Neizdarība? Nesaudzība? Kuram šie bērzi traucēja? Tādi jautājumi kopš aizvadītās ceturtdienas, 16. augusta, nospiež sirdi vienai daļai Smiltenes iedzīvotāju, tāpēc viņi aicina atbildīgās personas sniegt publi skaidrojumu par notikušo. Ir sievietes, kuras neslēpj, – viņas raudājušas, ieraugot skaistos kokus guļam zemē, sazāģētus gabalos.
16. augustā Smiltenē, Dakteru ielas malā, pie pilsētas vidusskolas basketbola laukuma, ko šobrīd pēc novada pašvaldības pasūtījuma pārbūvē uzņēmums “8CBR”, tika nocirsti septiņi lieli bērzi.
Tas notika iedzīvotājiem negaidīti. Šoreiz Smiltenes novada dome neizsludināja sabiedrisko apspriešanu par koku ciršanas ieceri, kā tas šopavasar notika, piemēram, attiecībā uz 21 liepu Variņu ciemā galvenās ielas malā (arī pie skolas), kurām ir bojāti stumbri un līdz ar to – apgrūtināta augšana.
Lēmumu pieņēma dienu iepriekš
Par to, ka pie Smiltenes vidusskolas asfaltētā sporta laukuma plānots nozāģēt septiņus bērzus, nekas neliecināja arī tad, kad “Ziemeļlatvija” pirms pāris mēnešiem rakstīja par novada pašvaldības vērienīgo projektu “Smiltenes vidusskolas mācību vides uzlabošana”, tai skaitā par plānoto skolas basketbola laukuma pārbūvi, proti – tādas informācijas nebija. Tāpēc daļai smilteniešu ir jautājumi savai pašvaldībai, uz kuriem viņi vēlas saņemt atbildes, arī Smiltenes pilsētas iedzīvotājam Jānim Līkanam, kurš jau tajā pašā dienā (16. augustā) vērsās “Ziemeļlatvijā”, prasot konkrētas atbildes, – kāpēc šie bērzi tika nozāģēti un kurš uzvilka sarkano krustiņu uz koka stumbra, tādējādi iezīmējot to kā cērtamu objektu? Viņš todien apskatījis nozāģēto bērzu stumbrus un pārliecinājies, ka koki bijuši veseli, bez bojājumu pazīmēm.
“Vai tiešām nebija cita risinājums, lai šie bērzi nebūtu jānozāģē? Vai nevarēja atvirzīt objektu divus metrus nost? Vai skolas direktore, iepriekš saskaņojot projektu, to neredzēja? Vai “astoto” ekskavatoram traucēja bērzi pagriezt kausu?” vaicā J. Līkans.
“Ziemeļlatvija” noskaidroja, ka lēmumu nozāģēt septiņus bērzus pie Smiltenes vidusskolas sporta laukuma Dakteru ielas malā dienu iepriekš, 15. augustā, pieņēmusi Smiltenes novada domes Apstādījumu saglabāšanas komisija (komisijas locekles Baiba Cīrule un Liene Brolīte), izskatot saņemto Smiltenes novada pašvaldības iesniegumu. Izrādās, sākotnēji šos bērzus nemaz nebija plānots nozāģēt, taču kokiem skolas basketbola laukuma pārbūves procesā tikusi bojāta sakņu sistēma. Rezultātā koki var sākt kalst un lūzt, tādējādi apdraudot skolēnu un garāmgājēju un garāmbraucēju drošību.
Smiltenes novada domes Apstādījumu saglabāšanas komisija 15. augustā veikusi projekta “Mācību vides uzlabošana Smiltenes vidusskolā” būvniecības teritorijas apsekošanu Dakteru ielā 27, Smiltenē, lai novērtētu teritorijā esošos kokus. Komisija pieņēmusi lēmumu nocirst būvniecības teritorijā esošos septiņus bērzus triju iemeslu dēļ. Šie koki atrodas būvdarbu zonā, kur projekta ietvaros ir paredzēta vidusskolas sporta laukuma un komunikāciju būvniecība. Bērziem būvniecības procesā ir bojāta sakņu sistēma, kā rezultātā koki sāks kalst un lūzt, tādējādi apdraudot cilvēku drošību. Esošajā situācijā Dakteru ielas apstādījumi – liepas un nocērtamie koki (bērzi) – aug pārāk tuvu cits citam, neļaujot kokiem pilnvērtīgi attīstīties.
