Profesionālais dejotājs Ojārs Bācis divas reizes nedēļā sastopams Vijciema tautas namā, kur trijām bērnu un jauniešu grupām māca dejas pamatus.
Profesionālais dejotājs Ojārs Bācis divas reizes nedēļā sastopams Vijciema tautas namā, kur trijām bērnu un jauniešu grupām māca dejas pamatus. Nupat redzēju, ar kādu cieņu un mīlestību viņam dzimšanas dienā tīņi dāvāja tumšsarkanas rozes.
“Esmu bijis vairākkārtējs Latvijas čempions Latīņamerikas dejās. Jau vairāk nekā 10 gadu strādāju par deju pedagogu. Šī gada vasarā mani sameklēja smilteniešu pāris, kurš vēlas ļoti nopietni dejot, tāpēc nepieciešams labs skolotājs. Cik zinu, deju pedagogi ir arī Smiltenē, taču šo pāri neapmierināja nodarbību regularitāte un kvalitāte. Satikāmies un izlēmām par turpmākās sadarbības aspektiem. Tūlīt pēc tam saņēmu piedāvājumu strādāt ar vijciemiešiem un tā nokļuvu šajā jaukajā vietā, jo dejot gribēja ļoti daudz bērnu,” stāsta O. Bācis.
Lauku bērni ir daudz atvērtāki
Deju pedagogs priecājas, ka Vijciema bērni un viņu vecāki ir ļoti atsaucīgi. Jaunākā ir bērnudārza “Celīši” grupa un pamatskolas 1. – 2. klašu bērni. Otrajā grupā ir jau vecāki skolēni, tā sacīt tīņi, vecumā no 12 līdz 16 gadiem. Divas reizes mēnesī mācās pieaugušie, tostarp arī kursanti no Valkas, Bilskas un Smiltenes. “Mācāmies gan Latīņamerikas, gan standartdejas. Pavisam mazie dejošanu sāk ar disko, lai attīstītu nepieciešamās muskuļu grupas un trenētu kustību koordināciju – saprast, kur ir kreisā kāja vai roka. Tautas nama vadītāja ir ļoti atsaucīga, turklāt telpas nodarbībām ir teicamas,” pārliecināts O. Bācis.
Vidējās grupas dalībnieki vairāk ir iecienījuši tā saucamās sarīkojumu jeb sporta dejas. Pieaugušie dejo balles dejas – kvikstepu, tango, sambu, džaivu, čačača un citas.
Jautāts par atšķirībām starp Rīgas un Vijciema bērniem, O. Bācis atbildēja, ka lauku bērni ir daudz atvērtāki, turklāt viņi ir daudz disciplinētāki, kas pedagogam ir jo īpaši patīkami. “Bērnu attieksmi lielā mērā nosaka audzināšana. Rīdzinieki ir izlaistāki, jo vecāki ir pārlieku aizņemti darbā un atvasītēm laika neatliek. Mans darbs nav tik produktīvs kā Vijciemā, jo puse laika nepieciešama audzināšanai un tikai atlikušo varu veltīt dejai. Šeit mani priecē bērnu lielā apņēmība un uzmanība,” uzskata deju skolotājs.
Dejot, tāpat kā dzīvot, jāmācās visu mūžu
Dejošana ir diezgan elitāra nodarbe, turklāt dārgs prieks. Pozitīvais aspekts ir tas, ka pagasta mazuļiem un jauniešiem nāk pretī gan tautas nama vadītāja, gan pagasta padomes deputāti. Bez viņu atbalsta noteikti nevarētu dejot daudzi no tiem, kuri to pašlaik dara. Jo augstākus mērķus bērni izvirza, jo biežāk grib piedalīties sacensībās, bez sponsoriem neiztikt.
