Pie 5% barjeras stāv
lielākā daļa partiju, radot pamatīgu apjukumu
Šīs būs īpašas, ļoti saspringtas vēlēšanas, tā apgalvo politologi, dažāda ranga amatpersonas un politiķus uzraugošo institūciju pārstāvji. Kas gan tur īpašs? Izrādās, līdz šim nekad nav bijusi situācija, kad pirms vēlēšanām nav izteiktu piecu sešu līderu jeb partiju, kas stabili reitingos pārsniedz 5% barjeru. Nu pirmsvēlēšanu aptauju rezultāti rāda, ka lielākajai daļai partiju ir ļoti līdzīgi atbalsta reitingi. Stabila iekļūšana Saeimā šobrīd ir tikai divām partijām – Saskaņas centram un ZZS. Pārējās partijas “mīņājas” pie 5% barjeras. Un viņu ir daudz. Pārāk daudz, lai saprastu, kas tad iekļūs Saeimā un noteiks Latvijas virzību nākamajos gados. To šobrīd atturas prognozēt pat pieredzējuši politologi, jo, ņemot vērā pieļaujamo kļūdu, kas ir 1‒2%, patiesībā pirms šīm vēlēšanām paļauties uz reitingiem ir visai nedroši. Ja kādai partijai reitings ir 5,2%, bet otrai – 3,9, tad nevar pateikt, ka pirmā iekļūs Saeimā, bet par otru nav vērts tērēt savu balsi, jo tai nav izredžu.
No visām tribīnēm, kur vien tiek apspriests jautājums par vēlēšanām, skan apgalvojumi, rosinājumi brīdinājumi par to, cik liela šajās vēlēšanās ir mediju loma, jo tieši mediji ir rosināti izglītot vēlētāju, akcentējot to, ka šoreiz reitingi noteikti nevar būt viens no izšķirošajiem faktoriem, lai izšķirtos, par kuru sarakstu atdot balsi. Tas gan nenozīmē, ka reitingi ir jāaizliedz vai vispār tos nevar skatīt. Ir ļoti uzmanīgi jāizpēta, kas par kompāniju tos publicē, cik ir aptaujāto cilvēku, cik procentu atbildējuši – nezinu, cik ilgā posmā veikta aptauja, arī kādā reģionā cilvēki aptaujāti. Svarīga ir arī metode, ar kādu datus iegūst.
Politoloģe, “Providus” direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka uzsver, ka tieši ar reitingiem, kas paredz kādas partijas nepārprotamu pārākumu, var sajaukt cilvēkiem galvas. Ir valstis, kur šī iemesla dēļ partiju reitingu publicēšana pirms vēlēšanām ir aizliegta, jo ar reitingiem iespējams nopietni manipulēt. I. Kažoka norāda, ka arī līdzšinējās vēlēšanas Latvijā apliecina, ka reitingi reizēm krietni atšķiras no patiesajiem vēlēšanu rezultātiem. Ja cilvēks redz, ka par viņa partiju vēlēs tikai 2,5%, tad viņš var izlemt vēlēt par kādu drošāku sarakstu, lai balss neaiziet zudībā, vai tieši pretēji – cilvēks redz, ka viņa partija ir līderis, viņš nodomā – mana balss neko negrozīs un uz vēlēšanām neaiziet.
“Ļoti uzmanīgi!” Tas ir sauklis, ko pirms šīm vēlēšanām saka medijiem, uz ko rosina vēlētājus. Tad nu tā arī izturēsimies pret prognozēm un arī publiskajā telpā izskanējošo informāciju.
— Ingūna Johansone
Balsot varēs jebkurā vēlēšanu iecirknī
Atšķirībā no pašvaldību vēlēšanām, Saeimas vēlēšanās, kas notiks 6. oktobrī, vēlētāji balsošanai var izvēlēties jebkuru vēlēšanu iecirkni. Būtiski zināt, ka Saeimas vēlēšanās netiek lietots vēlētāju reģistrs. Tomēr jāņem vērā, ka, piemēram, atrodoties Kurzemē, varēs balsot tikai par tiem deputātu kandidātiem, kas balotējas konkrētajā vēlēšanu apgabalā.
Lai vēlētāju piereģistrētu un izsniegtu vēlēšanu aploksni un vēlēšanu zīmju komplektu, nepieciešama derīga Latvijas Republikas pilsoņa pase. Savukārt tiem balsstiesīgajiem (sasnieguši vismaz 18 gadu vecumu), kuriem ir tikai personas apliecība jeb identifikācijas karte (eID), bet nav derīgas pilsoņa pases, būs personalizētas vēlētāju apliecības. Tās no 24. septembra līdz 5. oktobrim varēs saņemt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes teritoriālajā nodaļā.
