Latvija nav vientuļa sala pasaulē. Ar dzeloņdrātīm aizbarikādēta robeža no Austrumu kaimiņa mūsdienu pasaulē nepasargās, jo apdraudējums uzglūnēs no jūsu datora, planšetes vai viedtālruņa ekrāna, kad ieskatīsities, kādas jaunas ziņas parādījušās sociālajos tīklos.
Šobrīd tas netiek definēts kā karš informatīvajā telpā, bet gan kā hibrīdapdraudējums, taču ārvalstu pieredze rāda, ka šis apdraudējums var skart ikvienu no mums.
Hakeru darbības ar sociāliem un izziņas procesiem. Viltus ziņu portālu un viltus identitāšu radīšana. Tehniskas manipulācijas ar tekstiem, attēliem un video. Dezinformācijas sacerēšana. Mākslīgi uzpūstas simboliskas, publiskas akcijas. Vēlēšanas ASV un Francijā, referendumi Lielbritānijā un Spānijā jau ir parādījuši, kā izpaužas ārējo spēku ietekme uz vēlēšanu procesu. Vēlētājam ir jābūt gudram, lai atšķirtu, kas ir kas, tāpēc ir vērtīgi zināt, kā ārvalstu spēki ar viņu var manipulēt.
— Sandra Pētersone
Lai cīnītos ar hibrīdapdraudējumu, šogad Valsts kancelejā ir izveidots īpašs amats. Galvenais šā amata izpildītāja uzdevums līdz oktobrim būs novērst jebkādus Krievijas vai kāda cita ārvalstu spēka centienus nelikumīgā veidā ietekmēt gaidāmās Saeimas vēlēšanas.
Par Valsts kancelejas direktora vietnieku šajā jomā ir iecelts bijušais Latvijas vēstnieks Dānijā Kaspars Ozoliņš. Grupā darbojas arī drošības iestāžu un citu institūciju pārstāvji.
Valsts kancelejas direktora vietnieka amata izveidošana ir pilotprojekts, kas notiek esošo finanšu resursu ietvaros.
– Gandrīz katra valsts, kurā gaidāmas vēlēšanas, veido speciālas darba grupas vai mehānismus, savlaicīgi pievēršoties vēlēšanu aizsardzības un integritātes jautājumiem, jo ārvalstu pieredze ir labi zināma un redzama, piemēram, gan ASV prezidenta vēlēšanās, gan Brexit referendumā Lielbritānijā, gan Katalonijas neatkarības referendumā Spānijā, norāda Valsts kancelejas direktora vietnieks Kaspars Ozoliņš.
– Kādi ir jūsu secinājumi par to, kā izpaužas šādi ārvalstu spēku centieni?
K. Ozoliņš: – Mēs zinām, ka ir tikušas uzlauztas vēlēšanu kampaņu biroju, partiju vai vēlēšanu iecirkņu mājas lapas un nelikumīgi no šīm vietnēm iegūta informācija, arī elektroniskā sarakste un pēc tam nopludināta īsu brīdi pirms vēlēšanām, lai diskreditētu vienu vai otru amata kandidātu. Tāpat ir notikušas savlaicīgas dezinformācijas kampaņas pret vienu kandidātu par labu otram kandidātam. Bijušas arī ielaušanās vēlēšanu sistēmās un vēlētāju datu nozagšana.
Amerikas gadījumā bija redzams, – informāciju par vēlētājiem, ko viņi, ikdienā lietojot internetu, sociālās platformas vai aplikācijas, ir nodevuši lielajām sociālo mediju platformām, iespējams izmantot tādā veidā, ka vēlētāji saņem viņiem speciāli ar algoritmiem automatizēti atlasītu mājaslapu saturu vai reklāmas, un tādējādi viņi iekļūst informatīvā burbulī ar līdzīgi domājošiem. Šāda veida satura mikro-mērķēšana (micro-targeting) pastiprina informatīvā burbulī nokļuvušā vēlētāja fobijas, naidu vai citas emocijas tādā veidā, lai veicinātu viņa uzskatu radikalizēšanos un rezultātā arī ekstrēmākas izpausmes. Šādu manipulāciju rezultātā vēlēšanās uzvar lielākā vai mazākā mērā populistiskākas un ekstrēmistiskas partijas vai kandidāti. Ne vienmēr tā notiek, bet vismaz var apgalvot to, ka ārējās informatīvās ietekmes mērķis lielākoties ir šķelt Rietumu demokrātisko valstu sabiedrības, polarizēt tās maksimālā veidā un radīt šajās sabiedrībās neuzticību pret pašu valstisko iekārtu, demokrātiskumu un tamlīdzīgi. Tas ir bīstams process.
