Pateicoties Valkas novada domes iniciatīvai, Ziemeļvidzemei raksturīgā dubultauduma šatiersegu aušana ir iekļauta Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Šāds lēmums pieņemts pirmdien notikušajā Nemateriālās kultūras mantojuma padomes sēdē.
Novada domes Izglītības un kultūras daļas vadītājs Aivars Ikšelis ir gandarīts par šo rezultātu. Lai to sasniegtu, ir ieguldīts milzīgs darbs, pētot muzeju materiālus kopā ar Valkas pilsētas kultūras nama Tautas lietišķās mākslas studijas (TLMS) “Saulīte” vadītāju Inesi Pētersoni. Darba rezultātā tapa projekts iesniegšanai Latvijas Nacionālajā kultūras centrā. Tas izturēja pirmās kārtas atlasi un atzīts starp deviņiem labākajiem projektiem. Par tiem gala lēmumu pieņēma Nemateriālās kultūras mantojuma padomes sēdē. Apliecinājums – Goda liste –, ka dubultā šatiersega iekļauta Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, tiks saņemts nākamgad aprīlī. Tas nozīmē, ka turpmākos piecus gadus novada dome saņems papildu finansējumu, lai rīkotu dažādus pasākumus, izstādes un meistarklases un godā celtu dubulto šatiersegu.
A. Ikšelis uzskata, ka Ziemeļvidzemes reģionam tik raksturīgās dubultās šatiersegas ir pelnījušas šo statusu, tāpēc ka mūsdienās tās auž arvien mazāk rokdarbnieču, jo izmaksas ir dārgas, kā arī šādas dubultā auduma segas ir raksturīgas tikai Ziemeļvidzemes pusei. Pirmās vēsturiskās dubultās šatiersegas ir atrastas Smiltenes novadā. Tām bijušas baltas apakšas, bet virspusē krāsainas šatiera svītras. Valkā pirmā šīs šatiersegas sāka aust leģendārā TLMS “Saulīte” dibinātāja un vadītāja Brunhilde Pētersone, tagadējās vadītājas I. Pētersones vīramāte. B. Pētersone piederēja pie tautas mākslas meistaru pirmās paaudzes, un, iespējams, tāpēc tā bija goda lieta iemācīties un iemācīt pārējām studijas dalībniecēm aust šīs segas. Tautas daiļamata meistare savā aktīvās darbošanās laikā pētījusi dubulto šatiersegu raksturīgākās krāsas Launkalnes, Smiltenes un Omuļu pusē. Piemēram, Omuļu puses segās jau jūtams igauniskais motīvs.
Katru gadu Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija (UNESCO) aicina valstis veidot pašām savu sarakstu. Līdz ar to Kultūras ministrija sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru vienu reizi gadā aicina pašvaldības, biedrības un citas nevalstiskās organizācijas iesniegt priekšlikumus šī saraksta veidošanā. Valkas novads cer sarakstā iekļaut dubulto šatiersegu.
To, ka par dubultajām šatiersegām zina pasaulē, sarunā apliecina I. Pētersone. Šovasar notikušo Dziesmu un deju svētku ietvaros rīkotajā daiļamatniecības tirgū valcēniešu austās šatiersegas nu silda ārzemju latviešus Austrālijā, Jaunzēlandē un citās tālās zemēs. Lai taptu sega Ziemeļvidzemei raksturīgās krāsās, vilnu krāso pati audēja ar no augiem iegūtām krāsām. I. Pētersone stāsta, ka viņai joprojām gandarījumu sagādā šatiersegu meistarošana. Pirmo segu viņa uzaudusi 45 gadu vecumā. Šo prasmi pamazām apgūstot arī viņas astoņus gadus vecā mazmeita Helēna. Tas nozīmē, ka prasmes tiek nodotas no paaudzes paaudzē.
UZZIŅAI
Nemateriālās kultūras mantojums ir kultūras piederības, identitātes un pašapziņas avots. Tas ietver sevī paražas, spēles un mutvārdu izpausmes formas, zināšanas un prasmes, kā arī ar tiem saistītus instrumentus, priekšmetus, artefaktus un kultūrtelpas, ko kopienas, grupas un dažos gadījumos – atsevišķi indivīdi atzīst par sava kultūras mantojuma daļu. Šo nemateriālo kultūras mantojumu, kas tiek nodots no paaudzes paaudzē, kopienas un grupas nemitīgi rada no jauna atkarībā no apkārtējās vides, mijiedarbībā ar dabu un savu vēsturi, un tas veido viņās identitātes un pēctecības izjūtu, tādējādi veicinot cieņu pret kultūras daudzveidību un cilvēka radošo darbību.
www.lnkc.gov.lv