Kā norādīts Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā, vēlēšanu dienā, 6. oktobrī, vēlēšanu iecirkņi būs atvērti no pulksten 7 līdz 20. Vēlētāji, kuri nevar nokļūt vēlēšanu iecirknī vēlēšanu dienā, trīs dienas pirms vēlēšanu dienas dažas stundas dienā var izmantot iespēju nodot balsi glabāšanā. Šāda iespēja būs trešdien, 3. oktobrī, no pulksten 17 līdz 20, ceturtdien, 4. oktobrī, no pulksten 9 līdz 12, piektdien, 5. oktobrī, no pulksten 10 līdz 16.
“Vēlēšanu iecirkņi, kur varēs nodot balsi glabāšanā, tiks izveidoti pašvaldībās, kur ir vismaz 7500 balsstiesīgo. Pašvaldībās, kur balsstiesīgo skaits lielāks par 20 000, šādi iecirkņi iekārtojami ar aprēķinu, lai uz pilniem 20 000 balsstiesīgo būtu viens iecirknis,” liecina Centrālās vēlēšanu komisijas informācija.
Vēlētāji, kuri veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties vēlēšanu iecirknī, šo vēlētāju aprūpētāji un slimojošu personu aprūpētāji var balsot savā atrašanās vietā. Balsošana vēlētāja atrašanās vietā jāpiesaka no 1. līdz 6. oktobra pulksten 12 vēlētāja atrašanās vietai vēlēšanu dienā tuvākajā vēlēšanu iecirknī.
Balsstiesīgie iedzīvotāji, kuri vēlēšanu laikā uzturas ārzemēs, drīkst balsot kādā no vēlēšanu iecirkņiem ārvalstīs vēlēšanu dienā vai arī pieteikties pasta balsošanai. Tai pieteikšanās sākās jau 5. maijā un noslēgsies 14. septembrī.
Balsošana tiek organizēta arī karavīriem un zemessargiem, kuri pilda dienesta pienākumus starptautiskajās operācijās, kā arī vēlētājiem ieslodzījuma vietās. Interesanti, ka vēlēšanu iecirkņus var izveidot arī uz kuģiem ar Latvijas karogu, kas pierakstīti Latvijas Republikā.
13. Saeimas vēlēšanās reģistrētas par trīs partijām vairāk nekā iepriekšējās
Reizi četros gados Latvijā norisinās parlamenta jeb Saeimas vēlēšanas. Šoruden 6. oktobrī notiks 13. Saeimas vēlēšanas, kas būs devītās pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas
1990. gada 4. maijā. Kandidātu sarakstu iesniegšana noslēdzās 7. augustā.
Kā liecina Centrālās vēlēšanas komisijas dati, 13. Saeimas vēlēšanās reģistrēti 16 partiju un partiju apvienību kandidātu saraksti, kas ir par trīs vairāk nekā 2014. gada vēlēšanās.
No visiem kandidātu sarakstiem astoņus iesniegušas politiskās partijas un astoņus – arī politisko partiju apvienības. 13. Saeimas vēlēšanās kandidē “Latvijas Krievu savienība”, Jaunā konservatīvā partija, Rīcības partija, Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”‒“Tēvzmei un Brīvībai/LNNK”, “PROGRESĪVIE”, “Latvijas centriskā partija”, “LSDSP/KDS/GKL”, No sirds Latvijai, “Saskaņa” sociāldemokrātiskā partija, Attīstībai/Par!, Latvijas Reģionu Apvienība, “Latviešu Nacionālisti”, Jaunā VIENOTĪBA, Par Alternatīvu, Politiskā partija “KPV LV”, Zaļo un Zemnieku savienība.
Vēlēšanām iesniegtajos kandidātus sarakstos kopumā pieteikti 1470 deputātu kandidāti, tas nozīmē, ka uz vienu no simts Saeimas deputātu vietām pretendē 15.
Ar vēlēšanām reģistrētajiem kandidātu sarakstiem, priekšvēlēšanu programmām un ziņām par kandidātiem iespējams iepazīties elektroniski 13. Saeimas vēlēšanu mājaslapā sv2018.cvk.lv.
