Kārķu pagasta vārds itin bieži labā nozīmē izskan ārpus sava – Valkas – novada ne vien Vidzemē, bet arī tālāk Latvijā, pateicoties tiem kārķēniešiem, kuri, piemēram, prot sarīkot Meža dienas, kuri izdod sava pagasta simtgades kalendāru vai izceļ saulītē savu vēstures mantojumu, lai iekrāsotu dzīvi gan pašiem, gan viesiem.
Kārķēnieši lepojas ar to, ka viņu pagastā dzīvo ģimenes vairāk nekā sešās paaudzes. Taču arī šajā pusē ir aktuāls tas pats jautājums, kas citviet Latvijas laukos, – kā piebremzēt iedzīvotāju skaita lejusplīdi, kā noturēt jaunās ģimenes, lai pagastam būtu nākotne (pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem uz šā gada 1. janvāri Kārķu pagastā dzīvesvietu deklarējis 631 iedzīvotājs).
Mazajiem gateriem perspektīvu neredz; var mēģināt ko citu
Jau rakstījām, ka Valkas novada dome pieņēma lēmumu pārveidot Kārķu pamatskolu par sākumskolu ar 1.-6. klasi no 2018./2019. mācību gada 1. septembra. Lielākai skolai audzēkņu ir par maz. Savukārt, lai laukos dzīvotu ģimenes ar bērniem, vecākiem pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai jābūt darbavietām.
Kārķu pagastā vietējo uzņēmumu ir maz, par spēcīgākajiem Kārķu un Ērģemes pagastu pārvaldnieks Pēteris Pētersons nosauc SIA “A.G.V” (mežizstrāde un transporta pakalpojumi) un SIA “Brickwood” (būvniecība, remontdarbi, bruģēšana, apzaļumošana). Pagastā strādā arī zemnieku saimniecības, piemēram, “Jasmīni” un vēl citas. Darba devējas ir arī pašvaldības iestādes. Ir kārķēnieši, kuri atrod darbu Valkā vai kaimiņu novadā – Naukšēnos. Taču cilvēkiem gan transporta izdevumu, gan arī citu iemeslu dēļ izdevīgāk ir strādāt pēc iespējas tuvāk mājām. Būtu tikai, kur.
Ja uzrastos kāds uzņēmīgs, drosmīgs investors, tad Kārķu pagastā viņam būtu iespēja iegādāties īpašumu, kur uzsākt savu uzņēmējdarbību un attiecīgi radīt jaunas darba vietas. Valkas novada pašvaldība savā mājaslapā sadaļā “Uzņēmējiem” ievietojusi nekustamo īpašumu piedāvājumus komercdarbībai visos savos pagastos un Valkas pilsētā. Kārķu pagastā ir četri šādi piedāvājumi, tiesa, viens no tiem vairs nav spēkā. “Austrāļus” (četru dzīvokļu ēku Veckārķu ezera krastā) pašvaldība jau pārdevusi privātpersonai. “Nopirka zemnieks, kuram blakus ir īpašums, ar domu nākotnē tur kaut ko darīt,” stāsta pagasta pārvaldnieks.
Taču joprojām pārdošanā ir bijusī remontdarbnīcu ēka (privātīpašums 600 kvadrātmetru platībā) tikai dažu simtu metru attālumā no Kārķu centra. Ēkā izveidots kokapstrādes uzņēmums. Nekustamo īpašumu, kas pieder Kārķu pagasta uzņēmumam SIA “Arvore”, var nopirkt ar visām zāģēšanas iekārtām. Telpas ir piemērotas ražošanas teritorijai, ir elektrība, ūdensvada perspektīvais pieslēgums, vienīgi nav apkures, stāsta Kārķu pagasta uzņēmuma SIA “Arvore” valdes priekšsēdētājs Jānis Ērglis.
Kokapstrādes uzņēmumu bijušajās kolhoza remontdarbnīcās izveidoja SIA “Arvore” un aptuveni 10 gadus strādāja tur pati – ražoja priedes zāģmateriālus. Bija laiks, kad uzņēmumā tika nodarbināti 60 strādnieki, atceras J. Ērglis.
