Uzņemot bērnus, iestādei ir jāievēro higiēnas prasības, otrkārt, ir jāizvērtē iespējas kvalitatīvi īstenot pirmsskolas izglītības programmu.
Pirmsskolas izglītības iestādēm saistošas higiēnas prasības noteiktas Ministru kabineta noteikumos “Higiēnas prasības bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējiem un izglītības iestādēm, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmu”. Noteikumi nosaka minimālo telpu platību vienam bērnam. Uz katru bērnu, kas jaunāks par trim gadiem, nepieciešami 2,5 kvadrātmetri grupas telpas un 1,8 kvadrātmetri guļamtelpas. Uz katru bērnu, kas vecāks par trim gadiem, – 3 kvadrātmetri grupas telpas, 2 kvadrātmetri guļamtelpas. Ja guļamtelpa apvienota ar grupas telpu, tad platību grupas telpā vienam bērnam aprēķina, atskaitot no telpas kopējās platības gultu aizņemto platību saliktā veidā. Jaukta vecuma bērnu grupām platību nosaka atbilstoši vecākajai bērnu grupai. Tātad uzņemto bērnu skaits dažādos bērnudārzos, kur atšķiras grupu telpu izmēri, var būt dažāds. Atšķirības uzņemto bērnu skaitā ir speciālajās pirmsskolas izglītības iestādēs.
Pieļaujamais maksimālais skaits grupā vecumā no viena līdz diviem gadiem ir astoņi līdz 14 bērni, vecumā no diviem līdz trīs gadiem – astoņi līdz 16 izglītojamie, no trīs līdz pieciem gadiem – astoņi līdz 24 bērni, no pieciem līdz septiņiem gadiem – astoņi līdz 26 audzēkņi. Atkarīgs, vai grupa ir pilsētas vai pilsētas novada teritorijā, vai kādā cita veida apdzīvotā vietā, piemēram, pagastā.
Bērnudārza darba pamatā ir audzēkņu vecumam atbilstošs dienas režīms. Bērnus pēc vecuma iedala grupās. Jaunākās grupas: pusotra līdz 2 gadu vecumam, no 2 līdz 3 gadiem, no 3 līdz 4 gadiem. Vidējā grupa: 4 līdz 5 gadi, vecākā grupa: 6 līdz 7 gadi. Visu grupu audzēkņu dienas režīmā galvenie darbības veidi ir rotaļas, nodarbības (3 gadus veciem bērniem nodarbību ilgums 10–15 minūtes, 6–7 gadus veciem – 25–30 minūtes), pastaigas svaigā gaisā, elementāro darba iemaņu apgūšana, ēdienreizes, miegs. Darbā ar jaunākās grupas bērniem īpaši rūpējas par bērnu norūdīšanu, kustību attīstību, higiēnas iemaņu ieaudzināšanu, pareizas izrunas apgūšanu, iepazīstina ar dabu, cenšas izraisīt interesi par mūziku, zīmēšanu utt. Vidējās grupas bērniem turklāt vēl māca būt patstāvīgiem, apkopt sevi un apģērbties, izpildīt vienkāršus uzdevumus. Sagatavošanas grupas audzēkņus sagatavo mācībām skolā, viņiem māca organizētību, uzticēto uzdevumu izpildi. Sastādot bērnudārza audzēkņu dienas režīmu, raugās, lai nodarbības mītos ar atpūtu.
Tāpat jāņem vērā, ka iestādes ēkā jābūt aukstā un karstā ūdens apgādei, kanalizācijas sistēmai. Pieļaujamā minimālā gaisa temperatūra telpās, kurās uzturas par trim gadiem jaunāki bērni, ir vismaz 20 grādi, bet bērniem, kas ir vecāki par trim gadiem, – vismaz 18 grādi. Gaisa apmaiņu telpās nodrošina, tās regulāri vēdinot vai izmantojot gaisa kondicionēšanas vai ventilācijas iekārtas. Telpas jāvēdina katru dienu pirms bērnu ierašanās un pēc viņu došanās prom.
Turklāt bērnudārzā jābūt arī kvalitatīvam dzeramajam ūdenim, kas bērniem būtu brīvi pieejams, nodrošinot individuālus vai vienreizējās lietošanas traukus.
Kā droši lietot medikamentus?
Vairumu saslimšanu var ārstēt ar pareizi izvēlētiem medikamentiem, un tas panākts ar zinātniskiem pētījumiem un jaunatklājumiem. Taču bieži medikamenti var izraisīt nevēlamas blakusparādības.
