Pirms pāris nedēļām Strasbūrā Eiropas Parlamenta (EP) sesijā eirodeputāti, tostarp arī no Latvijas, diskutēja un balsoja par virkni svarīgu lietu, kas skars visas Eiropas Savienības valstis.
Sesijas centrālais notikums bija Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Žana Kloda Junkera ziņojums un debates par viņa uzrunu. Šajā sesijā piedalījās vairāk nekā 400 žurnālistu, tostarp 19 no Latvijas, arī no laikraksta “Ziemeļlatvija”.
Ziņojumā tika akcentētas Eiropai svarīgas lietas, arī problēmas un norādes par nākotnes virzību. Nenoliedzami, šī brīža situācija Eiropā nav viennozīmīgi vērtējama, un tas bija saklausāms debatēs. Tās bija krāšņas ‒ no atturīgi konstruktīva vērtējuma līdz populistiskiem saukļiem un daiļrunīgas kritikas. Vieni uzskata, ka ES virzās uz priekšu un visās dalībvalstīs ir jūtama izaugsme, citi apgalvo, ka pastāv divas pasaules – viena ilūziju, kurā dzīvo deputāti, otra – reālā, kur mīt parastie cilvēki. Kā allaž, patiesība, visticamāk, ir pa vidu. Tā uzskata arī vairākums EP deputātu no Latvijas. Tieši viņu viedokļos ieklausīties ir vissvarīgāk, jo, kā zināms, nākamgad mums priekšā ES vēlēšanas un no mūsu deputātu darba, prasmēm, spējām, zināšanām un uzskatiem atkarīgs, cik lielā mērā Latvijas intereses tiek pārstāvētas EP.
Tā kā pašlaik Latvijas iedzīvotāju prātus nodarbina Saeimas vēlēšanas un kandidātu sarakstos ir arī EP deputātu uzvārdi – mūsu EP deputātu padarīto vētīsim pēc vēlēšanām. Taču, nenoliedzami, mūsu priekšstāvju aktivitātes un spējas ir būtiskas Latvijai. Patīk mums tas vai ne, bet aptuveni 80% Latvijas likumu sakņojas jeb ir saistīti ar EP pieņemtajiem dokumentiem.
“Nepārspīlēsim Eiropas Komisijas priekšsēdētāja ziņojuma un Eiropas Parlamenta debašu praktisko nozīmi. To, ka Briselei pašlaik aktualitāšu topā ir, piemēram, migrācijas ierobežošana un ES ārējo robežu aizsardzība, cilvēki, kas seko līdzi politikai, zināja arī bez šīm debatēm. Taču par to, vai pēc kaismīgajām runām sekos praktiska rīcība, kas radikāli izmainīs situāciju, es ļoti šaubos.
Raugoties no Latvijas interešu viedokļa, mūsu prioritātes ir budžets, budžets un vēlreiz budžets. Tas, kā tiks sadalīti līdzekļi, cik un kādus maksājumus saņems lauksaimnieki, cik liels būs Kohēzijas fonda finansējums, cik varēsim novirzīt sociālajiem projektiem veselības aprūpes un labklājības paaugstināšanas sfērās utt., ļoti būtiski ietekmēs Latvijas tautsaimniecības attīstību nākamajos gados. Pašlaik tādas Eiropas Savienības problēmas kā migrācija un cīņa pret terorismu Latvijai nav tik aktuālas,” uzskata Iveta Grigule-Pēterse (Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa).
Sandra Kalniete (Eiropas Tautas partijas (Kristīgie demokrāti) grupa): “Viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir apturēt neregulētas migrācijas plūsmu uz Eiropu un aizsargāt pret tās sekām. Tas ir, nostiprināt Eiropas ārējās robežas apsardzi, par 10 000 palielinot Eiropas “Frontex” aģentūras robežsargu skaitu un palīdzēt dalībvalstīm raiti izskatīt patvēruma pieprasījumus un repatriēt nelegālos migrantus. Ar migrācijas izaicinājumu ir saistīta arī iniciatīva stiprināt partnerību ar Āfriku. Ja šajā partnerībā neizdosies radīt miljoniem jaunu darba vietu un pakāpeniski palielināt labklājību, ne daži, bet desmiti miljonu cilvēku no Ķīnas “apsaimniekotas” Āfrikas tuvākajās desmitgadēs klauvēs pie Eiropas durvīm vai bez klauvēšanas dosies pāri robežām. Tas var novest pie iekšējo robežu un konfliktu atjaunošanās Eiropā. Un, protams, simboliska ir Junkera apņemšanās mazināt plaisu starp Eiropas Rietumiem un Austrumiem. Tas nebūt nebūs viegli, ņemot vērā, ka Junkers skaidri pauda atbalstu Eiropas Komisijas centieniem piespiest Poliju un Ungāriju ievērot Eiropas Komisijas un Eiropas Tiesas izpratni par likuma varas un mediju brīvības principiem.”