– Un ko var darīt ikviens no mums, lai no tā izvairītos?
– Vēlētājiem ir jāsaprot, ar kādām problēmām un kādiem izaicinājumiem viņi mūsdienās var saskarties, jāsaprot, ka viena vai otra informācija uz viņu galda vai telefona, vai datora ekrāniem nav nonākusi organiskā veidā, bet ir piemeklēta caur algoritmiem vai caur reklāmām, balstoties uz to, ko cilvēks pats kādreiz ir skatījies internetā. Tāda ir mūsdienu vide, tādā mums ir jādzīvo un tādā jāspēj mēģināt atšķirt, kas ir ne tik balts, kā izskatās, un kas ir mazāk melns, nekā to iztēlo.
Britu parlamenta komisijas veiktajā ziņojumā var redzēt, ka 2016. gadā ASV prezidenta vēlēšanu laikā Facebook un instagrammā tika izvietotas apmēram 3000 ar Krieviju saistītas reklāmas, kuras vairoja Krievijas atbalstītu 120 Facebook lapu saturu, sasniedzot aptuveni 126 miljonus ASV vēlētāju. Tas ir iespaidīgs skaits.
Lielbritānijā Brexit referenduma laikā izrādījās, ka “Russia Today” (Krievijas starptautiskais ziņu kanāls) un “Sputnik” (Krievijas valsts propagandas kanāls) Twitter kontiem bija daudz lielāka ietekme, nekā britu diviem galvenajiem izstāšanos no Eiropas Savienības atbalstošajiem Twitter kontiem “VoteLeave” un “Leave.EU”. To var panākt ar algoritmiem, ar sekotāju piesaistīšanu mājas lapām ar noteiktu saturu, izmantojot reklāmas, robotizētos kontus un citus. Tas ir nopietni, tāpēc mums ir jāskatās uz Saeimas vēlēšanām. Mēs labi zinām, ka Krievijas resursi arī pagātnē bijuši veltīti uz Latvijas vēlēšanām, par to lasām mūsu valsts drošības iestāžu ziņojumos par Krievijas interesi attiecībā uz vēlēšanām Latvijā. Krievijai šī interese ir lielāka nekā citām valstīm. Tas nav jauns fenomens. Domāju, ka mūsu vēlētājs savā veidā ir jau mazliet norūdījies, un tā viņam nav pilnīgi jauna pieredze. Jaunā pieredze ir veids, kā informācija nonāk līdz vēlētājam un kas vēlētājiem var likt emocionālāk paskatīties uz vienu vai otru lietu un pieņemt lēmumu, kuru viņš pats mazāk ekstrēmākā situācijā droši vien nepieņemtu.
Zviedrija gatavojas nopietni
Zviedrijā 2018. gada 9. septembrī būs vispārējās vēlēšanas, kurās ievēlēs parlamenta jeb riksdāga deputātus, kā arī pašvaldību un citu pārvaldes struktūru locekļus.
Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas Komunikācijas direkcijas vadītājs Gints Jegermanis bija Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Zviedrijā no 2013. līdz 2017. gadam, un redzēja, kas notiek zviedru sabiedrībā ASV prezidenta vēlēšanu laikā (2016. gadā).
“Tad, kad Zviedrijas politiķi un sabiedrība saprata, ka notikusi Krievijas ietekme un mēģinājumi ietekmēt ASV prezidenta vēlēšanas, viņiem tas nāca kā liels šoks. Viņi pie kaut kā tāda nebija pieraduši,” atzīst G. Jegermanis.
Tiesa, precedents dezinformācijas izplatīšanai Zviedrijā jau līdz tam bijis – Zviedrijas aizsardzības ministra Petera Hultkvista it kā vēršanās pie valsts lielākā aizsardzības koncerna ar aicinājumu piegādāt ieročus Ukrainai. Pētnieki noskaidrojuši, ka koncerna vadītājs uzņēmumā sen vairs nav strādājis, vēstule rakstīta nevis zviedriski, bet angliski, bet ministra paraksts izmantots, izmantojot internetā pieejamus paraugus. Rezultātā šāda informācija tika izplatīta gan Kremlim lojālajās interneta vietnēs, gan sociālajos tīklos.
