Vēl pirms pieciem sešiem gadiem Aiga Lāce dzīvoja Vijciema pagastā, taču nu jau vairākus gadus par mājām sauc Kanāriju salas, kur jūtas ne vien finansiāli stabili, bet arī laimīga. Arī viņas mamma, brāļi un māsa dzīvo ārzemēs, tiesa gan – Angiljā. Šādu ģimeņu ir daudz. To apzinās ne vien pašvaldību vadītāji, bet arī augstāk esošie. Reģionos iedzīvotāju skaits turpina samazināties, tāpēc tiek meklēti dažādi risinājumi.
Viens no risinājumiem iedzīvotāju skaita palielināšanai reģionos ir remigrācijas sekmēšana jeb iedzīvotāju atgriešanās Latvijā pēc ilgstošas prombūtnes. 15. augustā stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi “Remigrācijas atbalsta pasākuma īstenošanas, novērtēšanas un finansēšanas kārtība”.
Pieņemtie noteikumi nosaka kārtību, kādā īsteno, novērtē un finansē valsts reģionālās attīstības atbalsta pasākumu – remigrācijas atbalstu. Vietējo pašvaldību vadītāji uz to raugās dažādi.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts uzsver: “Šāds finansiāls atbalsts ir nepieciešams, lai veicinātu remigrantu saimnieciskās darbības aktivitāti. Par šāda īpaša atbalsta nepieciešamību liecina vairāki veiktie pētījumi – emigrantu un remigrantu aptaujas.”
Stabilitāti un drošības sajūtu
rod Kanāriju salās
“Pirmajā brīdī šis remigrantu atbalsta plāns šķiet vilinošs, laba ideja, bet tad, kā jau tipiskai latvietei, rodas jautājums, kur ir “āķis”! Manuprāt, cilvēkiem nevajag līdzekļus jauna biznesa uzsākšanai vai turpināšanai, jo tas kopumā palīdzēs mazam procentam iedzīvotāju. Nedomāju, ka vajag radīt vairāk vietu, kur tērēt naudu. Tas, ko mums vajag, ir stabilitāte, drošības sajūta, ka mēneša garumā galdā būs maizīte, bērniem būs iespēja redzēt vairāk nekā tikai mājas un skolas sienas, ka gada garumā būs iespēja iekrāt, lai aizbrauktu atvaļinājumā kopā ar saviem mīļajiem. Un šīs lietas var nodrošināt tikai un vienīgi algu palielināšana, nodokļu samazināšana, pabalstu piešķiršana. Jebkāda tipa aktivitāte, kas atvieglotu dzīvi jebkura vecuma cilvēkam,” “Ziemeļlatvijai” stāsta vijciemiete Aiga Lāce, kura jau piekto gadu dzīvo Kanāriju salās un par atgriešanos dzimtenē nedomā, jo ir labi iekārtojusies. “Darbs ir, dzīvoklis ir, laikapstākļi – fantastiski, iedzīvotāji – ļoti draudzīgi,” viņa piebilst.
Turpinot tēmu par Ministru kabineta noteikumiem “Remigrācijas atbalsta pasākuma īstenošanas, novērtēšanas un finansēšanas kārtība”, ārzemēs dzīvojošā A. Lāce jautā, cik daudz iedzīvotāju ir tādi, kuriem piemīt nepieciešamās zināšanas un ir interese nodarboties ar uzņēmējdarbību vai veikt saimniecisko darbību? “Un ko lai dara vecāka gada gājuma cilvēki vai pusaudži, – arī uzsāks biznesu? Konkurence palielināsies vēja spārniem un, iespējams, ieņēmumi katram atsevišķi samazināsies. Man šis plāns liekas līdz galam nepārdomāts, nedomāju, ka tamdēļ reģionos būs vērojams liels ārzemēs dzīvojošo tautiešu īpatsvars,” saka jaunā sieviete.
Labāk parūpēties
par palikušo labklājību
A. Lāci pārņem skumjas, domājot par to, kas notiek Latvijā. “Domāju, ka viņiem nevajadzētu kalt plānus, kā atgūt aizbraucējus, jābeidz runāt un jāsāk darīt, lai radītu labākus apstākļus esošajiem iedzīvotājiem, lai celtos dzīves kvalitāte un labklājība. Kad mēs, ārzemēs dzīvojošie, redzēsim, ka Latvijā cilvēki ir apmierināti, paši atgriezīsimies dzimtenē bez jebkādiem vilinošiem piedāvājumiem.
