Kaut sesijā deputāti apsprieda vēl virkni svarīgu jautājumu, pieskaršos diviem no tiem, proti, Ungārijai un pulksteņa rādītāju grozīšanai.
Eiropas Parlaments aicināja ES dalībvalstis saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 7. pantu noteikt, vai Ungārijā pastāv ES vērtību pārkāpuma draudi. EP saskata nopietnus ES pamatvērtību draudus Ungārijā saistībā ar tiesu neatkarību, vārda brīvību, korupciju, minoritāšu, bēgļu un migrantu tiesībām.
Šis aicinājums tika apstiprināts ar 448 balsīm pret 197,48 deputāti atturējās. Šī ir pirmā reize, kad Parlaments aicinājis ES Padomi vērsties pret dalībvalsti, lai novērstu sistēmiskus draudus ES pamatvērtībām. Šīs vērtības ietver demokrātijas ievērošanu, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības. Eiropas Komisijas viceprezidents, eirokomisārs Valdis Dombrovskis medijiem atzina, ka šis ir pirmais nopietnais politiskais paziņojums, bet tas nenozīmē, ka jau rīt pret Ungāriju tiks piemērotas kādas sankcijas. Šis ir signāls Ungārijas valdībai un arī tautai, ka ES nepieļaus pamatvērtību ignoranci.
Jāpiebilst, ka arī mums – Latvijas medijiem – bija iespēja klausīties odiozā Viktora Orbāna uzrunu, kā arī deputātu debates par šo jautājumu.
Daļa deputātu izteica kritiku, ka Junkers savā runā ietvēra tik maznozīmīgu lietu kā pulksteņa rādītāju grozīšanu, taču tieši šis jautājums ietekmē 100% visus ES valstīs dzīvojošos. Deputāti lēma rosināt Eiropas Komisiju no 2019. gada izbeigt sezonālo pulksteņa rādītāju pagriešanu Eiropā. Katra valsts pati varēs izvēlēties – palikt vasaras vai ziemas laikā, taču ierosinājums ir saskaņot izmaiņas ar kaimiņvalstīm, lai nav tā, ka blakus esošas valstis, kas ir vienā laika joslā, dzīvo atšķirīgos laikos. Pāreja uz vasaras laiku Eiropas valstīs tika ieviesta pagājušajā gadsimtā, lai taupītu enerģiju, taču tagad lielākā daļa dalībvalstu iedzīvotāju apšauba pulksteņa rādītāja pagriešanas lietderību. Pēdējā obligātā pulksteņa pagriešana notiks 2019. gada 31. martā.