“Nav jau tik vienkārši,” viņš atteic, jautāts, kāpēc SIA “Arvore” pati vairs nenodarbojas ar kokapstrādi. Zāģbaļķu iepirkuma cenas pēdējo gadu laikā “kāpj debesīs”, un mazajām zāģētavām ir grūti sabalansēt izdevumus un ienākumus.
“Nevarējām vairs konkurēt tirgū. Tādi mazie kā mēs paņems to koku vienreiz, otrreiz, trešoreiz un iebrauks mīnusos. Ar to viss beigsies. Kaut arī zāģbaļķu iepirkuma cena aug, zāģmateriālu pārdošanas cena nemainās, tai pat regulāri ir tendence kristies. Tajā pašā laikā elektrība kļūst dārgāka, darbaspēks – dārgāks, nodokļi – lielāki. Viss ir otrādi, nekā vajadzētu būt. Lielajos kokapstrādes uzņēmumos ir automatizētās līnijas, tie var ekonomēt uz darba algu rēķina. Daudzi lielie uzņēmumi Latvijā pieder ārzemniekiem, kuri tos attīstījuši gadu desmitiem no paaudzes paaudzē. Mēs 10 gados nevaram sasniegt tādu līmeni,” uzsver J. Ērglis. Viņš arī aicina paskatīties uz visu Valkas novadu un paskaitīt, cik zāģētavu novadā strādā. Vai tikai nebūs tā, ka SIA “Vārpas 1” ir palicis vienīgais?
Tagad SIA “Arvore” lauciņš ir mežkopība un citi mežsaimnieciskie darbi. Bijušo remontdarbnīcu ēku J. Ērglis nākotnē neplāno izmantot, un, ja kāds vēlas to iegādāties, var sazināties ar īpašnieku (sīkāka informācija Valkas novada pašvaldības mājaslapā).
Ja izdosies, būs jaunas
darba vietas
Nekustamo īpašumu piedāvājuma “groziņā” Kārķu pagastā ir arī divi Valkas novada domei piederoši īpašumi: bijusī skolas ēdnīca un bijušais kokogļu cehs.
Vecās ēdnīcas ēka ar ērtu bruģētu pieeju būtu piemērota vieta, kur kāds uzņēmīgs cilvēks varētu atvērt konditorejas izstrādājumu ražotni, piemēram, cept smalkmaizītes, spriež pagasta pārvaldnieks Pēteris Pētersons. Tas pagastam būtu liels ieguvums, jo šobrīd Kārķu sievietēm darbu atrast ir grūtāk nekā vīriešiem.
Kopš Kārķu skolas ēdnīcu pārcēla uz bijušo izglītības iestādes sporta zāli, skolas kopgalda vecā ēka ir tukša. “Tā ir gana liela. Tur ir ūdens, kanalizācija. Mums (pašvaldībai – redakcijas piezīme) pašiem nav nākotnes vīziju attiecībā uz šo ēku, kas ir viena no senākajām būvēm pagastā, vismaz centrā – noteikti. Esam gatavi īpašumu iznomāt vai pārdot, ja pieteiktos kāds investors,” teic P. Pētersons.
Pašvaldībai Kārķu pagastā pieder vēl viens komercdarbībai iegūstams īpašums, kas atrodas Kārķu ciema teritorijā – bijusī katlumāja, kur deviņdesmito gadu nogalē vietējā vara neveiksmīgi centās uzsākt ražot kokogles un no tām iegūt siltumenerģiju ciemata apsildei, taču šis process dažādu iemeslu dēļ beidzās, vēl nemaz kārtīgi nesācies.
Attiecībā uz šo nekustamo īpašumu Valkas novada domei ir savi plāni un, ja tie izdotos, tad Kārķu pagastā būtu jaunas darba vietas. Proti, pašvaldība izstrādājusi projektu “Ražošanas teritorijas izveidošana, atjaunojot degradēto teritoriju Kārķu pagastā”, kam iecerējusi piesaistīt Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) ievērojamu līdzfinansējumu, kas paredzēts teritoriju revitalizācijai, reģenerējot degradētās teritorijas. Tas notiktu tādējādi, ka Valkas novada dome vispirms iepirkumā izvēlētos uzņēmumu, kas šajā teritorijā Kārķu pagastā par ERAF un Valkas novada domes budžeta naudu uzceltu ražošanas ēkas, tai skaitā atjaunotu bijušo katlumāju, no kuras pāri faktiski palikuši tikai pamati un betonēti laukumi, kā arī izbūvētu komunikācijas. Kad objekts tiktu nodots ekspluatācijā, pašvaldība izsludinātu atklātu iepirkumu par jaunā ražošanas objekta telpu nomu ar pretendentiem izvirzītu mērķi veikt tur uzņēmējdarbību.