Krišjānis Kariņš (Eiropas Tautas partijas grupa): “Šis ir visnotaļ zīmīgs laiks Eiropas Savienībai un Latvijai gan saistībā ar gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, gan Eiropas Parlamenta vēlēšanām nākamā gada maijā. Jāatzīst, ka mēs esam ļoti daudzu izaicinājumu priekšā, bet viens no tiem ir populisma uzvaras gājiens. Sākot ar ekonomisko krīzi, kas rezultējās ļoti daudz cilvēku neapmierinātībā visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, un arī Brexit balsojumā, mēs esam cīnījušies ar tās radītajām sekām, nevis cēloņiem. Mēs šajā laikā esam rūpējušies, lai valstu finanses būtu sakārtotas, bet pārāk maz pievērsuši uzmanību tam, kādas sekas šie lēmumi radīs plašākā sabiedrībā. Valstu finanses izskatās labi, bet ļoti daudz cilvēku joprojām ir neapmierināti un uzlabojumus savā dzīvē neizjūt. Tas ir bijis pamats populistu popularitātes pieaugumam. Tāpēc uzskatu, ka mums ir jākoncentrē uzmanība uz cēloņiem un daudz cītīgāk jāizvērtē lēmumu ietekme uz sociālo sfēru, tā apturot populisma tālāku uzplaukumu Eiropā.”
Andrejs Mamikins (EP sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa): “Junkera runā kā galveno saklausīju to, ka vai nu Eiropas Savienībai ir jānostājas uz kājām, jāveido rīcībspējīga ārpolitika, jāstiprina uzticība savai valūtai, jāatbrīvojas no ilūzijām, vai nu projekts neizdzīvos. Junkers deva signālu, ka Eiropas Savienības dalībvalstīm ir jāizlemj, kādu nākotni tās izvēlas: ES turpmāku vājināšanu un nāvi vai ES turpmāku stiprināšanu, kas nozīmē virzību uz federatīvas valsts izveidi. Latvijā ir nepieciešamas iekšējas debates par šo jautājumu. Pagaidām vērojams maldīgs priekšstats, ka pastāv kāds trešais variants ‒ kaut kas vidējs starp abiem iepriekš minētajiem.”
Artis Pabriks (Eiropas Tautas partijas grupa) uzsver, ka “apsveicams ir Junkera izteiktais atbalsts tālākai Eiropas ārējo robežu un krasta apsardzes stiprināšanai, līdz 2020. gadam papildus nodrošinot 10 000 robežsargu. Jautājums, vai un kā tik īsā laikā šis solījums ir īstenojams. Drošības stiprināšanā būtiska ir arī nelegālo migrantu atpakaļ atgriešanas veicināšana, kas līdz šim nav sekmējusies pietiekami labi. Atbalsts ārējo robežu stiprināšanai noteikti ir Latvijas interesēs, jo Latvijas austrumu robeža ir arī Eiropas Savienības ārējā robeža. Papildus finansējuma piešķiršana šim projektam dos iespēju stiprināt arī Latvijas robežapsardzības spēkus. Savukārt atbalsts Eiropas drošības stiprināšanai un pieejamais finansējums Eiropas aizsardzības fondā sniegs papildu atbalstu arī Latvijas aizsardzības nozarei gan infrastruktūras uzlabošanai, gan pētniecībai”.
Inese Vaidere, kas pārstāv Eiropas Tautas partijas grupu, visai kritiski vērtē Junkera runu, norādot, ka tā šķita vairāk emocionāla nekā konstruktīva. Tajā netika iezīmēti daudzi konkrēti darbības virzieni, bet to var saprast, jo nākamgad būs jauna Eiropas Komisija un arī jauns EK priekšsēdētājs.
“Piekrītu Junkeram, ka pilsoņu drošībai ir jābūt mūsu prioritātei. Par Junkera piedāvāto aliansi starp Eiropu un Āfriku ‒ ideja noteikti ir atbalstāma, it īpaši kontekstā ar migrācijas krīzes risinājumiem, tikai būs nepieciešams ļoti rūpīgi kontrolēt līdzekļus, kas tiek piešķirti Āfrikas valstīm.
Man kā Eiropas Parlamenta Budžeta komitejas deputātei ir milzīgs prieks dzirdēt, ka Junkers kā vienu no savām prioritātēm ir izvirzījis ‒ panākt vienošanos par ES daudzgadu budžetu līdz 2019. gada maijam. Šīs ir ļoti labas ziņas, jo dalībvalstīm ir jāsasparojas un jāpanāk vienošanās pēc iespējas ātrāk, lai līdzekļi arī Latvijas lauksaimniekiem, jauniešiem un uzņēmējiem pēc 2020. gada nonāktu bez kavēšanās. Tāpat atzinīgi vērtēju Junkera centienus eiro padarīt par pasaules valūtu un nostiprināt mūsu valūtas globālo pozīciju. Eiro jābūt stabilai valūtai, kas spēj izturēt dažāda veida satricinājumus.”
Roberts Zīle (Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa): “Ironiski jāsaka, ka Eiropas Komisijas lielākā prioritāte un sasniegums, šķiet, ir pulksteņa režīma laika maiņa. Junkers, pilnīgi nepieminot Krieviju, kas vismaz figurēja iepriekšējos gados, man liek uzdot jautājumu, vai ES attieksme pret agresiju Ukrainā ir mainījusies, vai varbūt jautājums ir atlikts? Būtībā vienīgās pozitīvās prioritātes ir tās, kas jau ir sagatavotas, proti, atbalsts robežsardzei, pretterorisma jautājums vai atbalstoša nostāja ES cīņā par ilgtspējīgu vides politiku. Tas ir simboliski, ka dienā, kad Junkers piemin Eiropu vienojošās vērtības, viņa politiskais spēks Eiropas Tautas partija nostājas pret daļu ES pilsoņu un savu biedru ar Ungārijas situāciju saistītajā balsojumā.
Noslēdzoši, runājot par Latviju un Baltiju, labā ziņa ir tā, ka Junkers šogad Baltiju nesajauca ar Balkāniem, proti, viņš mūs nepieminēja nemaz.”