“Krievija izmanto katru iespēju, lai mulsinātu, kūdītu, radītu apjukumu, cenšoties izmantot katru sabiedrības vājo punktu, arī Zviedrijā. Krievija pretojas tam, ko mēs uzskatām par mūsu pamatvērtībām – mediju neatkarību, vārda brīvību, likuma varu un citām. Visas demokrātiskajā un atvērtajā pasaulē pieņemtās pamatvērtības Krievijā bieži vien tiek uztvertas kā kaut kas ārkārtēji bīstams un naidīgs, un hibrīdie uzbrukumi, hibrīdās operācijas ietekmes tiek izmantotas, lai pasargātu Krieviju no šīs, Krievijas prāt, tā sauktās kaitīgās ietekmes,” norāda G. Jegermanis.
Tagad Zviedrijas Tieslietu ministrijas paspārnē darbojas Civilās aizsardzības pārvalde, kuras pārziņā ir pasākumi, kas vērsti uz viltus ziņu ietekmes mazināšanu priekšvēlēšanu kampaņas laikā. Jau savlaicīgi izstrādāta programma, lai izglītotu un apmācītu Zviedrijas valsts pārvaldi, pašvaldības, citu ministriju ekspertus par to, kā tiek veikti informācijas uzbrukumi un informācijas plūsmas kropļošana.
21. gadsimta draudi nav tikai militāri
Latvijas Republikas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča ikgadējā ziņojumā par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos kā viens no mūsdienu ārpolitikas izaicinājumiem uzsvērts, ka 21. gadsimta draudi nav tikai militāri.
Proti, modernu mūsdienu sabiedrību funkcionēšana ir atkarīga no valsts un sabiedrības noturības pret ārēju ietekmi, no informācijas pārvades sistēmu aizsardzības kvalitātes, no valstij un sabiedrībai kritiskās infrastruktūras drošības un sabiedrības mediju lietotprasmes.
Mēs dzīvojam laikā, kad mūsdienu tehnoloģijas, sociālie tīkli, ekonomiskā ietekmēšana un Rietumu demokrātiju nodrošinātais tiesiskums no ārpuses tiek izmantoti valstu demokrātiskā procesa kropļošanai un ietekmēšanai.
Lūk, ārlietu ministra Edgara Rinkēviča komentārs speciāli “Ziemeļlatvijai” par Ārlietu ministrijas apkopoto pieredzi, kādi bijuši ārējo spēku centieni ietekmēt vēlēšanu procesus citās valstīs un kā tas var izpausties Latvijā pirms gaidāmajām 13. Saeimas vēlēšanām.
Edgars Rinkēvičs: – Pirmā un galvenā būtiskā pazīme ir iejaukšanās vēlēšanu procesos, izmantojot sociālos tīklus – Facebook, Twitter un citus. Jābūt uzmanīgiem pat ar tādām lietām, kā Google meklētājs, kur arī var ievietot informāciju un samaksāt, lai laba vai slikta ziņa parādās pirms pārējiem informācijas meklējumiem. Taktikas ir vairākas. Vienu no tām šobrīd izmanto arī Latvijā. Piemēram, Facebook tiek izveidota kāda plaša, interesanta lapa ar jokiem, ar jaukām, interesantām kaķu un suņu fotogrāfijām, un pēkšņi vienā brīdī lapa vai nu maina nosaukumu, vai tajā parādās arvien vairāk partiju sludinājumu un reklāmu, lapai kļūstot par politiskās aģitācijas platformu, bet cilvēki dažreiz to pat neievēro.
Latvijā šobrīd ir vairāk nekā 800 tūkstoši Facebook lietotāju. Cilvēki lieto arī citus sociālos medijus. Analizējot lietotāju profilu, ir iespēja saprast, vai šim cilvēkam sūtīt īpaši viņam domātu reklāmu, piemēram, “balsojiet par mani”, vai ziņas, kas viņu var ieinteresēt un var nebūt arī precīzas gan par to, kas notiek pasaulē, gan par politisko procesu vēlēšanu kontekstā. Cilvēki šīs ziņas uzreiz kritiski neizvērtē un dalās tālāk ar informāciju, kas var būt gan nepatiesa, gan nomelnojoša par konkurentiem. To šobrīd jau diezgan labi izanalizējuši un atklājuši mūsu sabiedrotie ASV un Lielbritānijā. Līdzīga situācija bija arī Francijas vēlēšanās. Līdz ar to sociālo tīklu loma un nozīme ir milzīga. Cilvēki, saņemot no draugiem informāciju, ne vienmēr tajā iedziļinās, ne vienmēr pameklē dziļāk, vai tā atbilst patiesībai, turpina tālāk dalīties un tas rada sabiedrisko domu.
