Latvijā smēķē puse no vairāk nekā 1000 jauniešiem 18–24 gadu vecumā, turklāt 28% no viņiem smēķē regulāri, liecina aptieku un narkologu kopīgi veikts pētījums. Visretāk šī atkarība raksturīga vecākai paaudzei jeb iedzīvotājiem 55–74 gadu vecumā, kuru vidū nesmēķē un no piesmēķētas vides izvairās 59% respondentu.
Atmešana kļūst aktuāla
Latvijas Narkologu asociācijas vadītāja Astrīda Stirna atzīst, ka smēķēšana jauniešu vidū Latvijā ir aktuāla problēma. Kad jaunietis cieš no atkarības, būtiski ir saprast iemeslus. Tās var būt psihoemocionālas dabas problēmas. Iespējams, jauno cilvēku kaut kas nomāc un viņš ar šiem pārdzīvojumiem netiek galā, tāpēc glābiņu meklē nomierinošās vielās, kas šajā gadījumā ir cigarete. Bieži jaunieši sāk smēķēt, bara instinkta vadīti – sekojot vienaudžu piemēram un dažkārt atkārtojot ģimenē novēroto – redz, ka vecāki vai brāļi/māsas smēķē, un rīkojas tāpat, pauž eksperte.
Novērots, ka jauniešu vidū ar smēķēšanu biežāk aizraujas meitenes. Tas varētu būt skaidrojams ar to, ka viņas vēlas neatpalikt no pretējā dzimuma vienaudžiem. A. Stirna norāda, ka vīriešiem smēķēšanas un arī cita veida atkarības raksturīgas biežāk nekā sievietēm. “Attiecība varētu būt viens pret četri, proti, uz vienu smēķējošu sievieti ir četri smēķējoši vīrieši. Tā tas bijis tradicionāli, jo jau vēsturiski smēķēšana tika vairāk uzskatīta par vīriešu lietu,” komentē eksperte.
“Smēķēšanas atmešana kļūst arvien aktuālāka – pēdējo trīs gadu laikā aptiekās palielinājies pieprasījums pēc dažādiem pretsmēķēšanas līdzekļiem. Cilvēki iecienījuši gan košļājamās gumijas, gan plāksterus un aerosolus,” stāsta aptieku tīkla “Apotheka” valdes loceklis Jānis Kūliņš.
Veselības indekss rāda, ka visbiežāk regulāri smēķē cilvēki ar zemiem ienākumiem (209 eiro un mazāk uz vienu ģimenes locekli) – katrs trešais, bet visretāk – personas ar augstiem ienākumiem (500 eiro un vairāk).
“Smēķēšana ir tā atkarība, kuras sekas uzreiz nav jūtamas, taču ilgtermiņā tā var novest pie ļoti nopietniem veselības traucējumiem – sirds un asinsvadu, plaušu un elpceļu slimības ir izplatītākās. Ietekme, ko smēķētājs nereti jūt kā pirmo, ir grūtības sportojot, jo smēķēšana negatīvi ietekmē fizisko sagatavotību. Tāpat smēķētājiem novēro straujākas ādas novecošanās pazīmes un dzeltenīgus zobus, kā arī smaganu slimības,” atkarības ietekmi iezīmē farmaceite Agnese Ritene.
Piemānīt vēlmi pēc cigaretes
“Kad cilvēks izlemj pārtraukt smēķēt, sākotnēji pēc konsultācijas ieteicams vērsties pie ģimenes ārsta, kurš, ja nepieciešams, nozīmēs arī vizīti pie narkologa,” iesaka A. Stirna. Kopumā atkarības ārstēšanas metodes ir ļoti dažādas – gan medikamenti, gan psihoterapeitiskas metodes, gan arī, piemēram, adatu terapija.
Ir vairāki triki, kas var palīdzēt atteikties no smēķēšanas – nepieciešams novērst uzmanību uz kaut ko citu, izvairīties no situācijas, kas rada vēlmi uzsmēķēt. Dažkārt efektīvi ir cigareti aizvietot ar ko citu, piemēram, košļājamo gumiju. Atmešanas procesā jāpiedomā pie saviem uztura paradumiem, lai cigareti neaizstātu ar pārmērīgu ēšanu vai saldumiem. Smēķēšanas atmešanas procesā lielākā nozīme ir cilvēka motivācijai un vēlmei atbrīvoties no veselībai kaitīgā ieraduma. Ieteicams arī izvērtēt atkarības plusus un mīnusus, piemēram, sarēķināt, cik daudz naudas gadā tiek iztērēts tabakas izstrādājumiem, un apdomāt, vai tas ir tā vērts. Daudziem atmest palīdz kāds regulārs hobijs, piemēram, aktīvāka sportošana, kas īsti nebūs savienojama ar smēķēšanu, iesaka eksperte.
