Autovadītāji, kas iebrauc Valkā no Rīgas puses, jau kādu laiku priecājas, jo vairs nav jālavierē starp bedru bedrēm un nav jābrauc pa faktiski savu laiku nokalpojušu ceļu ar nodrupušām malām. Pēc divu gadu ilgiem rekonstrukcijas darbiem atjaunotais ceļa posms līdz pat Zemgales un Rīgas ielas krustojumam priecē ne tikai autovadītājus, bet arī riteņbraucējus, skrituļotājus un gājējus. Pēc rekonstrukcijas ar lepnumu var teikt, ka Valka ir pilsēta, kur sākas Latvija.
Trešdien pēcpusdienā, klātesot Valkas novada pašvaldības amatpersonām un darbiniekiem, Valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts ceļi” valdes priekšsēdētājam Jānim Langem un akciju sabiedrības “RERE Grupa” valdes priekšsēdētājam Guntim Āboltiņam-Āboliņam, svinīgi atklāja valsts nozīmes autoceļa A3 tranzītmaršruta rekonstruēto ceļa posmu no rotācijas apļa Rīgas un Zemgales ielas krustojumā līdz Valkas pilsētas robežai. Šis ceļa posms reizē ir arī Eiropas nozīmes transporta koridora A3 Rīga – Tartu – Sanktpēterburga posms.
Jāpiebilst, ka ne tikai autobraucēji, bet arī valcēnieši šo rekonstrukciju gaidīja ilgi un ar lielu nepacietību, jo, jāatzīst, nebija patīkami katru reizi klausīties citu Latvijas iedzīvotāju pārmetumus un skarbus jokus par iebraukšanu Valkā, kas robežojas ar Igauniju, kur ir salīdzinoši kvalitatīvāki autoceļi. To atzīst arī Valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts ceļi” valdes priekšsēdētājs Jānis Lange. Viņš savā uzrunā apliecina, ka novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis viņam sācis krist uz nerviem uz nerviem jau kopš 2014. gada, mēģinot pierādīt, ka šī ceļa atjaunošana ir Latvijai nozīmīga un ekonomiski svarīga lieta.
“Krauklis pie manis ieradās pēc tam, kad bija padzirdējis par “Latvijas Valsts ceļu” un Igaunijas Ceļu administrācijas kopīgu projektu par mazo ceļu savienošanu pie abu valstu robežām. Viņš ieradās ar pārliecinošu argumentāciju par autoceļa A3 rekonstrukciju, norādot, ka tā ir Latvijas valsts vizītkarte. Krauklis jautāja, kāpēc mēs plānojam naudu tērēt maziem žagariņiem, ja to var izlietot, tēlaini sakot, vienam lielam kokam. Protams, tā ir taisnība, ko viņš teica. Šī ir valsts vizītkarte. Diemžēl šī programma dažādu iemeslu dēļ “nobruka”, bet abi kopā sākām meklēt iespēju, kā sakārtot šo pašvaldības tranzītielas posmu. Atradām Eiropas Savienības programmu, kurā 2015. gadā pašvaldība startēja un ieguva finansējumu – 1,7 miljonus eiro. Pašvaldība to pilnībā saņēma 2016. gadā. Man bija patīkami 2017. gadā braukt cauri Valkai pie Igaunijas kolēģiem un katru reizi apskatīties, kā norisinās remontdarbi, kā to laikā tiek organizēta satiksme. Man prieks par rezultātu un arī par to, ka valsts galvenie autoceļi valsts tuvumā ir sakārtoti. Atsevišķi posmi kaimiņvalstīs ir pat nedaudz sliktāki. Jāatzīst, ka tas ir nedaudz latviešu garā sevi salīdzināt ar kaimiņiem, bet tiešām ir prieks, ka mēs esam soli priekšā. Vēl gan darāmā ir daudz. Ja no Valkas brauc uz Rīgu, ir daudz ceļa posmu, kas prasās pēc kārtīga remonta. Viens no aktuālākajiem ir tā saucamais Sēnītes posms. Ceru, ka jau tuvākajā laikā noslēgsim līgumu un jau nākamgad uzsāksim rekonstrukcijas darbus. Vēlreiz paldies Valkas novada pašvaldībai par konstruktīvo sadarbību, par apjomīgo darbu, iniciatīvu, par spēku un drosmi vērt vaļā visas durvis, nebaidīties, nākt un runāt un galu galā sasniegt lielisku un kvalitatīvu rezultātu,” secina J. Lange.
