Kā atrisināt Valkas pilsētā aktuālu problēmu, – šeit ir darbs, bet trūkst mājokļu? Varbūt vienu no Meliorācijas rajonā savulaik pamestajām, tagad iekonservētajām daudzdzīvokļu mājām izveidot par kopmītni?
Tas ir tikai viens no valcēniešu priekšlikumiem diskusijā, ko publiskajā telpā aizsācis Valkas novada domes priekšsēdētāja Venta Armanda Kraukļa aicinājums sociālā tīkla tīmekļa vietnē Facebook – palīdzēt atrast īrētu dzīvokli cilvēkam, kuram Valkā ir darbs, bet nav, kur dzīvot.
Pieprasījums “uzkarsē”
cenas; labāk vēlas īrēt
Šis lūgums izpelnījās 119 komentārus un vietējās varas secinājumu, ka ir kaut kas jādara, lai tie Valkas novada domes dzīvokļi, kuri šobrīd ir tukši, ātrāk nonāktu pie nākamajiem īrniekiem.
“Facebook izveidosim sadaļu, kur apmainīties ar informāciju par īres lietām. Jāteic, ka pašlaik ļoti daudzus dzīvokļus īrē celtniecības firmas saviem strādniekiem, kad šie objekti tiks pabeigti, situācija uzlabosies,” savu komentāru diskusijā pierakstīja arī V. A. Krauklis, piebilstot, ka Valka jau tagad ir viena no retajām pilsētām Latvijā, kur katru mēnesi pašvaldība piešķir vairākus dzīvokļus.
Nekustamo īpašumu tirgū Valkā ir dzīvokļu piedāvājums, taču ne visiem, it īpaši jaunām ģimenēm, rocība ļauj nopirkt pašiem savu mājokli. Tāpēc cilvēki vēršas novada domē un taujā pēc pašvaldības īres dzīvokļiem. “Ir tā, ka vienā dienā atnāk pat seši cilvēki un vēlas rakstīt iesniegumu par reģistrēšanu pašvaldības dzīvokļu rindā, jo ir atraduši darbu Valkā vai arī saimnieki viņus liek ārā,” situāciju raksturo Valkas novada pašvaldības Dzīvokļu komisijas locekle Līga Metuzāle.
Viņa norāda, ka šobrīd dzīvokļi Valkas pilsētā maksā dārgāk, salīdzinot ar cenām pirms vairākiem gadiem, tāpēc ir tendence privatizētos dzīvokļus pārdot. Ja šajos dzīvokļos iepriekš ir izmitināti īrnieki, tad viņiem turpmākā īre tiek uzteikta ar prasību dzīvokli atbrīvot.
Ieskatoties sludinājumu portālos, redzams, ka Valkā pārdošanā ir gan vienas, gan divu, gan triju istabu dzīvokļi, kas pārsvarā atrodas Valkas pilsētas centrā. Cenu amplitūda ir sākot no 3500 līdz 20 tūkstošiem eiro, atkarībā no istabu skaita un tā, vai dzīvoklis ir labiekārtots.
Salīdzinot ar kaimiņu pilsētu Smilteni, Valkā dzīvokļus gan vēl var iegādāties salīdzinoši lētāk (Smiltenē pārdodamo dzīvokļu cenas lielākoties ir, sākot no 20 tūkstošiem eiro uz augšu). Taču ir iespējams, ka arī pierobežas pilsētā Valkā cenas nekustamā īpašuma tirgū var piedzīvot augšupeju, jo blakus ir Igaunija ar savu piedāvājumu darba tirgū. Turklāt arī pašā Valkā ik pa brīdim parādās vakantas darba vietas, par ko var pārliecināties, ieskatoties Nodarbinātības valsts aģentūras vakanču portālā.
Jāsaved kārtībā sliktie,
ko neviens negrib
Kā ar mājokli iedzīvotājiem var palīdzēt Valkas novada dome? Pēc pašvaldības Dzīvokļu komisijas locekļa, uzņēmuma “Valkas namsaimnieks” valdes locekļa Ivo Meļķa sniegtās informācijas, pašvaldībai Valkā pieder aptuveni 300 dzīvokļu (precīzu skaitu I. Meļķis uzreiz nevar nosaukt), no kuriem šobrīd brīvi ir aptuveni 10. Savukārt L. Metuzāle informē, ka rindā vispārējā kārtībā uz pašvaldības dzīvojamo platību stāv vairāk nekā 190 cilvēku.
“Nav gluži tā, ka pašvaldībai galīgi nav dzīvokļu, ko dot,” skaidro Valkas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Viesturs Zariņš. “Vienkārši diezgan daudzi pašvaldības dzīvokļi ir ļoti sliktā stāvoklī, tāpēc tos neviens nevēlas ņemt. Mums (Valkas novada domei – redakcijas piezīme) ir jāatrod līdzekļi, lai šos dzīvokļus izremontētu. Tādi varētu būt kādi 40 dzīvokļi. Šobrīd tie stāv tukši un rada zaudējumus.”
Pašvaldības dzīvojamajā fondā “jaunas asinis” ir pat ļoti nepieciešamas, jo, kā norāda I. Meļķis, pašvaldības īres dzīvokļi “reāli atbrīvojas tad, ja īrnieku izliek ar tiesas lēmumu vai arī īrnieks nomirst”.
