Ira Ērmane
Apšu beka
Apšu beka koša, spoža
Aug zem apses – jūtas droša.
Sārtas lapas zemē krīt
Līdzīgas kā beka vīd.
Šurpu turpu garām vien
Zvēri staigā katru dien’,
Skudriņas pa taku tekā,
Sienāži un zaķi lēkā.
Apšu beka liela aug,
Bet neviens to neieraug’,
Nav nevienam par to daļas,
Apstāties jau ar’ nav vaļas.
Tik vien maziņš gliemezītis,
Zāles džungļiem cauri līdis,
Ciemoties pie bekas nāk,
Badīties ar ragiem sāk.