Kanāriju salās dzīvojošā latviete atklāj, ka tur viņas dzīves kvalitāte ir krietni uzlabojusies. “Dzīvojot Latvijā, nevarēju darīt lietas, ko daru tagad, – redzēt pasauli, iepazīt citu zemju kultūru, dzīvot, nevis tikai izdzīvot. Šobrīd patiešām esmu laimīga, ceļoju, redzu pasauli citām acīm – kad pazūd problēmas un bažas, dzīve liekas tik vienkārša un skaista. Strādājot četru zvaigžņu viesnīcā, varu apmaksāt visus rēķinus, iekrāt naudu un baudīt dzīvi. Lai nu kā, bet pastāvīgi un atbilstoši ienākumi dod stabilitātes sajūtu. Dzīve šeit mani ir mainījusi kā personību. Agrāk, dzīvojot Latvijā, biju diezgan drūma un sevī noslēgusies jauniete, tagad esmu pilnīgs pretpols, un tas viss ir, pateicoties labākai dzīvei.
Izrādās, lielākā daļa no A. Lāces ģimenes ir ārzemēs. Mamma kopā ar jaunās sievietes brāļiem dzīvo Anglijā, onkulis – Vācijā. Latvijā palikusi omīte, krustmāte un krustmeitiņas. “Šī izkaisīšana pa pasauli reizēm pat ir izdevīga, jo varam ceļot viens pie otra un parādīt tipiskākās savas valsts ieražas, tādējādi kļūstam iekšēji bagātāki un gudrāki. Kad ir vajadzība, palīdzam viens otram, bet galvenokārt cenšamies palīdzēt omītei, lai viņa savas vecumdienas var pavadīt, cik vien labi iespējams, un ar smaidu sejā. Omītei ir saliktas visas mūsu bildes pie sienas, lai ik dienu atceras. Jā, mēs ikdienā nevaram viņai būt blakus fiziski, bet domās un sirdī – visu laiku,” teic A. Lāce.
Attālināti sniegs konsultācijas tautiešiem ārzemēs
Lai uzsāktu mērķtiecīgu darbu remigrācijas veicināšanai, VARAM sadarbībā ar plānošanas reģioniem 2018. gadā īsteno pilotprojektu “Reģionālais remigrācijas koordinators”. Ikvienam interesentam ir iespēja saņemt reģionālā koordinatora konsultāciju par sev aktuāliem jautājumiem, kas saistīti ar atgriešanos kādā no Latvijas reģioniem. Koordinators vienlaikus ir atbalsta persona, kas palīdz ārvalstīs esošajiem tautiešiem attālināti izvērtēt priekšrocības pārdomātam lēmumam, kā arī sagatavoties, lai veiksmīgi atgrieztos Latvijā.
“Pirmo piecu darbības mēnešu laikā uzrunātas un pēc atbalsta griezušās ir vairāk kā 700 ģimenes, no kurām 64 ģimenes (149 cilvēki) jau ir atgriezušās, un tuvākajā laikā uz dzīvi Latvijā plāno atgriezties vēl 55 ģimenes,” atklāj A. Zaļepska.
Problēmas ar dzīvojamo fondu
Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis uzskata, ka tas ir solis pareizajā virzienā. “Paliek aktuāls jautājums, vai 36 000 eiro uz visu Vidzemi, ja katrs pretendents, kurš grib kaut ko darīt uzņēmējdarbībā, saņemtu maksimāli deviņus tūkstošus, ir pietiekami. Tas tomēr ir ļoti mazs cilvēku skaits, kam būtu liela interese. Bet, protams, labāk sākt ar mazumiņu, nekā vispār neatbalstīt. Vēl gan valsts nav atrisinājusi vienu ļoti būtisku lietu, ko mēs daudzkārt esam norādījuši, ka faktiski būtu jāmaina likumdošana, kas ļautu piešķirt arī dzīvojamo platību ārpus kārtas, lai vismaz ir ārpus kārtas dažādu pretendentu rinda, bet pašlaik faktiski reemigranti vispār nekur nav minēti, un tā ir valsts neizdarība, ar ko mēs saskaramies šeit, Valkā. Un tad mums ir jāpieiet ļoti radoši, lai faktiski cilvēkiem palīdzētu. Tur vajadzētu strikti, skaidri nolemt, kā to darīt,” norāda V. A. Krauklis.
