Plastmasa, kas tik daudzās jomās ir kā neatņemama sastāvdaļa, kļuvusi par nopietnu apdraudējumu videi. Kā zināms, plastmasa nesadalās, nekūst un neizgaist pati no sevis, to var likvidēt tikai pārstrādājot. Strasbūrā viens no jautājumiem, par ko lēma deputāti, bija par plastmasas apriti. 2015. gadā pasaulē tika saražots 322 tonnas plastmasas, un nākamajos 20 gados prognozē, ka šis apjoms dubultosies. Tikai 30% no plastmasas atkritumiem savāc pārstrādei. Pārējie kaut kur „klejo pa pasauli”. 80% planētas jūras piesārņojums ir no plastmasas. Vajadzību lemt par pārstrādes veicināšanu ietekmējis arī fakts, ka Ķīna atteikusies pieņemt no ES atkritumus, nu Eiropai jādomā alternatīvs risinājums.
Deputāti sniedza atbalstu vienotai tirgus izveidei pārstrādātajai plastmasai un piedāvāja jaunus soļus cīņai ar atkritumiem jūrā. Rezolūcija nosaka ieviest līdz 2020. gadam pilnīgu oksonoārdāmās plastmasas aizliegumu. Šī plastmasa nav pienācīgi bioloģiski noārdāma, nav kompostējama. Deputāti atbalstīja arī mikroplastmasas aizliegšanu kosmētikā un tīrīšanas līdzekļos. Rezolūcija ietver vēl virkni pasākumu, tai skaitā depozīta kompensācijas, informatīvās kampaņas, lai veicinātu plastmasas pārstrādi.