Rindu uz pašvaldības īres dzīvokļiem var pagarināt arī šogad 31. maijā Valkas novada domes sēdē pieņemtais lēmums grozīt Valkas novada domes 2013. gada 28. februāra saistošos noteikumus “Par Valkas novada pašvaldības palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā”, paredzot, ka tiesības uz dzīvojamo telpu izīrēšanas palīdzību vispārējā kārtībā ir arī ārvalstīs dzīvojošiem Latvijas Republikas pilsoņiem, kuri vēlas atgriezties un dzīvot Latvijā un kuri ir vai nu deklarēti Valkas novadā, vai bez deklarācijas Latvijas Republikā. Šo lēmumu pašvaldība motivē ar to, ka aizvien biežāk saņem iesniegumus no ārvalstīs dzīvojošiem LR pilsoņiem ar lūgumu palīdzēt dzīvokļu jautājumu risināšanā, jo viņi vēlas atgriezties dzīvot Latvijā.
L. Metuzāle arī norāda, ka ir noteiktas iedzīvotāju grupas, kuras, atbilstoši likumam “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”, ar dzīvojamo telpu nodrošināmas pirmām kārtām.
“Šī rinda nav gara un uz priekšu virzās ātri. Diemžēl likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” vēl nav īpašu instrumentu, kas dotu priekšrocības ģimenēm ar bērniem. Tas jau gulstas uz mūsu pašu iespējām, kā mēs varam viņām palīdzēt,” piebilst L. Metuzāle.
Meliorācijas rajonam ir
potenciāls; vajag tikai naudu
Diskusijās, kas Facebook izraisījušās V. A. Kraukļa ieraksta dēļ, iedzīvotāji ierosina izveidot par dienesta viesnīcu jeb kopmītni vienu no Meliorācijas rajona iekonservētajām daudzdzīvokļu mājām. Tas būtu pirmais pieturas punkts cilvēkiem, kuri atnākuši uz Valku dzīvot un strādāt, tāpat arī – jaunajām ģimenēm, kuras vēlas uzsākt patstāvīgu dzīvi.
Savulaik pašvaldībai bija plāns šajos pamestajos namos izveidot dienesta viesnīcu studentiem ar domu, ka Valkā būs augstskolas filiāle, tāpēc mājām salika logus un šo mikrorajonu iekonservēja. Tāds tas ir līdz šim brīdim, jo iecere par augstskolas filiāli Valkā neīstenojās.
Pagaidām Valkas novada domei nav konkrēta projekta par šā Meliorācijas rajona ēku turpmāko izmantošanu (ēkas pieder pašvaldībai). “Plāni gan mums ir, visos plānos rakstām iekšā un paši meklējam investorus šim rajonam ar domu, ka tur varētu būt viesnīca, kas Valkā ir ļoti nepieciešama. Par to, ka kādā no Meliorācijas rajona mājām varētu būt īres dzīvokļi, neesam sprieduši. Ja būtu iespēja māju atjaunot par Eiropas Savienības līdzekļiem, tad, iespējams, to varētu darīt. Paies kādi divi gadi, un mājokļu jautājums Valkā kļūs aktuālāks,” pieļauj V. Zariņš.
Valcēniešu domas par to, vai Meliorācijas rajons būtu īstā vieta, kur piedāvāt dzīvokļus, gan dalās, vismaz šobrīd, kamēr vide šajā pilsētas teritorijā nav sakopta. Trāpīgi savā komentārā Facebook, norādījusi Inga Klempere, rakstot, ka personīgi viņa negribētu dzīvot skaistā kopmītnē, kurai apkārt ir grausti,– gan vizuāli tas nepatiktu, gan, pats galvenais, ka tur ir nedroša vide bērniem.
Valkas novada domei Meliorācijas rajons ir ļoti liels izaicinājums attiecībā uz to, kādu projektu tam izstrādāt un kā piesaistīt līdzfinansējumu tā renovācijai un sakopšanai, jo tur ir dzīvojamā fonda potenciāls. Un, pat ja tur atvērtu viesnīcu, tad jāvaicā, ko potenciālie viesnīcas klienti domātu par uzturēšanos šādā pamestā pilsētas rajonā? Bet varbūt tur visu nojaukt un uzcelt, piemēram, veselības un atpūtas centru ar baseinu, sporta zāli un tamlīdzīgi, par ko padomāt savā komentārā rosina I. Klempere.
“Ziemeļlatvija” jau ir rakstījusi, kā situāciju ar pašvaldības dzīvojamo fondu uzlabos Smiltenes novada dome. Arī Smiltenē pašvaldības dzīvokļu rindā pastāvīgi ir vairākas ģimenes, tāpēc, lai nepazaudētu darbaspēku, novada dome no privātīpašnieka iegādājās nepabeigtu 24 dzīvokļu māju Daugavas ielā, kurā jau strādā būvnieki. Kad objekts tiks nodots ekspluatācijā, tā īpašnieks pašvaldības uzņēmums “Smiltenes NKUP” iegūs īres dzīvokļus, ko piedāvāt speciālistiem un ģimenēm ar bērniem. Saeima 2016. gadā nolēma piešķirt 200 000 eiro lielu līdzfinansējumu daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas izbūvei Smiltenē, Daugavas ielā 7A, jauno ģimeņu atbalstam, uzklausot Smiltenes novada domes lūgumu, lai palīdzētu risināt mājokļu jautājumu un veicinātu īres dzīvokļu tirgus attīstību. Proti, Smiltenes novadā un īpaši Smiltenes pilsētā ir aktīva uzņēmējdarbība un samērā plašas darba iespējas, taču dzīvojamais fonds novadā neattīstās.