Plūsma notiek abos virzienos
Valkas novadā kopumā situācija ir tāda, ka ir plūsma abpusējā virzienā. Diemžēl esot iedzīvotāji, kuri turpina doties projām, un īpaši tie, kuri ir gados jauni, – pašlaik populāra esot Norvēģija.
“Bet katru gadu ir bijuši cilvēki, kas atgriežas novadā bez reemigrācijas plāna, bet plāna darbības laikā. Viena ģimene ir atgriezusies Kārķu pagastā. Viņi paši atrada, kur apmesties, un viena ģimene plāno atgriezties Valkā. Pašvaldība ir pieņēmusi attiecīgos lēmumus, lai tas varētu notikt. Protams, vēlamies, lai cilvēku, kuri atgrieztos, būtu vairāk, tomēr noteicošās ir darba vietas ar stabilu samaksu, kur maksā visus nodokļus un atalgojums ir vismaz vidējā līmenī. Mācību iestādes un brīvā laika pavadīšanu mēs varam nodrošināt izcilā līmenī, un to arī darām. Šis līmenis lielākoties ir krietni labāks kā viņu mītnes zemēs būtu pieejams, ja mēs runājam par visu spektru. Bet skaidrs, ka darbs ir visa pamats, un novada domei tā ir prioritāte. Protams, domājot ne tikai par reemigrantiem, bet, pirmkārt, domājot par tiem cilvēkiem, kuri jau dzīvo pie mums, jo vēl svarīgāks uzdevums ir noturēt esošos cilvēkus. Un tad, ja izdodas dabūt atpakaļ cilvēkus no ārzemēm, tas ir pozitīvs pluss,” laikrakstam norāda Valkas novada mērs.
Viens no galvenajiem mērķiem
Par to, vai šāds atbalsts patiešām reāli sekmēs ārzemēs dzīvojošo novada iedzīvotāju atgriešanos, Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Gints Kukainis saka: “Tas būs atkarīgs no daudziem faktoriem. Pozitīvi ir tas, ka ir tāda iespēja, kuru mēs kā pašvaldība centīsimies izmantot, stāstot un mudinot arī cilvēkus to izmantot. Iedzīvotāju skaits katrā novadā ir visbūtiskākais, apturēt iedzīvotāju skaita kritumu un sekmēt tā pieaugumu novadā ir viens no mūsu galvenajiem mērķiem. Katru mēnesi sekojam līdzi katram, kurš izdeklarē vai deklarē kā savu dzīves vietu Smiltenes novadu, un šobrīd pirmo gadu kopš novada izveides kopējais iedzīvotāju skaits ir stabils, tas vairs nekrītas.”
Smiltenes novada pašvaldības mērķis ir panākt iedzīvotāju skaita pakāpenisku pieaugumu, tieši tāpēc tiek strādāts sekojošos virzienos– tiek veiktas būtiskas investīcijas infrastruktūrā, kuras sniedz labumu esošajiem uzņēmējiem un ikvienam novada iedzīvotājam, pašvaldība izveidojusi interaktīvu karti ar īpašumiem uzņēmējdarbībai un investīcijām, interaktīvu karti “Veido un atrodi savas mājas Smiltenes novadā”, kā arī Smiltenes novada dome ir kā pilotpašvaldība remigrācijas projektā Vidzemē.
Lai tiktu pie finansējuma,
jāizpilda nosacījumi
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sabiedrisko attiecību speciāliste Anda Zaļepska norāda, ka viena projekta ietvaros maksimālais finansējuma apmērs, ko varēs saņemt, būs 9000 eiro. Katrā plānošanas reģionā tiks atbalstīti vismaz četri projekti. “Līdzīgi kā atsevišķos Eiropas Savienības fondu finansētos projektos, arī šajā aktivitātē liela nozīme ir remigranta personiskajam ieguldījumam saimnieciskās darbības īstenošanā vai uzsākšanā. Būs nepieciešamas arī piesaistītās investīcijas, un trīs gadu periodā pēc projekta jāveic iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu maksājumi. Svarīgs dalības nosacījums par finansējuma piešķiršanu projektam ir, ka remigrants pēc vairāk kā trīs gadu prombūtnes ir atgriezies vai plāno atgriezties Latvijā, paskaidro A. Zaļepska.
