Savu rakstu par aizvadītās vasaras klimatiskajiem untumiem nobeidzu ar Romas pāvesta atziņu, ka pasaules norises saistāmas ar Dieva sirdspukstiem. Tagad gribas šo domu izvērst un piedāvāt traktējuma variantus. Piemēram, viens Dieva elpas vilciens ērti būtu pielīdzināms gadam, bet četri gadalaiki tad jāsaista ar četriem sirdspukstiem. Bet varētu būt arī cits ne mazāk poētisks skaidrojums. Esmu jau rakstījis, ka vistuvāk Visuma neredzamo spēku izzināšanai mūsdienās nokļuvusi kvantu fizika, oficiāli atzīstot faktu, ka enerģijas apveltītas ar apziņu. Būtībā jau pirms šiem zinātniekiem tika runāts par Visuma Saprātu. Ja iedziļināmies par primitīvajām uzlūkotās dabas reliģijās, tad izrādās, ka senatnes viedie cilvēki atradušies pavisam tuvu izpratnei par Visuma spēkiem un par šo spēku apveltījumu ar saprātu, vienīgi izskaidrojumi var atšķirties no mūsdienu zinātniskās terminoloģijas. Ar vārdu sakot, jāpiekrīt Mahatmam Gandijam, kurš apgalvoja, ka Dievs nav personība, bet gan spēks, proti, enerģija. Starp citu, ar šādām domām mūža nogalē aizrāvās arī krievu izcilais rakstnieks Ļevs Tolstojs, kāpēc padomju ideoloģijas sludinātāji bija gatavi ģēniju uzskatīt par psihiski neveselu.
Ir mūsdienās spējīgi ekstrasensi – un es tādus esmu sastapis –, kuri spēj kontaktēties ar Visuma Saprātu. Tādā veidā radās mana grāmata “Leģendas piedzimšana”. Mans mūžs tuvojas noslēgumam, tāpēc atklāšu patiesību par to, ka grāmatā minētais Tulks bija ar unikālām spējām apveltīta sieviete vārdā Skaidrīte, kura tagad dzīvo citā Latvijas novadā. Šādi cilvēki faktiski spēj no Kosmosa saņemt jebkuru informāciju gluži kā mūsdienu jaunatne to cenšas iegūt savos viedtālruņos. Protams, ekstrasensi ir dažādi, vairums no viņiem mēdz arī kaut ko piefantazēt no sevis. Šādos gadījumos ir viena izeja: attiecīgajam fantazētājam jāpieprasa noskaidrojamo notikumu vizualizācija. To var izmantot arī laika prognozēšanā, teiksim, lai pastāsta, kādi laikapstākļi saskatāmi, tiek vizualizēti, piemēram, nākamajā Jāņu dienā.
Daudzi laikapstākļu pareģi pēc norisēm noteiktos rudens datumos mēģina noteikt laikapstākļus ziemai vai nākamajam pavasarim. Tautas ticējumos atrodami daudzi piemēri, tikai der atcerēties, ka šie ticējumi radušies vēl vecā stila kalendāra laikos, un arī fantāzijas tajos visai daudz. Mūsdienās pēc rudens noteikt gaidāmo ziemu nebūtu produktīvi, jo starpā ir viena kosmiska parādība, kas jebkurā gadījumā var radīt lielas grūtības. Ir četru gadalaiku ritumā periods, kas seko senču veļu laikam un kas aptuveni sakrīt ar adventi. Runa par tā saucamo enerģiju transformācijas periodu pirms nosacītas došanās ziemas miera atpūtā. Tas nenozīmē, ka visas enerģijas, tostarp mirušo gari, devušies snaudā, paliek arī dežurējošie spēki, turklāt katrā klimatiskajā zonā tas notiek atšķirīgi, bet fakts ir tāds, ka kosmiskie spēki šajā periodā transformējas, pārkārtojas, saglabājot apziņu. Tas nozīmē, ka pat pieredzējušam ekstrasensam var rasties grūtības nākamā gadskārtu ritējuma prognozēšanā. Tieši tāpēc mūsu pareģi tik bieži kļūdās, nosakot vai nu pārāk aukstu, vai pārāk siltu gaidāmo ziemu. Šeit zinātniskie novērojumi var vairāk palīdzēt. Tikai jāiegaumē, ka enerģiju transformācijas laiks ir tā klimatiskā šķirtne, kuras laikā mainās klimatisko norišu raksturs. Ja vienā gadā mūs nepārtrauktā virtenē apciemojuši Atlantijas cikloni, tad nākamajā gadā laikapstākļi var radikāli mainīties, kā tas novērojams gadu no gada. Tāpēc nākamās vasaras untumus labāk prognozēt laikā, kad dabas spēki sāk mosties.
