Saglabāt vai demontēt? Tādos svaru kausos ir nokļuvusi viena no vecākajām koka ēkām Strenču pilsētā – šobrīd vietējai pašvaldībai piederošs trīsstāvu nams tranzītielas malā, kas uzcelts sen atpakaļ, 1910. gadā.
Ir strencēnieši, kuri šo sarkani nokrāsoto ēku dēvē par veco skolu. Aizvadītā gadsimta 50. gadu beigās un 60. gadu sākumā ēka tika piemērota Strenču astoņgadīgās skolas vajadzībām, bērni tur mācījās līdz pat 90. gadu nogalei, kad tuvumā uzbūvēja jaunu skolas ēku.
Brīdina par draudu
cilvēku drošībai
Rūpējoties par iedzīvotāju, it īpaši bērnu un skolēnu, drošību un lai ievērotu Būvniecības valsts kontroles biroja un Būvniecības likuma prasības, Strenču novada domē ir aktualizēts jautājums par šās vecās skolas ēkas Rīgas ielā 11 turpmāko likteni.
Pamatojoties uz Strenču novada domes oktobra sēdes lēmumu, pašvaldība aicina Strenču iedzīvotājus izteikt viedokli par vecās skolas turpmāko likteni – ēkas saglabāšanu vai demontāžu. Priekšlikumi jāiesūta domes elektroniskajā pastā [email protected] vai jāpavēsta personīgi pašvaldības lietvedībā Valkas ielā 16 līdz 9. novembrim.
Izteiktie viedokļi tiks apspriesti iedzīvotāju sapulcē, kas notiks 12. novembrī pulksten 17.30 Strenču novada kultūras centra mazajā zālē un kurā pašvaldība aicina piedalīties ikvienu interesentu. Detalizētāku informāciju iespējams iegūt, zvanot Strenču novada domes izpilddirektorei Vitai Vīksnai pa tālruni 64715616.
Latvijas pilsētas lepojas ar savām īpašajām arhitektūras pērlēm – kultūrvēsturiskā mantojuma un aizgājušo laiku lieciniecēm. Jau agrāk publiskajā telpā arhitekti izteikuši viedokli, ka vēsturiskā koka apbūve ir viens no raksturīgākajiem vaibstiem pilsētu sejās, un priecājas, ka pēdējo gadu sabiedriskās aktivitātes, atbalsts un informācijas pieejamība ļāvusi īstenot ne vienu vien ieceri, izglābjot daudzus namus no bojāejas.
Strenču vecās koka ēkas Rīgas ielā 11 savdabīgā arhitektūra vislabāk redzama no pagalma puses, kur namam pieslēdzas no ķieģeļiem būvēts tornītis četru stāvu augstumā.
Šis nams ir arī Strenču vēstures liecība, savulaik būvēts kā dzīvojamā māja. Tagad jau vairākus gadus pēc veikala un senioru klubiņa aiziešanas ēka ir pilnīgi neapdzīvota, kam iemesls ir tās bēdīgais stāvoklis. Avārijas stāvoklī ir konstrukcijas, būvelementi un komunikācijas.
Pilnīgai renovācijai
vajag lielu naudu
Tieši tālab arī Strenču novada dome aktualizējusi jautājumu par nama varbūtēju demontāžu, jo tikai dažu desmitu metru attālumā atrodas Strenču novada vidusskolas ēka un garām staigā skolēni. 2017. gadā vecajam namam sākuši drupt skursteņi, lejā no jumta krituši ķieģeļi.
Tagad skursteņi ir nojaukti, pagalma pusē vecā skolas ēka ir nožogota. Taču mājas jumts turpina ieliekties, un, kas zina, kas var notikt turpmāk, uz pašvaldības bažām norāda Strenču novada domes izpilddirektore Vita Vīksna.
Lai veco koka ēku atjaunotu un atkal apdzīvotu, vajadzīgi ļoti lieli līdzekļi, bet Strenču novada domei tādas naudas nav, norāda V. Vīksna.
Jau 2000. gadā pēc pašvaldības pasūtījuma uzņēmums “Komunālprojekts” apsekojis ēku Rīgas ielā 11 un devis savu vizuālās apsekošanas slēdzienu. Atzinumā konstatēts, ka jau toreiz, pirms 18 gadiem, avārijas stāvoklī bija daļa koka sienu starpsienu, daļa pirmā un otrā stāva un mansarda stāva pārsegumu, daļa jumta konstrukciju, daļa jumta seguma, kāpnes uz pagrabu, lielākā daļa dēļu grīdu, lielākā daļa ailu aizpildījuma, daļa ailu pārsedžu, iekšējā apdare, daļa noteču, santehniskās sistēmas, elektroapgādes sistēmas un hidroizolācija.
