Saulesbrilles ir iecienīts aksesuārs pavasara un vasaras saulainajās dienās un aizsargā acis no kaitīgā ultravioletā starojuma. Lai arī rudenī un ziemā saules stari vairs nav tik silti kā vasarā, tomēr tie nodara gana lielu kaitējumu acīm, tāpēc tās jāturpina sargāt.
Sniegotās dienās – jo īpaši
“Esam novērojuši, ka cilvēki ļoti labi apzinās – ilgstoša uzturēšanās saulē kaitīgi ietekmē ādu, bet par saules negatīvo ietekmi uz redzes veselību bieži aizmirst,” norāda optometriste Jeļena Stūriška. Viņa skaidro, ka tas gan automātiski nenozīmē, ka atrašanās ārā bez saulesbrillēm nebūtu vēlama vai uzreiz iespaidotu redzes veselību. “Tieši pretēji – atrašanās svaigā gaisā nāk par labu kopējam veselības stāvoklim. Aicinu ikvienu izbaudīt rudens košās lapas un dabas krāšņumu. Turklāt varu piebilst, ka acu apžilbšana no krāsainajām koku lapām pati par sevi tām nav bīstama. Ja nu tomēr kādam acis ir jutīgākas pret spilgtām gaismām un krāsām, iesaku lietot saulesbrilles.”
Sniegotās un saulainās ziemas dienās acu speciālisti stingri iesaka lietot saulesbrilles. “Sniegam atstarojot ultravioleto starojumu, tas acīs nonāk ne tikai no gaisa, bet arī pēc atstarošanās no sniega – tātad runājam par dubultu iedarbību. Tāpēc sniegotos kalnos būtu īpaši jāpadomā par acu aizsardzību no kaitīgā starojuma un spožuma, izvēloties tumšāk tonētas briļļu lēcas,” stāsta J. Stūriška.
Neatgriezeniski bojā tīkleni
Tikai maza daļa cilvēku izprot starojuma kaitīgo ietekmi. “Ja acis netiek pasargātas no kaitīgā starojuma, tam tiekot klāt acs struktūrām – konjunktīvai (acs gļotādai), radzenei, lēcai un tīklenei –, tas rada ievērojamas izmaiņas. Starojums grauj saites starp gļotādas šūnām – rada kolagēna un elastīgo šķiedru bojājumus. Rezultātā veidojas dzeltenīgi acs gļotādas un radzenes sabiezējumi. Starojuma ietekmē attīstās arī iekaisumi, kas izpaužas kā acu sāpes, apsārtums, nepatīkamas sajūtas, skatoties spožā gaismā. Var attīstīties vecuma katarakta, arī tīklenes retinopātija, radot neatgriežamus bojājumus tīklenes centrālajā daļā. Rezultātā cilvēka redze pasliktinās, parādās plankumi acu priekšā, traucējot skaidri saskatīt visdažādākās lietas,” ietekmi skaidro optometriste.
Briļļu lēcu tonējuma intensitāte un krāsa ir gaumes jautājums, taču pat visgaišākajās saulesbrillēs jābūt iestrādātai aizsardzībai no starojuma. Vai tiešām tas tā ir, paliek uz tirgotāja sirdsapziņas. Tādēļ, lai izvairītos no negodprātīgiem tirgotājiem un saulesbrillēm, kas nespēj pasargāt, ieteicams tās iegādāties optikas veikalos.
Aicina iesaistīties Zemessardzē
Latvijas gadskārtas mēnesī Zemessardze aicina ikvienu Latvijas iedzīvotāju, kuram rūp savas valsts drošība, pievienoties Zemessardzei. Lai vienkāršotu pieteikšanos, izveidots īpašs tālruņa numurs 1811.
Kļūst arvien modernāka
Informatīvajā kampaņā iesaistījusies arī “Virši-A” degvielas uzpildes stacija, kas ar aicinājumu par pievienošanos Zemessardzei kafiju pārdos īpaši noformētās krūzītēs ar interesantiem faktiem par Latvijas aizstāvības vienību un drošības pamatvērtībām.
Patriotisms un valsts mīlestība jau vairāk nekā 25 gadus ir vienojusi tos Latvijas iedzīvotājus, kuri brīvprātīgi iesaistījušies Zemessardzē. Šo gadu laikā Zemessardze ir izveidojusies par nozīmīgu Nacionālo bruņoto spēku struktūru un valsts aizsardzības pamatu. Šobrīd Latvijā ir vairāk nekā 8200 brīvprātīgo zemessargu, kuri nesavtīgi savā brīvajā laikā atbalsta Zemessardzi.
“Ar katru gadu Zemessardze kļūst modernāka. Nodrošinot mūsdienīgu ekipējumu un militāro tehniku, būtiski pilnveidotas tās kaujas spējas un mobilitāte. Aicinām Zemessardzei pievienoties Latvijas pilsoņus, kurus vieno patriotisms un mīlestība pret savu valsti. Esam priecīgi, ka arī privātie Latvijas uzņēmumi iesaistās un palīdz mums kopīgi stiprināt mūsu valsts drošību,” norāda Zemessardzes komandieris brigādes ģenerālis Ainārs Ozoliņš.
Saņem arī atalgojumu
Zemessardze piedāvā vairākas iespējas gan paša iedzīvotāja, gan valsts labā. Tās ir: iesaistīties savas valsts aizsardzībā, izvēlēties mājām tuvāko Zemessardzes bataljonu, bez maksas apgūt militārās pamatiemaņas, tajā skaitā pirmās medicīniskās palīdzības sniegšanu un izdzīvošanas prasmes dažādos laikapstākļos, piedalīties militārās mācībās Latvijā un ārvalstīs, sniegt atbalstu sabiedrībai – līdzdarboties pazudušu personu meklēšanā, mežu ugunsgrēku dzēšanā, plūdu un to seku novēršanā, uzlabot fizisko sagatavotību, gūt papildu ienākumus (no 26 eiro dienā) un nodrošinātu ēdināšanu mācību laikā, kā arī apgūt dažādas specialitātes.
Atbilstoši Zemessardzes likumam, tajā uzņem pilsoņus, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu un vēlas dienēt Zemessardzē, bet vecums nepārsniedz 55 gadus. Par zemessargu nevar būt, ja pilsonim ir krimināla sodāmība, viņš tiek turēts aizdomās par noziedzīgu nodarījumu, stājies spēkā tiesas spriedums. Dalība Zemessardzē būs liegta, ja cilvēks strādā kādā no amatiem, kas liedz savienot tiešos darba pienākumus ar dalību Zemessardzē. Atteikumu saņems arī iedzīvotāji, kuri atrodas narkologa vai psihiatra uzskaitē, kā arī citu iemeslu dēļ.
Vairāk par pieteikšanos Zemessardzē var uzzināt, piezvanot pa tālruni 1181, rakstot e-pastu: [email protected]. Plašāku informāciju par Zemessardzi un valsts drošību var lasīt mājaslapā www.zs.mil.lv.