Lokālos klimatiskos apstākļus Latvijas novadiem aizvien jūtamāk sāk ietekmēt globālās sasilšanas procesi, kas kļuvuši neapturami. Pat tad, ja pasaules valstis pilnībā atteiktos no tagadējo automobiļu lietošanas, ja pilnībā pārtrauktu kūpēt skursteņi, process vairs nav apturams, jo ir sasniegta robeža, kad izkūst mūžīgie ledāji un no sasaluma dzīlēm ārā laužas ogļskābā gāze un metāns, kūst arī ledū iesalušie metāna krājumi okeāna dzīlēs. Pieaugot planētas iedzīvotāju skaitam, pieaug pieprasījums pēc pārtikas, līdz ar to pieaug mājdzīvnieku skaits, bet atgremotājdzīvnieki milzu daudzumos ražo metāna gāzi. Tie tikai daži piemēri, kas liecina, ka procesus var tikai piebremzēt, bet ne apturēt pilnībā.
Pirmā pasaules kara laikā Vidzemes zemnieki šķendējās, ka Kurzemes bēgļi ievazājuši tādu nezāli kā pērkones. Vēl pirmajos kolhozos itin bieži varēja redzēt dzelteni ziedošus labības laukus, kamēr talkā nāca ķīmija. Bet šogad vēl oktobra beigās visās iespējamās vietās kuploja nejaukā sīkziede jeb galinsoga, kas pie mums uzradusies no Eiropas dienvidiem. Tā gan nosalst salnās, bet sīkas sēkliņas paliek augsnē. Ir vēl citas agrāk Latvijā neredzētas nezāles, un nu jau tiktāl, ka sāk mainīties kokaugu sortiments, un piebildīšu, ka rodas aizvien jaunas augu slimības un kaitēkļi. Klimata izmaiņas veselas tautas lemj bada dzīvei, kas veicina cilvēku tirdzniecību un masveida migrāciju.
Sagaidot katru jauno gadu, mums jārēķinās ar ekstremālu apstākļu iespējamību. Un jābūt gataviem stāvēt izaicinājumiem pretī. Citas iespējas nav.
Nobeidzot vēl par enerģijām, par spēkiem, kas nav it kā redzami un aptaustāmi, bet kas nosaka mūsu dzīvi atbilstoši Dievu likumiem. Ir dzīvnieki, kuri daļu šo enerģiju veidojumu redz un dzird, piemēram, suņi, zirgi, daudzi savvaļas dzīvnieki. Savukārt parastais cilvēks gadu desmitiem murgo par lidojošajiem šķīvīšiem un citplanētiešiem. Kosmiskajām enerģijām veidojas formas, ko vada Saprāts, un tas, ko daži uzskata par lidojošajiem šķīvīšiem, ir šādu enerģiju īslaicīgi veidojumi, kas kļūst redzami un kas izdala reālu gaismu. Šādi šķīvīši un tostarp arī it kā cilvēkveidīgas būtnes faktiski apdzīvo visu kosmisko telpu, jā, arī uz Marsa tādu netrūkst, bet mūsdienām raksturīgi, ka šīs garīgās būtnes aizvien biežāk cenšas parādīties parastajiem cilvēkiem. Laikam taču tāpēc, lai mūs brīdinātu par kaut ko. Un nav par ko brīnīties, ka amerikāņu astronautiem šādi garīgi cilvēkveidīgi silueti parādījās arī uz Mēness. “Mans Dievs, viņš taču skatās uz mums!”…
Protams, kaut kas ik brīdi skatās uz ikvienu no mums. Un nereti lemj mūsu likteni. Bet tas jau būtu cits stāsts.