Otrs pamatmehānisms ir tradicionālie mediji, sevišķi televīzijas. Arī tie ir instrumenti, ar kuriem var labi manipulēt ar sabiedrisko domu. Piemēram, Krievijas televīzijas kanālu pakete, kas mums ir pieejama, parāda vienpusēju informāciju, kas samiksēta ar interesantu, izklaidējošu programmu, un ļoti daudzi cilvēki šai informācijai notic. Es pats to redzu no jautājumiem, ko man uzdod gan dažādās auditorijās klātienē, gan sociālajos tīklos. Cilvēki notic, piemēram, tam, ka Gruzijas – Krievijas attiecībās pirms 10 gadiem, kad notika Krievijas agresija, vainīga ir Gruzija, tāpat notic tam, ka viss, kas notiek Ukrainā, ir tikai Ukrainas vaina. Mēs redzam, ka šāda manipulācija ir iedarbīga un ar to nevar tikt galā tikai ar aizliedzošiem paņēmieniem. Cilvēki ir jāizglīto, ir jāaicina kritiski vērtēt jebkuru informāciju.
Tuvojas Saeimas vēlēšanas, un jau parādās daudz un dažāda veida informācija gan par politiķiem, gan par partijām. Ir tādi, kuri apgalvo, ka viss vienmēr bijis slikti, ir tādi, kuri teic, ka atsevišķi jaunie politiskie spēki ir negudri, un mēs redzam, cik ļoti palielinās spriedze sabiedrībā. Ne vienmēr uzdevums ir panākt konkrēta politiskā spēka uzvaru vēlēšanās. Bieži vien uzdevums ir radīt maksimālu spriedzi un neuzticību, graut sabiedrības struktūru, raisot naidu, neuzticību pašu valstī. To mēs skaidri redzējām ASV vēlēšanu procesā, kur varbūt bija mazāk vēlmes atbalstīt to vai citu prezidenta kandidātu, bet vairāk – radīt spriedzi, un šī spriedze Amerikas sabiedrībā ir radīta un ir diezgan liela joprojām. Līdzīga ir situācija Spānijā, līdzīga – Lielbritānijā, kur šobrīd notiek diezgan plaša izmeklēšana par to, vai tomēr nebija pāris palīdzīgu roku Brexit referenduma procesā.
Vai ārējie spēki – Krievija – var ietekmēt vēlēšanas Latvijā?
Vineta Skutāne, politikas skolotāja: – Protams, ka var. Internetā ir visplašākās iespējas, it īpaši tad, ja cilvēki nemācās analizēt informāciju, ko viņiem pasniedz. Piemērs ir ziņas. Cilvēki var noskatīties ziņu raidījumu “Pirmajā Baltijas kanālā”, Latvijas Televīzijas pirmajā kanālā un BBC par to, kā gatavojas vēlēšanām Latvijā, un ieraudzīt trīs pilnīgi dažādus stāstījumus par vienu un to pašu faktu. Jebkuras ziņas tiek atlasītas ar konkrētu mērķi. Jautājums ir, vai mūsdienu digitālajā sabiedrībā cilvēki spēj orientēties, saprast un izdarīt paši secinājumus par informācijas plūsmu, jo viņiem ir mugurkauls un savas domas, vai arī viņus var “iebarot” ar informāciju.
Jānis Dinga, zemessargs: – Droši vien. Redzam, kā tas notiek citās valstīs – caur internetu iegūstot informāciju par politiskajām partijām un tamlīdzīgi, arī izplatot viltus ziņas sociālajos tīklos. Tiek kurināts naids, sākumā pat ar neuzkrītošiem sīkumiem, bet pēc tam ar maldinošu informāciju, un to dara cilvēki, kuri neatrodas Latvijā, bet Krievijā. Arī es pats esmu ar to saskāries sociālajos tīklos, apstiprinot jaunu draugu, taču vajag tomēr vispirms pārbaudīt, vai šāds cilvēks reāli eksistē. Redzam, ka jau parādījušās viltus ziņas par militārajām mācībām, kas šobrīd norisinās Latvijā.
Materiāls sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no valsts budžeta līdzekļiem.