Pašvaldības vadītājs Vents Armands Krauklis atzīst, ka par paveikto tik tiešām ir liels gandarījums. Ceļš līdz tam nav bijis viegls ne pašvaldībai, ne valcēniešiem, īpaši tiem, kas dzīvo ceļa tranzītielas tuvumā. Viņiem rekonstrukcijas laikā vasarās bija jārij putekļi un jādzīvo troksnī. Taču nu tas ir beidzies un galarezultāts ir lielisks – ceļš ir noasfaltēts ar mūsdienīgu metodi, kuru būvkompānija “RERE Grupa” izmantoja pirmo reizi, ir radīta pievilcīga apkārtējā vide, izbūvētas ietves un veloceliņš, kā arī uzstādīti soliņi, un atkritumu urnas, ierīkots LED apgaismojums un izbūvētas autobusu pieturas.
Pašvaldības vadītājs uzskata, ka valsts ekonomikas asinsrite ir kvalitatīvi ceļi.
“Paldies visiem, kas bija iesaistīti, lai šis nozīmīgais projekts īstenotos. Paldies Satiksmes ministrijai, “Latvijas Valsts ceļu” valdes priekšsēdētājam Jānim Langem par mūsu konstruktīvo sadarbību, kā rezultātā šis projekts īstenojās necerēti īsākā laika periodā, nekā sākotnēji bija domāts. Paldies projektētājiem, kuriem bija jāiegulda liels darbs, jo vieglāk projektu bija uztaisīt no jauna. Paldies būvniekiem, kas šajā objektā izmantoja jaunu tehniku. Visi skatījāmies un brīnījāmies – viņi mācījās uzklāt asfaltu ar bezšuvju tehnoloģiju. Cerams, ka daudzviet Latvijā tā tiks izmantota, jo, cik noprotu, dod daudz kvalitatīvāku un ilgmūžīgāku ceļa segumu. Paši ceram, ka šim ceļam vismaz divdesmit gadu nekas nebūs jādara, izņemot kopšanas un uzturēšanas darbus,” domā pašvaldības vadītājs.
Svinīgajā pasākumā piedalījās arī novada domes deputāts un Saimniecisku lietu komitejas priekšsēdētājs Agris Simulis. Viņš ir no tiem deputātiem, kuriem rūp pilsētas izskats. Vienā no pēdējām Saimniecisko lietu komitejām viņš rosināja pašvaldības izpildvaru rūpīgāk veikt savus tiešos darba pienākumus. Proti, sekot līdzi, lai pie jaunā tranzītceļa posma uzstādītās atkritumu urnas izvestu vismaz trīs reizes nedēļā, lai iebraucot Valkā, acīs nekristu sadzīves atkritumu kalni. Tāpat viņš rosināja Pilsētas teritorijas apsaimniekošanas nodaļu apzaļumot rotācijas apli, kā arī noņemt maldinošās ceļa zīmes.
“Ziemeļlatvija” jautāja A. Simulim, vai viņa priekšlikumi ir ņemti vērā” Deputāts norāda, ka šonedēļ notika ražošanas sapulce, kurā šie jautājumi tikā vēlreiz pārrunāti. Pilsētas daiļdārzniece Ilona Krastiņa prezentējusi savas ieceres par to, kā pilsētas teritorija varētu izskatīties nākamgad. Ir arī plāni par rotācijas apļa apzaļumošanu.
