Šo jautājumu uzdevām vairākām ministrijām un dienestiem, kuriem ir saistība ar higiēnas normu ievērošanas kontroli.
Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) nekontrolē sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu apmeklētāju tualetes un to nodrošinājumu sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos. Pārtikas apriti regulējošie normatīvie akti paredz, ka PVD kontrolē tikai pārtikas uzņēmuma personālam paredzētās tualetes, kas atrodas jau ēdināšanas blokā – virtuvē – un tādēļ ir cieši saistītas ar higiēnas prasību ievērošanu ēdienu gatavošanas procesā. Apmeklētāju zonā esošās tualetes PVD nepārbauda.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā atbildēja, ka atbildi uz šo jautājumu var atrast “Noteikumos par Latvijas būvnormatīvu LBN 208-15 “Publiskās būves”.” Tur ceturtajā punktā “Publisku būvju vides pieejamības prasības” ir izskaidrots, kādām jābūt tualetēm sabiedriskajās vietās.
Noteikumus izstrādājusi Ekonomikas ministrija. Tie paredz, ka publiskajās būvēs vismaz vienai tualetei jābūt tādai, lai ērti varētu iekļūt cilvēki ar kustību traucējumiem. Attālums no visattālākās vietas, kur uzturas cilvēki, līdz tualetēm nedrīkst pārsniegt 75 metrus. Stadionos, arēnās, brīvdabas estrādēs un citās brīvdabas izklaides būvēs attālums no tālākās skatītāju vietas līdz tualetēm nedrīkst pārsniegt 150 metrus.
Tualešu skaitu aprēķina pēc publiskās būves veida, kam nosaka cilvēku skaitu uz noteikto minimālo sanitāro iekārtu – podu un izlietņu – skaitu.
Noteikumi nosaka, ka tualetēm obligāti jābūt izglītības un zinātnes iestādēs. Pirmsskolā tualešu un sanitāro iekārtu skaits tiek rēķināts saskaņā ar higiēnas prasībām bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējiem un izglītības iestādēm, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmu. Līdzīgi arī internātskolās – saskaņā ar prasībām sociālās aprūpes institūcijās. Ārstniecības, veselības aprūpes, sociālās aprūpes iestādēs tualešu skaitam jābūt saskaņā ar normatīvajiem aktiem par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām vai sociālās aprūpes iestādēm. Pirtīs – saskaņā ar higiēnas prasībām publiskas lietošanas pirtīm.
Pārējās izglītības iestādēs, tūristu un citās īslaicīgās apmešanās būvēs, tirdzniecības, ēdināšanas un sadzīves pakalpojumu būvēs, pārvaldes iestādēs, sakaru un transporta būvēs un darba telpās visās būvju grupās ir noteikts konkrēts minimālais sanitāro iekārtu – klozetpodu un izlietņu – skaits uz noteiktu tualetes lietotāju skaitu.
Veselības inspekcijā skaidro, ka par tualešu obligātu nepieciešamību sabiedriskā vietā vai kādā būvē norāda arī konkrētu pašvaldību pieņemti saistošie noteikumi. Inspekcijā norāda, ka tualešu nepieciešamību tās uzraugāmajos objektos nosaka prasības, kas attiecas uz ārstniecības iestādēm, izglītības un sociālās aprūpes iestādēm, frizētavām, solārijiem, tetovēšanas un pīrsinga pakalpojumu sniedzējiem, kosmētiskajiem kabinetiem, pirtīm, peldbaseiniem, peldvietām, atsevišķi uz bērnu nometnēm un dienesta viesnīcām.
No telpām, kurās pastāvīgi uzturas cilvēki, tualetes atdala ar priekštelpu, kura ir aprīkota ar izlietni. Tualetei jābūt vēdināmai, kā arī regulāri jāveic dezinfekcijas pasākumi.
Kas jāņem vērā, izvēloties
skolēnam mugursomu?
Jaunais mācību gads ir klāt. Mugursomas izvēle un iegāde ir viens no darbiem, kas jāveic rūpīgi, – lai tā būtu atbilstoša izmēra un to varētu nēsāt pareizi.
Kamēr bērns izvēlas somu pēc izskata, vecāku uzdevums ir novērtēt, vai jaunais pirkums būs ērti nēsājams un neradīs lieku slodzi mugurai, uzsver fizioterapeite un veikalu tīkla “Rimi” bērnu preču eksperte Jekaterina Bovtramoviča un stāsta, kam ir jāpievērš uzmanība.
Izvēloties jaunu mugursomu, uz veikalu pēc pirkuma noteikti būtu vēlams doties kopā ar skolēnu. Soma ir jāpiemēra, lai pārliecinātos, ka tā atbilst bērna augumam un svaram. Somai jābūt ērtai un jāpiekļaujas mugurai – jābūt piespiestai pie mugurkaula no lāpstiņām līdz jostas daļai. Pareizs somas izmērs nodrošinās to, ka bērns to nesīs ar taisnu muguru un atpakaļ atliektiem pleciem, nevis tiks bojāta viņa stāja un lauzīts augums.
Tā kā somas mācību materiālu saturs jau vien ir apjomīgs, pati soma ir jāizvēlas pēc iespējas vieglāka. Kopā ar skolas piederumiem somas svaram nevajadzētu pārsniegt desmit procentus no bērna svara, stāsta J. Bovtramoviča. Bērniem, kas jaunāki par deviņiem gadiem, somas un tās satura svaram jābūt 2,5–3,5 kilogrami, deviņu līdz vienpadsmit gadu vecumā – 3,5–4 kilogrami, divpadsmit līdz trīspadsmit gadu vecumā – 4–4,5 kilogrami, savukārt četrpadsmit līdz piecpadsmit gadu vecumā – 4,5–5 kilogrami.
Lai somas svars būtu sadalīts vienmērīgi, vecākiem jāpievērš uzmanība plecu siksnām – tām jābūt pietiekami platām (4–5 centimetri) un arī polsterētām. Labi, ja somai ir vairākas sadaļas un kabatas, – tas ļaus vienmērīgi izvietot skolas lietas un pareizi sadalīt svaru proporcionāli skolēna svaram un augumam. Somai ir jābūt ar cieto muguriņu. Ja bērns ir augumā līdz 120–130 centimetriem, jāizvēlas horizontālas formas mugursomas. Tiem, kas pārsniedz 130 centimetru garumu, piemērotākas būtu vertikālas formas mugursomas. Īpaša uzmanība jāpievērš atstarojošiem elementiem uz plecu lencēm, somas sānos un centrā, lai būtu droša pārvietošanās pa ceļiem.
Pārāk smaga soma, neatbilstoša mugursomas izvēle vai nepareiza tās nēsāšana bērnam var radīt muskuļu sāpes, saspringumus, sastiepumus, tāpēc, lai no tā izvairītos, soma ir jānēsā uz abiem pleciem, arī pārvietojoties nelielos attālumos. Bērniem jau divpadsmit līdz trīspadsmit gadu vecumā izveidojas tāda stāja, kuru var salīdzināt ar pieauguša cilvēka normālu stāju. Tāpēc ir svarīgi jau savlaicīgi rūpēties par pareizu mugursomas izvēli un tās nēsāšanu, lai turpmākos bērna dzīves gados nerastos neatgriezeniskas veselības problēmas.