“Lai ēku varētu izmantot, tai ir jāveic pilnīga renovācija. Lai tādu renovāciju veiktu, toreiz bija vajadzīgi aptuveni 500 000 latu. Tagad šī summa eiro būtu daudz lielāka,” piebilst V. Vīksna.
Iedzīvotāju viedokļi atšķiras
Gala lēmumu, ko darīt ar veco koka ēku Rīgas ielā 11, pieņems Strenču novada deputāti, taču, cienot vērā šā nama senumu un to, ka daudziem strencēniešiem ēkā atradusies viņu skola, pašvaldība uzklausa arī vietējās sabiedrības viedokli.
Vieni “Ziemeļlatvijas” uzrunātie iedzīvotāji uzskata,– ēka jādemontē, jo ir sliktā stāvoklī, turklāt pēc demontāžas vairs nebūs aizsegta gājēju pāreja Rīgas ielā, citi iestājas par saglabāšanu, jo šis nams ir Strenču vēsturiskā mantojuma daļa.
Seniore Aida Zirne dzīvo netālu no Strenču vecās skolas ēkas. Viņa domā, ka seno namu nav ko žēlot un tas jājauc nost. Viņa tur uz skolu vedusi savu mazmeitiņu un atceras, ka dēļu grīdas jau tad bija izpuvušas. “Remonts tur nepavisam neatmaksājas,” domā A. Zirne.
Līdzīgi spriež strencēniete Agnija Strauta, skolas 1990. gada absolvente. Viņa vēl tagad, ejot garām vecajai sarkanajai ēkai, atceras, kur agrāk atradās ēkā izvietotās 4.-8. klases, un kopumā skolas laiks viņai palicis labā atmiņā jauko un prasīgo skolotāju un direktora Vanaga dēļ. Taču Agnija apzinās arī to, ka tie bija citi laiki, un domā, ka drošības labad ēku vajadzētu nojaukt. “Varbūt tur kāds uzcels ko jaunu vietā,” cer A. Strauta.
“Naudu būs vieglāk dabūt, lai tādu vēsturisku ēku saglabātu, nevis, lai uzceltu kaut ko jaunu. Jaunas ēkas uzcelšanai mēs naudu nedabūsim ne no Eiropas Savienības, ne no citurienes,” ēkas demontāžas idejas piekritējiem oponē strencēniete Velga Graumane, bijusī Strenču pilsētas domes priekšsēdētāja.
Viņa uzsver, ka nams Rīgas ielā 11 ir viena no senākajām koka ēkām, kas Strenčos saglabājusies līdz mūsdienām, turklāt ar savdabīgu arhitektūru, un tā ir jāsaglabā. “Jau tad, kad vadīju pašvaldību, tika izstrādāts ēkas rekonstrukcijas projekts. Toreizējā Valkas rajona būvvaldes vadītāja Sarmīte Spuldzeniece stāvēja un krita par šādu ideju, apzinoties, ka vecā vēsturiskā koka apbūve ir augstā vērtē un, ja vien var, tādas ēkas ir jāsaglabā un jāatjauno. Ja mēs, strencēnieši, esam savas pilsētas patrioti, tad mums jāiestājas par šās ēkas saglabāšanu, kā to paredz manis pieminētais projekts. Manā laikā opozīcijā esošie pašvaldības deputāti, arī tagadējais novada domes priekšsēdētājs Jānis Pētersons, uzskatīja, ka vecā skolas ēka un kultūras nams ir jānostumj no zemes un vietā jāceļ kaut kas jauns. Paldies Dievam, ka kultūras namu nenojaucām. Tagad tas ir atjaunots ļoti labi. Tā varētu notikt arī ar šo veco skolas ēku,” domā V. Graumane.
Finansējuma piesaisti viņa saredz cerībā, ka jaunā Latvijas valdība īstenotu administratīvi teritoriālo reformu, izveidotu lielākus novadus, un tad liela novada sastāvā Strenči jau varētu pretendēt uz Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu, kas maziem novadiem tagad ir problemātiski.
