Starptautisko konvenciju, kas nosaka tiesības personām ar invaliditāti, būs jāatstāj uz vēlāku laiku.
Starptautisko konvenciju, kas nosaka tiesības personām ar invaliditāti, būs jāatstāj uz vēlāku laiku. Tās mērķis veicināt, aizsargāt un nodrošināt to, lai personas ar invaliditāti varētu pilnībā un vienlīdzīgi izmantot visas cilvēktiesības un pamatbrīvības ir tikai nākotnes vīzija, jo Ministru kabinets pagaidām par to nelems.
Šī starptautiskā vienošanās paredzētu diskriminācijas aizliegumu, noteiktu personām ar invaliditāti pilnīgu un efektīvu līdzdalību un integrāciju sabiedrībā, kā arī cieņu pret bērniem ar invaliditāti. Bet kā tas būs realitātē?
Valkas rajona biedrības “Atbalsts cilvēkiem ar īpašām vajadzībām” valdes priekšsēdētājai Diānai Vītolai atliek secināt, ka valstī šie sociālās jomas jautājumi netiek risināti atbilstošā līmenī. Viena no lielākajām problēmām ir sociālā nodrošinājuma pabalsts 50 latu apmērā cilvēkiem ar invaliditāti. Tie ir cilvēki, kuriem invaliditāte ir kopš bērnības. “Tā ir niecīga naudas summa uz augstās inflācijas fona. Situācija jau kļūst aizvien bezcerīgāka, jo bez šīm ir arī citas psiholoģiskās, ekonomiskās un sociālās problēmas,” saka D. Vītola.
Biedrība “Atbalsts cilvēkiem ar īpašām vajadzībām” iestājas par interešu aizstāvību un vienādu iespēju veidošanu, jo cilvēki ar īpašām vajadzībām ne vienmēr var izsekot līdzi jaunākajai informācijai. Tāpēc ir vajadzīgs spēcīgs atbalsts no ģimenēm, līdzcilvēkiem, kas aktīvāk iesaistās šajā darbībā.
D. Vītola atklāj, ka vairākums cilvēku ar īpašām vajadzībām Valkas rajonā ir diezgan nedroši, tas saistāms ar iestāšanos Eiropas Savienībā, kad Latvijā sāka parādīties daudz jaunu iespēju, projektu, kas veicinātu šo iedzīvotāju integrēšanu sabiedrībā, jo agrāk viņi klusi sēdēja mājās. Protams, viņu vidū ir arī tādi, kas visu laiku aktīvi darbojas. Tagad valsts tērē lielu naudas summu invalīdu integrēšanai sabiedrībā.
“Šajā konvencijā būtībā ir tādas pašas tiesības kā ikvienam cilvēkam. Lasot Latvijas Republikas Satversmi, tur nav norādīts, ka cilvēks ar invaliditāti nevarētu iet tādā pašā skolā kā pārējie. Diemžēl dažviet vēl pastāv stereotips, ka invalīdi ir ārpus sabiedrības, bet ceru, ka tas mainīsies,” stāsta D. Vītola.