Smiltenes novada Saimnieciskās darbības nodaļas vadītāja Ilze Sausā skaidro, ka sporta laukuma pārvietošana attālāk nost no koku sakņu sistēmas nav iespējama, jo laukuma otrā pusē projekta ietvaros paredzēta Smiltenes vidusskolas internāta ēkas būvniecība un komunikāciju tīklu izbūve.
Jau rakstījām, ka Smiltenes novada pašvaldības izsludinātajā iepirkumā “Būvprojekta izstrāde un autoruzraudzība “Smiltenes vidusskolas mācību vides uzlabošana” uzvarēja Rīgas uzņēmums “Firma L4”, kas izstrādāja būvprojektu arī sporta laukuma pārbūvei.
Jāstāda jauni, bet pareizā vietā
Jāpiebilst, ka bērzus Smiltenes vidusskolas basketbola laukuma malā pašvaldības Apstādījumu saglabāšanas komisija apsekoja jau aizvadītajā gadā, pieaicinot profesionālu arboristu Ēriku Indriksonu. Viņš “Ziemeļlatvijai” atzīst,– šiem bērziem bija tikai puse no sakņu sistēmas, jo zem asfalta seguma sakņu parasti nav, proti, tur nav ne ūdens, ne piekļuves barības vielām. Piemēram, šovasar ir liels karstums un sausums, un bērzi jau izrādījuši pazīmes, ka tiem trūkst ūdens. Arī “Ziemeļlatvija” ievēroja, ka bērziem pie sporta laukuma lapas dzeltēja izteiktāk, nekā pārējiem sugas brāļiem.
“Ja pieņemtu lēmumu atstāt bērzus pie sporta laukuma., tāpēc kaut ko neizbūvējot līdz galam un izvēloties citādu tehnisko risinājumu, bet koks pēc tam tāpat nokalstu, beigās būtu ne šis, ne tas. Bērzs nav ilgmūžīgs. Vajag stādīt jaunus kokus, tikai pareizā vietā, pareizu sugu un pareizā daudzumā, un tad var izvairīties no dažādām problēmām nākotnē,” norāda Ē. Indriksons.
Tiklīdz būs iespēja piesaistīt līdzfinansējumu, Smiltenes novada dome būtu gatava īstenot jau izstrādātu projektu par Dakteru ielas rekonstrukciju, un šajā projektā līdz ar ietves izbūvi visā ielas garumā, automašīnu stāvvietām pie vidusskolas un citiem darbiem ir plānoti arī apstādījumi ielas malā. “Jebkuru sabiedrisku objektu plāno ar apstādījumiem,” uzsver Smiltenes novada domes izpilddirektora vietnieks Andris Lapiņš.
Koks nav puķe, koks aug desmitiem gadu, tāpēc, kaut ko projektējot, projekts ir jāpakārto kokiem, nevis koki jāupurē projekta dēļ, savukārt “Ziemeļlatvijai” norāda tie Smiltenes iedzīvotāji, kuri, ikdienā braucot vai ejot garām, bija iemīļojuši skaistos, lielos bērzus pie vidusskolas basketbola laukuma. Kaut arī ielas malā ir palikušas liepas, ir cilvēki, kuri tagad jūtas tā, it kā viņiem būtu atņemts kaut kas tuvs, dārgs, viņu vidū – arī pensionētā Smiltenes vidusskolas skolotāja Dzidra Nātra. “Bērzu nociršana ir nesaudzīga, šim laikam tipiska bezatbildīga rīcība. Ar tādu nesaudzību jau aizgāja lielā bērzu birzs pie skolas ielas otrā pusē, kur varēja cirst ar izlasi. Sāp sirds arī par šiem septiņiem bērziem, jo tie ir mani laikabiedri. Atnācu uz Smilteni 1954. gadā, un tad šie koki, vēl maziņi, te jau bija, (ir cilvēki, kuri atceras, kā bērzus kokus stādīja viņu vecāki, un viņiem koku nociršana tāpēc ir vēl sāpīgāka – redakcijas piezīme). Vienmēr, ejot garām skatījos uz bērziem un priecājos. Taču ir cilvēki, kuri neredzēja to skaistumu,” nopūšas Dz. Nātra.