Jautāts, cik daudz laika un darba jāiegulda, lai cilvēks iemācītos skaisti dejot, Ojārs teic, ka nav vienas noteiktas formulas. Tas ir gluži tāpat, kā atbildēt uz jautājumu, cik ilgi jāmācās skaisti dzīvot. Droši vien, ka atbilde būtu – jāmācās visu mūžu. Ar dejām ir gluži tāpat. Tiklīdz ir iemācīta kāda jauna kustība vai solis, tā gribas turpināt un mācīties citus deju elementus. Absolūta pilnība dejā nav iespējama, vienmēr visu var uzlabot. Viss atkarīgs no katra paša izjūtām, meistarības un vēlmes, kādā līmenī dejot. Jo augstākus mērķus cilvēks sev izvirza, jo vairāk un nopietnāk viņam jāstrādā.
Dejo kopā ar pasaulē spēcīgākajiem
Apvienotās Karalistes kūrortpilsētā Blekpūlā 82. reizi notika visprestižākās sporta deju sacensības pasaulē, kurās piedalījās arī vairākkārtējie Latvijas čempioni Latīņamerikas dejās Santa Lodiņa un Ojārs Bācis. Katru gadu pavasarī nelielajā Anglijas pilsētiņā Īrijas jūras krastā pulcējas spēcīgākie sporta dejotāji no visas pasaules. Atšķirībā no pasaules un Eiropas čempionāta, kuros valsti pārstāv divi labākie pāri, Blekpūlas sacensībās pāru skaits no katras valsts nav ierobežots, līdz ar to šīs sacensības ir visai spraigas. No Latvijas pāriem vislabāko rezultātu šogad sasniedza tieši Santa un Ojārs – Latīņamerikas dejās, kurās startēja 260 pāru no 37 valstīm, viņi iekļuva 4. kārtā un palika tūlīt aiz labākajiem 24 pāriem. Dejotāji atkārtoja savu pagājušā gada rezultātu, kas ir visaugstākais latviešu pāra sasniegums Blekpūlā profesionāļu grupā. Arī šogad pietrūka tikai viena punkta, lai viņi iekļūtu 24 labāko vidū. Aprīlī notikušajā pasaules čempionātā Maskavā Santa un Ojārs izcīnīja 18. vietu 70 pāru konkurencē. Šajā saietā no katras valsts piedalījās divi labākie pāri. Septembra nogalē turpat Maskavā notika Pasaules jeb Kremļa kausa izcīņa. Tur ielūdz visus pasaules vadošos dejotājus. “Mūs tur piedalīties uzaicināja otro gadu pēc kārtas. Domāju, ka nostartējām gana labi un ieguvām 17. vietu,” stāsta Ojārs.
Visi dejotāji, arī visaugstākās klases dalās divās daļās – profesionāļos un amatieros. Ojārs un Santa Latīņamerikas dejās ir vienīgie profesionāļi Latvijā. Tajos iespējams iekļūt tikai pēc noteikta sasniegtā līmeņa starptautiskās sacensībās. Vēl viens profesionāļu pāris šajā deju grupā no Baltijas valstīm ir Lietuvā. Igaunijā tādu nav.
Pēdējā laikā O. Bācim daudz laika nepieciešams pedagoģiskajam darbam. Viņš priecājas, ka dejošana Latvijā kļūst aizvien populārāka, jo īpaši pēc televīzijas šova “Dejo ar zvaigzni”. Dejošanas prieks ir parādījies visu vecumu cilvēkiem. Šā iemesla dēļ jūtami audzis pieprasījums pēc deju skolotāju pakalpojumiem.
***
Dejotāji par savu pedagogu
Matīss Hitrovs: – Labs skolotājs, kurš zina, ko māca. Izskatās ļoti jauns.
Anastasija Saulīte: – Jauks, sirsnīgs cilvēks. Labi pasniedz stundas un ir interesants sarunu biedrs. Tiem, kas nav nopietni dejotāji, viņš ļauj izvēlēties – mācīties dejot vai ne. Parasti jau visi tad nomierinās un vēlas mācīties.
Sigita Atlāce: – Viņš ir jautrs un interesants, arī saprotošs.
Līga Ragže: – Ļoti labi māca. Vispār jau, ja kāds kaut ko nesaprot, tad māca, kamēr iemāca.