Ko bērnu vecākiem nevajadzētu darīt sociālajos tīklos?
Latvijā milzu iespēja izklaidei un darbam ir internets, jo īpaši sociālie tīkli. Tajos iesaistās ne vien jaunieši un bērni, bet arī vecākā paaudze. Lai arī vairums Latvijas iedzīvotāju priecājas, ka viņu vecāki vai vecvecāki ir sociālajos tīklos, tomēr ir situācijas, kad vecāku uzvedība bērniem var sagādāt neērtus brīžus, liecina šoruden veikts pētījums. Atsaucoties uz pētījumā noskaidroto, apkopotas četras būtiskākās lietas, ko vecākiem sociālajos tīklos darīt nebūtu ieteicams.
Cienīt privātumu
Kā rīkoties, lai jaunākai paaudzei neliktu justies neērti un neraisītu savstarpējus pārpratumus, skaidro ģimenes konsultāciju centra “Līna” psiholoģe Aiga Ukstiņa un mobilo telefonu operatora “Tele2” pārstāve Ilze Žukova.
Pirmkārt, nevajadzētu dalīties ar viltus ziņām vai muļķīgiem rakstiem. Gan vecākiem, gan bērniem jāatceras – pirms savos sociālajos kontos dalāmies ar kādu lasītu vai dzirdētu ziņu, ir jāiepazīstas ar tās uzticamību un saturu. Ziņas vēlams pārbaudīt nacionālajos medijos, un nevajadzētu uzticēties nepārbaudītiem portāliem, kas uzdodas par ziņu vietnēm.
Otrkārt, nav vēlams komentēt bērna draugu ierakstus. Psiholoģe skaidro, ka sociālajos tīklos darbojas tas pats princips, kas dzīvē. Ja pie bērna ir atnācis draugs, mēs cienām viņu komunikāciju, tas ir, neiejaucamies viņu sarunās vai aktuālajos notikumos. Tas pats jāņem vērā sociālajos tīklos. Vecākiem ir savi draugi un bērniem – savējie. Ja tomēr kaut ko gribas iekomentēt, iepriekš labāk pajautāt pašam bērnam viedokli un to arī respektēt.
Treškārt, nedrīkst izsekot vai censties kontrolēt bērnu, izmantojot sociālos tīklus. A. Ukstiņa uzsver, ka vecākiem jāatceras – sociālie tīkli nekādā gadījumā nedrīkst tikt izmantoti kā audzināšanas metode vai attiecību veidošanas instruments. Šeit gan arī atgādinājums bērniem – ja vecāki sākuši pastiprināti meklēt jūs sociālajos tīklos, iespējams, iemesls slēpjas attiecībās reālajā dzīvē. Kas viņiem liek par jums uztraukties? Kas neļauj līdz galam uzticēties? Tāpēc šeit vietā atgādinājums abām paaudzēm – jo vairāk sarunāsimies reālajā dzīvē, jo gludākas attiecības būs arī sociālajos tīklos un mums vienam otru tur nevajadzēs meklēt.
Foto – tikai ar atļauju
Ceturtais padoms: pirms ieliec bildes – pajautā! Psiholoģe atgādina, ka mēs paši negribētu atklāt, ka kāds ar mums sociālajos tīklos ielicis bildi, kas nepatīk. Tāpēc to nevajag darīt arī ar sava bērna bildēm, ja vien viņš tam iepriekš nav piekritis. “Mums var šķist – tik jauka bilde! Mēs esam vēlējušies to labāko. Taču nezinām, vai bērnam tas patiktu. Jauniem cilvēkiem ir jāiziet cauri dažādiem vecuma posmiem, kuros darbojas viņiem un viņu vienaudžiem zināmi nerakstīti sociālie likumi, ko nejauši varam pārkāpt un bērnu sāpināt. Ja tomēr bildi ļoti gribas ielikt, noteikti pirms tam pajautājam paša bērna viedokli un respektējam viņa izvēli, bilst psiholoģe. I. Žukova atgādina par kādu negatīvu tendenci – vecāki sociālajos tīklos arvien biežāk dalās arī ar savu mazuļu bildēm: “Protams, ka vecāki ir lepni, viņi vēlas ar prieku dalīties. Taču atceramies, ka šīs bildes var tikt izmantotas ļaunprātīgos nolūkos, mums par to nemaz nenojaušot. Turklāt – mēs nezinām, vai bērns, kad paaugsies, būs priecīgs, ka mamma vai tētis ar viņu savulaik piepublicējuši “pilnu internetu”. Savu bērnu bildes labāk atstāt ģimenes albumam, iesaka abas speciālistes.