Viens no uzņēmumiem, kas jau tagad izrādījis interesi, ir Naukšēnu uzņēmums “Wega”, to apliecina arī uzņēmuma vadītājs Gatis Vēveris.
SIA “Wega” ražo pēc īpaša dizaina veidotus veikalu stendus, manikīra salonu mēbeles, restorānu un kafejnīcu konceptmēbeles, kas tiek eksportētas arī uz Eiropu, kā arī virtuves iekārtas, guļamistabas, viesistabas un vannas istabas mēbeles. “Ja pašvaldībai projekts par ražošanas ēku Kārķos izdotos un mēs iegūtu nomas tiesības, tad mēs gan paplašinātu savus darbības virzienus, gan cilvēkiem Kārķos būtu jaunas darba vietas. Taču projekta īstenošanai vēl nav simtprocentīga apstiprinājuma,” “Ziemeļlatvijai” teic G. Vēveris.
Riska faktors –
lielās būvdarbu cenas
Valkas novada pašvaldībai ir bažas par to, vai summa, kādu izsludinātajā iepirkumā celtnieki piedāvātu būvdarbu veikšanai, nebūs pārāk liela, jo tas attiecīgi ietekmēs arī pašvaldības līdzfinansējuma daļu. “Šobrīd būvniecības cenas Latvijā ir ļoti lielas (iespējams tāpēc, ka tirgū vienā laikā nonākuši no Eiropas Savienības struktūrfondiem finansēti pašvaldību objekti ar specifisku atbalsta mērķi un celtnieki uz to attiecīgi reaģējuši – redakcijas piezīme). Sākotnēji ražošanas teritorijai Kārķos bija plānoti aptuveni 700 tūkstoši eiro, lai uzbūvētu ēkas. Tāme parāda, ka šīs izmaksas būs pāri miljonam, bet iepirkums var parādīt vēl lielāku summu,” pieļauj Valkas novada domes projektu vadītājs Toms Simtiņš.
Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis cer, ka, neraugoties uz šobrīd lielajām būvniecības izmaksām, pašvaldībai izdosies atrast kompromisu ar projektētājiem un uzņēmējiem, lai ražotne Kārķos būtu. “Nevaram īstenot bezgalīgi dārgu projektu, tāpēc strādājam, lai atrastu optimālu veidu, kā to izdarīt,” piebilst novada mērs.
VIEDOKLIS
Zane Tobīsa, kārķēniete, divu bērnu māmiņa:
– Mūsu pagastā nav kur strādāt, it sevišķi sievietēm. Esošās darba vietas ir aizņemtas. Tas, ka šeit nav darba, iespējams, arī ir galvenais iemesls, kāpēc daudzi jaunieši no Kārķiem aiziet. Izbraukāt citur ir grūti, darba devējs ne vienmēr grib apmaksāt ceļa izdevumus. Man pašai bija cerība, ka SIA “Wega” uzsāks darbu arī pie mums, Kārķos, bet nekas laikam šobrīd vēl nenotiek. Darbu var atrast Naukšēnos, piemēram, vīna darītava meklēja fasētāju, taču katra braukāšana paņem kopā vismaz stundu no ikdienas. Daudz no svara ir tas, ja darbs ir uz vietas, it sevišķi māmiņām, kurām bērni vēl mazi un jāizņem no bērnudārza vai skolas. Man bija sapnis atvērt savu ceptuvi un mazu kafejnīcu, kur tūristiem piestāt pa ceļam starp Valku un Rūjienu, iziet mūsu tūrisma takas, padzert kafiju un apēst smalkmaizīti, bet sabiedriskajā ēdināšanā ir lielas prasības, vajag lielus ieguldījumus un telpas. Šobrīd arī nav tādas naudas. Ņemt kredītu, nezinot, vai izdosies, nav prātīgi, it sevišķi ģimenei ar bērniem.