Par uzmanību sacenšas sociālajos tīklos
Jau kopš vasaras sākuma Latvijas politiskās partijas aktīvi sacenšas par potenciālo vēlētāju uzmanību sociālajos tīklos, pamatā “Facebook”, ko lieto vairāk nekā
700 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica, kas līdz pat Saeimas vēlēšanām 6. oktobrī uzmanīgi sekos līdzi politiķu aktivitātēm sociālajos tīklos, ir izanalizējis partiju stratēģijas.
Re:Baltica galvenie secinājumi ir tādi, ka, atšķirībā no iepriekšējām Saeimas vēlēšanām, šobrīd vairums partiju sapratušas, ka “Facebook” ir platforma, kuru nedrīkst ignorēt. Vienlaikus – efektīvi tajā strādā vien dažas partijas.
Visaktīvākie no visiem politiskajiem spēkiem, kas kandidē 13. Saeimas vēlēšanās, sociālajos tīklos ir “KPV LV”, kam seko “Saskaņa”, kurai arī ir aktīva auditorijas iesaiste, liels sekotāju skaits, piemērots formāts un precīza auditorija. Liels sekotāju skaits, “Facebook” piemērots formāts, precīza auditorija, bet trūkst iesaistes ar to ir “Progresīvajiem” un Jaunajai konservatīvajai partijai. Salīdzinoši liels sekotāju skaits, daļēji atbilstošs formāts (video un infografikas) ir “Nacionālajai Apvienībai” un Attīstībai/Par, bet abām nav auditorijas iesaistes. Jaunā Vienotība un “Latvijas Krievu savienība” savas sociālā tīkla “Facebook” lapas pirmsvēlēšanu laikā vairāk izmanto kā afišu stabus. Tajās nav informācijas par konkrētās partijas programmu, tāpat arī trūkst auditorijas iesaistes un ir mazs sekotāju skaits. Savukārt Zaļo un Zemnieku savienībai “Facebook” lapa ir praktiski “mirusi”.
“Ziemeļlatvija” vērš uzmanību, ka ik dienu gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju ienāk “Facebook”. Šī ir milzu platforma, ko pirms gaidāmajām 13. Saeimas vēlēšanām aktīvi izmanto ne vien politiskās partijas, bet arī citas ieinteresētas personas un organizācijas. Tāpēc der paturēt prātā, ka, atšķirībā no tradicionālajiem medijiem, sociālajos tīklos daudz grūtāk ir izkontrolēt informācijas patiesumu. Sociālie tīkli pirmsvēlēšanu laikā ir jālieto gudri!
ANALĪZE
Piedāvājam iepazīties ar Re:Baltica veikto partiju stratēģijas analīzi sociālajos tīklā “Facebook” (turpmāk tekstā FB)
“Saskaņa”
Skaitliski lielākais un profesionālākais sociālo mediju tīkls, kas panākts, sistemātiski tajos pumpējot naudu vismaz gada garumā. Reklāmu mērķauditorija dalās divās daļās: latviski un krieviski runājošie FB lietotāji. Partijas līdera Nila Ušakova un saistītajos kontos tiek publicētas izklaides tipa ziņas, kas atšķaidītas ar informāciju par Rīgas domes paveikto un valdības kritiku. Salīdzinot ar citām partijām, Saskaņas politiķu veidotā kampaņa ir vizuāli profesionālākā – ar vienotu noformējumu un saskaņota. Vasaras sākumā ar blīkšķi izgāzās partijas mēģinājums FB izklaides lapu Riga online pārveidot par Saskaņa online, pārņemot tās lielo sekotāju skaitu. Rezultātā, lai arī partijas biedriem dots uzdevums aktīvi koplietot jaunizveidoto partijas
FB lapu, tai ir vien 2300 sekotāju. Taču to kompensē Ušakova profils ar
217 tūkstošiem sekotāju, kas ir rekords Latvijas politiķu vidū.
Mērķauditorija: latviski un krieviski runājošie.
Nacionālā Apvienība
Neizskatās, ka partijai būtu vienota stratēģija FB. Tā vairāk reaģē uz konkurentu “uzbrukumiem” (Raivis Dzintars pret Juri Jurašu), atmasko konkurējošās partijas (KPV LV un Saskaņa) un ar aktivitāti izceļas atsevišķi biedri, piemēram, Rihards Kols reklamē savus atziņu citātus. Vienotā partijas aktivitāte ir kampaņa “Darbi pār populismu”, kuros grafiku formātā uzskatāmi uzskaitīti solījumi un paveiktais. R. Dzintara FB lapā arī vēstīts, ka Nacionālajai Apvienībai ievērojamu līdzekļu reklāmas kampaņai nebūšot.