Alerģiskas saslimšanas mūsdienās sastopamas aizvien biežāk, jo dažādu ķīmisku un sintētisku vielu iekļaušana sadzīves precēs un pārtikas produktos, kā arī gaisa piesārņojums cilvēka organismam liek reaģēt asāk. Pavisam apzināti vairāk nekā 100 tūkstoši alergēnu, kuri ietekmē sabiedrību, lielu daļu no tiem satur medikamenti, informē farmaceiti.
“Medikamenti ir radīti, lai palīdzētu cilvēkiem atgūt veselību. Uzsākot tos lietot, nevajadzētu baidīties no potenciālām nevēlamām blakusparādībām. Pirms jebkuru zāļu lietošanas rūpīgi jāiepazīstas ar lietošanas instrukciju, jāseko ārsta norādījumiem un noteikti jākonsultējas ar speciālistu, ja pēc zāļu lietošanas rodas nepatīkamas sajūtas, jo zāļu iedarbību ietekmē dažādi faktori, pauž “Euroaptiekas” kvalitātes vadītāja Zane Melberga.
Visām zālēm ir pievienota lietošanas instrukcija, kurā minēta gan pareiza to lietošana, gan iespējamās blakusparādības. Tās var būt biežāk vai retāk sastopamas un tiek iedalītas gradācijās: piemēram, ļoti biežas blakusparādības (novēro vairāk nekā vienam no 10 pacientiem), biežas blakusparādības (mazāk nekā vienam no 10, bet vairāk nekā vienam no 100), retākas blakusparādības (mazāk nekā vienam no 100, bet vairāk nekā vienam no tūkstoša), retas blakusparādības (novēro mazāk nekā vienam no tūkstoša, bet vairāk nekā vienam no 10 tūkstošiem).
Ir svarīgi iepazīties ar lietošanas pamācību, lai nepatīkamas sekas nepiemeklētu paša neuzmanības vai paviršas attieksmes dēļ.
Viens no medikamentu veidiem, ko cilvēki bieži lieto nepareizi, ir antibiotikas. Pāri palikušos medikamentus pēc kursa beigām nedrīkst vairs lietot. Tos arī nedrīkst izmest, svarīgi tos nodot aptiekās. Pēc tā, cik daudz neizmantotu zāļu atgriežas farmaceitu redzeslokā, var secināt, ka pacienti bieži nelieto zāles tā, kā nozīmējis ārsts. Antibiotikas ir paredzētas noteiktiem gadījumiem, un tās nevajadzētu lietot pie vieglas saaukstēšanās, turklāt jālieto kursa veidā, ievērojot gan medikamentu lietošanas ilgumu, gan pareizu lietošanas režīmu. No pārlieku biežas antibiotiku lietošanas izstrādājas rezistence jeb pieradums.
Visbiežāk sastopamās nepatīkamās medikamentu lietošanas blaknes ir kuņģa un zarnu trakta kairinājums un gremošanas traucējumi. Taču liela daļa medikamentu var izraisīt arī paaugstinātas jutības jeb alerģiskas reakcijas: nātreni, izsitumus, niezi, elpošanas grūtības, tūsku un smagākajos gadījumos anafilaktisko šoku, kas apdraud dzīvību. Alerģiskas reakcijas parasti iestājas jau īsi pēc zāļu ieņemšanas, šis laiks var būt no dažām minūtēm līdz pāris stundām. Alerģisku reakciju var veicināt vairāki faktori – pārslimotas vīrusu slimības, grūtniecība un hormonāli traucējumi, pārtika, apkārtējā vide, nepareiza medikamentu lietošana. Daži medikamenti jālieto tukšā dūšā, citi – ēšanas laikā, un visbiežāk medikamentus nedrīkst lietot kopā ar greipfrūtu sulu un piena produktiem. Svarīgs ir arī medikamentu ievadīšanas veids: lietojot zāles iekšķīgi, alerģijas risks būs mazāks, nekā ievadot tās muskulī vai vēnā.
Vissmagākā alerģiskā reakcija ir dzīvībai bīstamā anafilakse – tūska, elpas trūkums, strauja asinsspiediena samazināšanās, kas izraisa reiboni un samaņas zudumu, un šoks. Tādā gadījumā cilvēkam nepieciešama medicīniskā palīdzība.
Vieglākas alerģiskas reakcijas gadījumā ir jāinformē savs ārstējošais ārsts un jākonsultējas, vai turpināt vai pārtraukt medikamentu lietošanu. Ārsts izvērtēs, vai risks ir lielāks par ieguvumiem.
