“Es sestdien Vārniņu mežā nevis lasīju sēnes, bet meklēju igauņus”. Tā svētdien līdz ar citiem ļaudīm Baznīcas laukumā, Smiltenē, gaidot, kad tur sapulcēsies visas Zemessardzes vienības, kāda kundze pusmūžā stāstīja savai paziņai.
Speciāli noklausīties citu cilvēku sarunas nav labi. Taču situācijā, kad cilvēki stāv cieši blakus cits citam, ir neiespējami nedzirdēt, ko viņi runā, un tieši šī frāze, tāpat arī lielais sanākušo skatītāju civiliedzīvotāju skaits apliecināja, par ko Zemessardze ir ļoti priecīga, proti, par sabiedrības atbalstu šai brīvprātīgo organizācijai.
Noslēgums –
parāde pilsētas centrā
Aizvadītajā svētdienā Smiltene uzņēma mācību “Namejs 2018” noslēguma parādi, kurā iedzīvotājiem bija iespēja apskatīt Zemessardzes un Igaunijas Nacionālo Bruņoto militāro ekipējumu un tehniku.
Taču vēl pirms tam no 24. līdz 26. augustam Alūksnes, Gulbenes un Smiltenes novadu teritorijās notika Latvijā līdz šim lielākās militārās mācības “Namejs 2018” ar vairāk nekā 1000 zemessargu un karavīru līdzdalību, kas noslēdz Nacionālo bruņoto spēku četru gadu mācību ciklu un ir atskaites punkts Zemessardzes kaujas spēju novērtēšanai. Mācību laikā zemessargi demonstrēja savas militārās iemaņas iedzīvotāju un Latvijas valsts aizsardzībā. Mācību “nosacītais” pretinieks bija Igaunijas Bruņoto spēku 2. brigādes vienība. Savukārt minēto triju novadu iedzīvotāji jau savlaicīgi tika aicināti, pamanot savā apkārtnē – pilsētā, ciematā vai pie mājām – Igaunijas Bruņoto spēku karavīrus vai militāro tehniku, vai redzot viņu pulcēšanos vai pārvietošanos, zvanīt uz konkrētu tālruņa numuru.
Šādi sabiedrību savu mācību laikā Zemessardze uzrunāja pirmo reizi un tagad ir patīkami pārsteigta par lielo atsaucību. “Mēs neticējām, ka iedzīvotāji būs tik atsaucīgi. Viņi zvanīja, stāstīja par pretinieka pārvietošanos, kā rezultātā visi zināja, kur tajā brīdī atrodas igauņi,” smaida Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes Civilmilitārās sadarbības nodaļas priekšniece, virsleitnante Ieva Karlsberga. Viņa Zemessardzes vārdā teic lielu paldies iedzīvotājiem par atbalstu un izpratni. Mācību laikā Zemessardze arī nesaņēma pretenzijas par satiksmes kustības īslaicīgiem apgrūtinājumiem vai par mācību norisi netālu no privātīpašumiem.
Mācību kaujas – uz šosejas
“Mēs atrauti no sabiedrības nevaram neko izdarīt,” uzsver I. Karlsberga. “Ja iedzīvotāji mūs atbalsta, tikai tad varam veikt savus uzdevumus, un šīs mācības pierādīja milzīgu vērtību – sabiedrības atbalstu un saikni. Mēs arī arvien vairāk rādām sevi cilvēkiem, mācības notiek nevis slēgtā vidē, poligonos, bet uz autoceļiem, kur pārvietojas satiksme. Tādējādi cilvēki varbūt mūs uztver kā savējos, un viņu attieksme ir tik pozitīva.”
Virsleitnantei patīkams pārsteigums Smiltenē bijis tas, cik atvērti un pozitīvi noskaņoti ir bērni. Viņi droši nākuši klāt zemessargiem, lai pasveicinātu un parunātos.
Vidzemes pusē mācībās “Namejs” piedalījās Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes visi bataljoni: 22. kājnieku, 25. kājnieku, 27. kājnieku, 31. kājnieku un 54. inženiertehniskais bataljons.
Smiltenes novada teritorijā mācību vingrinājums notika svētdien, 26. augustā, uz autoceļa P27 Gulbene – Smiltene posmā no Ūdrupes līdz Vidzemes šosejai. Uzdevumi bija veikt aizsardzības operācijas un pretinieka aizkavēšanu. Igaunijas Bruņoto spēku vienības tēloja pretinieku, kurš pārvietojas virzienā no Ūdrupes līdz Vidzemes šosejai pa ceļu ar bruņutehniku un citu militāro tehniku. Savukārt Zemessardzes 22. un 27. kājnieku bataljons veica aizkavēšanas operācijas savā atbildības teritorijā, līdz ar to labāk iepazīstot apvidu un sagatavojoties konkrēti savas teritorijas aizsardzībai. Ik pa brīdim uz ceļa notika mācību kaujas, kuru laikā satiksme tika īslaicīgi slēgta.
Kaimiņu novados karavīri un tehnika pārvietojās arī pa mežiem, tāpat tika lietota mācību munīcija un kaujas imitācijas līdzekļi.
Zemessargi pateicas,
aplaudējot smilteniešiem
Svētdien Smiltenē mācību noslēgumā uzrunājot zemessargus, Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes komandieris pulkvedis Mareks Ozoliņš uzsvēra, ka sportisti uz Olimpiskajām spēlēm iet četrus gadus, dejotāji un dziedātāji gatavojas dziesmu un deju svētkiem tikpat ilgi, un arī bruņotajiem spēkiem mācības “Namejs” ir četru gadu ilga, cītīga un smaga darba rezultāts.
“Paldies visiem par izturību un līdzdalību šajās mācībās! Tikai kopā ar Bruņoto spēku citām vienībām Zemessardze var aizstāvēt savu valsti. Paldies, ka jūs kā brīvprātīgas organizācijas dalībnieki savā brīvajā laikā apzināties to, cik svarīgi ir katram pielikt roku, lai šī valsts ir droša, lai iedzīvotāji justos droši, lai Latvija varētu plaukt. Paldies arī Alūksnes, Gulbenes un Smiltenes novadu pašvaldībām! Šodien mācības beidzās Smiltenē, esam bloķējuši satiksmi un apstādinājuši pilsētas ikdienas dzīvi, tāpēc pateicībā par sapratni iedosim vētrainus aplausus pilsētas iedzīvotājiem,” zemessargus rosināja M. Ozoliņš un pēc tam paspieda roku Smiltenes novada domes priekšsēdētājam Gintam Kukainim par saņemto pašvaldības atbalstu.
Zemessargi savus pienākumus veic brīvprātīgi. Ja kāds no viņiem negribētu, piemēram, aizvadītajā sestdienā salīt pamatīgajā lietusgāzē, kāda bija Smiltenes pusē, un gulēt mežā zem egles, viņš varētu arī neierasties uz mācībām un viņam par to nekas nebūtu.
“Taču zemessargu motivācija ir augsta. Viņi ieradās un mācījās, un paldies par to arī zemessargu ģimenēm, jo bez savu ģimeņu atbalsta viņi nevarētu veikt savus pienākumus. Ir svarīgi, ka ģimene zemessargu brīvdienā palaiž uz mācībām, nevis liek strādāt mazdārziņā, pļaut mauriņu vai braukt lasī sēnes,” uzsver I. Karlsberga un piebilst, ka arī viņa pati bez savas ģimenes atbalsta savu darbu nemaz nevarētu veikt.