Mērķauditorija: Rīga un Kurzemes reģions. Vecāki par 18 gadiem. Interesē latviešu valoda. “Patīk” NA Facebook lapa, kurai ir 16 tūkstoši sekotāju.
Kam Pieder Valsts (KPV. LV)
Visefektīvākā partija sociālajos tīklos, spējot piesaistīt lielu auditorija bez apmaksātām reklāmām. Tās FB lapai ir 12 tūkstoši sekotāju. Līderiem Artusam Kaimiņam un Aldim Gobzemam ir attiecīgi 50 000 un 12 500 sekotāju. Slēgtā Kaimiņa atbalsta grupā – gandrīz 15 tūkstoši biedru.
FB lietotāji arī pamanījuši, ka aktīvi partijas saturu izplata tādas klikšķu lapas ar lielu sekotāju skaitu kā ritakafija.lv (27 000), Pārdomu pērles (35 000), Memory Water (16 000) un arī Gobzema veidotā lapa “Maxima” traģēdijā cietušo atbalstam Esi atbildīgs! ar 20 000 sekotāju.
Partijas panākumu atslēga ir aktīvā sarunāšanās ar auditoriju, ko tādā līmenī nedara neviena cita partija. Saturs ir klaji negatīvs – pret visu un visiem. Īsos video izklāstīta partijas programma, izstāstot partijas piedāvājumu, bet nepasakot, kā tas tiks izdarīts un cik tas maksās.
Mērķauditorija: dusmīgie un vīlušies.
Aktīvākie profili: Artuss Kaimiņš, Aldis Gobzems, Linda Liepiņa, Andris Kivičs, Kam pieder valsts?
Jaunā Vienotība
Lai gan partija ir mainījusi logo un nosaukumu, FB lapa un Twitter konts joprojām ir saglabājis veco – Vienotība. Oficiālajai lapai sekotāju skaits ir neliels, vien 2000, un tā ir diezgan garlaicīga – saites uz rakstiem par partijas biedriem un tās aktivitātēm. Nav iesaistes ar auditoriju, minimāla informācija par partijas programmu. Saturiski uzsvars uz “jaunām sejām”; reklāmās uzsver, ka partija maksā par četrus gadus vecām Vienotības kļūdām un aktīvi izspēlē “nacionālo kārti”, iebraucot Nacionālās Apvienības elektorāta lauciņā un aicinot pārējās partijas parakstīt vienošanos par nesadarbošanos ar prokremliskām partijām.
Mērķauditorija: atsevišķos gadījumos Rīga un Kurzeme. Vecāki par 18 gadiem.
Attīstībai/Par
Līdzšinējā kampaņā fokuss uz virkni jaunu seju politikā. To uzsver arī partijas Ministru prezidenta kandidāts Artis Pabriks, kuram šī ir jau ceturtā partija. Saskaitot visas FB lapas, kurās partija reklamējas, tai ir salīdzinoši liels sekotāju skaits – 14 400, taču zema iesaiste ar savu FB auditoriju. Izskatās, ka uzsvars tiek likts uz tikšanos klātienē, organizējot un reklamējot dažādas diskusijas. FB piemērotā video formātā partijas biedri skaidro, kādēļ iesaistās politikā.
Mērķauditorija: partija mērķē uz vēlētājiem, kuri ir “līdzīgi viņu lapas atbalstītājiem”; dzīvo reģionā, kurā kandidē attiecīgais kandidāts, uz jauniešiem un cilvēkiem līdz 45 gadiem.
Progresīvie
Visaktīvāk izmanto tā saukto mikro-mērķēšanu jeb strādā uz mazām, precīzi nomērķētām interešu grupām, piemēram, vides jautājumiem, sieviešu tiesībām, tiesiskumu. Kampaņā galvenā uzmanība vērsta uz partijas idejām, problēmjautājumiem un konkrētiem piedāvājumiem, kā šīs problēmas risināt. Fokuss uz sieviešu pārstāvniecību partijā.
Mērķauditorija: dažādu interešu grupas.
Zaļo un Zemnieku savienība
Salīdzinot ar citām partijām, aktivitāte FB ir minimāla. ZZS salīdzinoši vairāk izmanto vides reklāmas, kā arī ir jau nopirkuši labākos reklāmu laukumus reģionālajās avīzēs, liecina KNAB datu bāze. ZZS kandidāts Edgars Tavars no Rīgas mēra aizguvis jautājumu un atbilžu video formātu platformā Youtube, kurā atbild uz iedzīvotāju jautājumiem. Partijas FB lapai nieka 1000 sekotāju un tajā saliktas saites uz intervijām medijos ar partijas politiķiem.
