Atzīšos, šobrīd esmu lielā apjukumā un neziņā, jo, godavārds, vēl nezinu, par ko atdošu savu vēlētāja balsi 13. Saeimas vēlēšanās 6. oktobrī. Par to, ka obligāti ir jānovēl, šaubu nav, bet kuru politisko spēku izvēlēties, lai Latvijā beidzot mainītos lietas, skaidrības nav. Zināms, ka par iespēju iekļūt parlamentā sacentīsies 1470 kandidātu no 16 politiskajiem spēkiem. Tiec nu gudrs, kurš būs tas saraksts, kurš pēc ievēlēšanas Saeimā izpildīs priekšvēlēšanu kampaņā bārstītos solījumus. Godīgi sakot, nav vairs ticības politiķiem, jo šķiet, ka tikai viņiem ir tiesības un privilēģijas, bet tautai – tikai pienākumi. Lai kaut nedaudz rastu skaidrību un sāktu vētīt graudus no pelavām, pagājušonedēļ Valkā apmeklēju tikšanos ar Artusa Kaimiņa partiju. Bija ieradies liels klausītāju pulks, tostarp vairākums no tiem bija gados jauni cilvēki. Neteikšu, ka deputātu kandidāti runātu ačgārni un nepatiesi, tikai mani baida viņu agresivitāte un pārlieku liela sevis mīlēšana un slavināšana. Turklāt esmu pilnīgi pret citu sarakstu deputātu kandidātu un līdzšinējo politiķu nomelnošanu, pasmejoties par seksuālo orientāciju un izsakot aizskarošas replikas par privāto dzīvi. Tas mani dara uzmanīgu un liek domāt, ka es nevēlos, lai Saeimā pārsvaru iegūst deputāti ar man nepieņemamiem uzskatiem un rīcības metodēm. Esmu par demokrātisku Latviju, un totalitārisms man nav vajadzīgs. Turklāt man radās pārliecība, ka Artusam un viņa komandai ir izdevīgi, ka viņi tiek uzskatīti par sliktajiem zēniem. Viņi paši to itin labi prot kultivēt, sakot, vai tik uz viņu tikšanām netiek iesūtīti citu politisko partiju spiegi un vai, apmeklējot viņu priekšvēlēšanu kampaņas, neatlaidīs no darba. Smieklīgi, lai neteiktu vairāk. Taču tik un tā būs jāizvēlas, un es izmantošu vērtīgu ieteikumu, ko te saklausīju, – sevis interesējošos deputātu kandidātus rūpīgi izpētīt Valsts ieņēmumu dienesta pieejamajā datu bāzē, kur redzamas viņu iesniegtās ienākumu deklarācijas. Tur tik tiešām var iegūt vērtīgu informāciju par to, cik katrs nopelna un kādi ir īpašumi. Godīgi strādājot, kurš no mums ir spējīgs gadā iekrāt desmitiem un pat simtiem tūkstošu eiro? Atbildot uz šo jautājumu, domāju, radīsies arī atbilde, par ko balsot vēlēšanās.
