamie etapi pēc betonēšanas ir siltumizolācijas ieklāšana un betona grīdas izbūve. Kad tas būs izdarīts, celtnieki atliks vietā koka kāpnes, kas ved uz torni. Šobrīd tās ir demontētas, saglabājot visus elementus.
“Konstatējām, ka vienām kāpnēm (kreisajā pusē, kad nāk ārā no baznīcas) ir sapuvusi apakšējā daļa un balsti,” piebilst G. Priedīte. Šo kāpņu posmu apņēmies atjaunot galdnieks Andris Namnieks no Grundzāles.
Ar lūgumu piešķirt naudu dievnama torņa remontam Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldē vērsās Palsmanes evaņģēliski luteriskā draudze, bet šo procesu iešūpoja un joprojām roku uz pulsa tur četras sabiedriski aktīvas palsmanietes – Inese Pērkone, Tigna Podniece, Inita Zaharčuka un Ilva Pētersone, kuras, tāpat kā pārējie procesā iesaistītie brīvprātīgie, strādā bez atalgojuma.
“Uz šo brīdi (baznīcas torņa pamatu stiprināšanu – redakcijas piezīme) gājām gadu desmitus. Beidzot esam nonākuši līdz risinājumam un reālai darbībai. Acīmredzot zvaigžņu stāvoklī bija ierakstīts, ka šie darbi ir jāveic, sagaidot Latvijas simtgadi. Paldies visiem, kuri jau šobrīd palīdzējuši ziedojot!” pateicas Inita Zaharčuka.
Baznīcas torņa pamatu stiprināšanai pavisam ir nepieciešami
35 035,10 eiro. No šīs summas 20 tūkstošus eiro piešķīrusi Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde. Ar lūgumu pēc 10 tūkstošiem eiro draudze vērsusies Smiltenes novada pašvaldībā.
Savukārt 1488 eiro ir individuālie ziedojumi, no kuriem 1005 eiro saziedots šovasar Palsmanes kapusvētkos, bet 483 eiro ieskaitīti speciālā ziedojumu kontā. Torņa pamatu stiprināšanas ziedojumu konts ir LV34UNLA0055000741343, un tas joprojām ir atvērts.
Ziedot varēs
“Apvedceļa” koncertā
Visi ziedotāji, kuriem rūp Palsmanes kultūrvēsturiskais mantojums, ir pasnieguši lielisku dāvanu ne tikai Palsmanei, bet arī Latvijai tās simtgadē. Šādi, soli pa solītim, tiek gādāts, lai arī nākamās paaudzes redzētu vienu no īpatnējākajām un skaistākajām klasicisma baznīcām Latvijā – Palsmanes dievnamu, kam ir astoņstūra forma ar zvanu torni vienā malā. Ne velti šī baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
Torņa pamatu nostiprināšanas darbiem pagaidām pietrūkst aptuveni trīs tūkstoši eiro, taču draudze ir apņēmības pilna to dabūt. Citādi nemaz nevar, teic Palsmanes luterāņu draudzes priekšniece Ināra Līkuma. “Protams, būtu lieliski, ja cilvēki vēl palīdzētu ar ziedojumiem. Jau šobrīd, redzot paveikto, sajūtas ir labas, un ir prieks par to, ka tornis tiks nostiprināts. Pēc tam varēs skatīties, ko remontēt tālāk,” piebilst draudzes priekšniece. Piemēram, jau patlaban, īstenojot citu projektu, notiek remonts dievnama sakristejā.
Iespēja ziedot baznīcas torņa remontam būs 1. decembrī Palsmanes kultūras namā, kur pulksten 20 sāksies labdarības koncerts ar grupu “Apvedceļš”. Ieeja ir trīs eiro ziedojums Palsmanes baznīcas torņa pamatu stiprināšanai. ““Apvedceļš” tiešām mūs ļoti atbalsta, piekrita spēlēt koncertu, visus ienākumus no ieejas biļetēm atvēlot šim mērķim,” priecājas I. Zaharčuka un piebilst, ka Raimonds Baltiņš, Salvis Skopāns un Edžus Podnieks no “Apvedceļa” palsmaniešiem ir savējie, bet grupas solists Jānis Krūmiņš “arī pa pusei ir mūsējais, jo viņa tēvs visu mūžu nostrādāja Palsmanē”.
Un atkal tiks ieskandināts zvans
Kad būvdarbi baznīcā tiks pabeigti, tornī atkal varēs uzkāpt un arī ieskandināt baznīcas zvanu, kas klusējis jau vairākus gadus, lai tornim neradītu liekas vibrācijas. Šo brīdi ļoti gaida palsmaniete Ilga Sprancmane, kura draudzē kalpojusi 60 gadus, un, lielā mērā arī viņai pateicoties, padomju laikā Palsmanes dievnamā netika ierīkota ne graudu klēts, ne zirgu stallis, ne mehāniskās darbnīcas. Neraugoties uz cienījamo vecumu, Ilgas kundze joprojām rūpējas par baznīcas uzpošanu, vasarās nes ziedus no sava dārza, lai izrotātu dievnama altāri un telpas. “Baznīca ir visa mana dzīve. Sirsnīgs paldies enerģiskajām meitenēm, kuras uzņēmās baznīcas atjaunošanu!” teic I. Sprancmane.
Vienas no spilgtākajām atmiņām no kalpošanas draudzē viņai saistās ar Baltijas ceļa akciju 1989. gadā, jo tieši Ilgai Sprancmanei toreiz tika uzticēts skandināt Palsmanes baznīcas zvanu un saukt palsmaniešus doties Baltijas ceļā.