Mērķauditorija: vecāki par 18 gadiem, dzīvo Vidzemē vai Latgalē. Viktors Šcerbatihs mērķauditoriju atlasa pēc tās interesēm – vienu reklāmu rādot cilvēkiem, kuriem patīk sports, un otru tiem, kam patīk politika un sabiedrībai nozīmīgi jautājumi.
Latvijas Krievu Savienība
Komunikācija notiek tikai krievu valodā un balstās uz nacionālo un krievu skolu jautājumu. Kritizē Nacionālo Apvienību un konkurentus Saskaņu. Pārsvarā saliktas saites uz rakstiem no krieviski rakstošajiem medijiem. Ir mēģinājumi sasniegt auditoriju ar video, kuros runā partijas līderi vai aktīvisti, taču to skatījums ir mazs – ap 1000 cilvēku. Partijas FB lapai ir salīdzinoši liels sekotāju skaits – 11 000, plus Tatjanas Ždanokas (6200) un Andreja Mamikina (5000) FB lapas. Jūlija sākumā izveidota jauna lapa partijas jauniešiem LKSJoungster, kurai šī materiāla tapšanas laikā bija vien deviņi sekotāji.
Mērķauditorija: vecāki par 18 gadiem.
Jaunā Konservatīvā Partija
Var redzēt, ka pie partijas stratēģijas sociālajos tīklos piestrādāts. JKP galvenajai FB lapai ir 11 000 sekotāju, plus izveidotas 20 atsevišķas lapas konkrētām pilsētām. Lapas savstarpēji dalās ar ierakstiem. Pilsētu lapu sekotāju skaits gan nav liels, izņemot Latgali (4400). Centrālā lapa agresīvi kritizē konkurentus un reklamē savus līderus un partijas programmu sociālajiem tīkliem piemērotā formātā – ar infografikām un īsiem video. Lielu auditorijas uzmanību piesaistījuši video par azartspēļu aizliegšanu valstī un Juraša apgalvojumi par NA līdera Raivja Dzintara finansiālajām saistībām ar maksātnespējas administratoriem. Video ir diezgan populistiski, jo balstīti uz apgalvojumiem, kam trūkst pierādījumu.
Mērķauditorija: vecāki par 18 gadiem. Krišjānis Feldmanis – vecāki par 25 gadiem.
“Ziemeļlatvija” jautā: Vai, nomelnojot konkurentus, ir iespējams uzvarēt vēlēšanās?
Ilze Briede, uzņēmēja:
– Nomelnojot ne, bet atklāti runājot gan. Ja partija rīkojusies savtīgās interesēs un pretējā puse par to runā – to atbalstu. Nepatiesību runāt ir negodīgi, bet atklāt negodību – tas mums ir pat ļoti vajadzīgs. Brīnos, ka cilvēki uzticas un joprojām ievēl tos, kas rīkojas savtīgi.
Rita Bormane, Smiltenes Pensionāru apvienības vadītāja:
– Man tas liekas muļķīgi, tas liecina par zemu cilvēku inteliģences līmeni. Ar lielu nekaunību diemžēl daudzi tiek pie varas. Sabiedrība šajā gadījumā noteikti nav ieguvēja.
Andris Pauls-Pāvuls, uzņēmējs:
– Nevar! Bet, runājot par nebūšanām valstī un piedāvājot tam risinājumu, – var. Piemēram, kā Aldis Gobzems, kurš kritizē pastāvošo kārtību un piedāvā konkrētus risinājumus, ko valsts pārvaldē vajadzētu mainīt.
Diāna Vītola, biedrības “Atbalsts cilvēkiem ar īpašām vajadzībām” valdes priekšsēdētāja:
– Objektīvi ir jāizvērtē situācija, vai tā ir nomelnošana vai patiesības atklāšana. Viennozīmīgas atbildes uz šo jautājumu nav. Šogad arī politisko partiju izvēle ir pietiekami liela.
Edgars Matuks, džudo treneris, skolotājs:
– Jā, jo liela daļa vēlētāju diemžēl ir lētticīgi un tic, katram politiķu vārdam, nepārbaudot faktu patiesumu. Priekšvēlēšanu laikā informācijas apjoms ir krietni lielāks, visam pat nevar izsekot līdzi.
