“Ziemeļlatvijas” 24. jūlija numura publikācijā “Uzmanību izmaiņām jāpievērš gan autovadītājiem, gan gājējiem” rakstījām, ka Smiltenē ir noslēgušies būvdarbi tranzītielā – Gaujas ielā posmā no Krāsotāju ielas līdz Atmodas ielai. Satiksmes plūsmas un drošības uzlabošanai pārbūves darbu rezultātā ir veiktas jaunas izmaiņas satiksmes organizācijā gan autovadītājiem, gan gājējiem, ko iedzīvotāji kopumā vērtēja atzinīgi. Atšķirīgu redzējumu pauda sociālo tīklu lietotāji “Ziemeļlatvijas” facebook lapā.
Atgādinām, ka pārbūves rezultātā tranzītielas posmā tika veikta brauktuves un ietvju nesošo pamata kārtu un seguma izbūve, inženierkomunikāciju pārbūve, veikti labiekārtošanas darbi un uzstādīts satiksmes organizācijas aprīkojums. Likumsargi ir tie, kuri ikdienā uzrauga un gādā par satiksmes drošību uz ceļiem, kā arī dodas izsaukumos, kuros paveras nepatīkamas ainas. Drošība ir pirmajā vietā. Tāpēc “Ziemeļlatvija” uz sarunu aicināja Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes uzraudzības rotas vecākais inspektoru Vilni Būci, kurš pauda savu redzējumu par būvdarbu laikā veiktajām pārmaiņām satiksmes drošības uzlabošanas jomā, kā arī atbildēja uz iedzīvotāju ierosinājumiem un komentāriem, kas publicēti “Ziemeļlatvijas” facebook lapā.
– Viens no jauninājumiem, lai nodrošinātu lielāku krustojuma caurplūdi, rīta stundās ar vislielāko satiksmes intensitāti Atmodas, Gaujas, Raiņa ielas un Baznīcas laukuma krustojumā no Atmodas ielas puses ir aizliegts kreisais pagrieziens laikā no pulksten 7 līdz 10. Šajā krustojumā likvidēta arī viena gājēju pāreja pār tranzīta ielu, kā vērtējat izmaiņas?
– Pēc pārbūves darbu beigām Valsts policijā nav reģistrēts neviens negadījums šajā ceļa posmā. Par drošību – viena gājēju pāreja likvidēta, kas ir pareizs lēmums. Aizliegts kreisais pagrieziens uz Raiņa ielu ar papildu zīmi no pulksten 9 līdz 10 – nav atmiņā palicis neviens gadījums, ka šī kreisā pagrieziena dēļ būtu noticis kāds negadījums. Šajā krustojumā vairāk bijuši ceļu satiksmes negadījumi, kas saistīti ar gājēju pārejām. Divas reizes gājējiem uzbraukts pērn.
Būsim godīgi, ka laikaposmā no septiņiem rītā bērni dodas uz skolu un šķērso tranzītielu pa gājēju pāreju. Tātad automašīnas tāpat apstāsies pirms pārejas, lai palaistu gājēju, kas gan rīta, gan vakara stundās radīs zināmu sastrēgumu.
Domāju, ka daudzi smiltenieši piekritīs, ka šajā krustojumā vislabākais risinājums būtu luksofors. Tas būtu visefektīgākais risinājums, ko pašvaldība varētu paveikt drošības uzlabošanas jomā šajā konkrētajā vietā. Mēs zinām, ja luksoforā deg zaļais signāls, gājējs drīkst šķērsot ielu, ja sarkanais, tad nedrīkst. Tā ir sava veida drošība. Saprotu, ka tās ir lielas izmaksas, bet, ja būtu luksofors, pagājušajā gadā nebūtu šo notriekto gājēju.
Protams, tranzītiela pēc pārbūves ir skaista un sakopta, par to nav šaubu. Ļoti pareizs risinājums ir barjera gar kultūras centra kalnu. Izlasot iepriekšējo rakstu “Ziemeļlatvijā”, piekrītu smagās automašīnas vadītājam, kurš teica, ka bieži redz cilvēkus skrienam pāri ielai, tiklīdz nokāpj pa trepēm, nemaz nepārliecinoties par savu drošību. Pats ar to esmu saskāries.
– Intervijā teicāt, ka jūs mazliet mulsina ierīkotā papildu kreisā pagrieziena josla no Gaujas ielas uz Marijas ielu. Tāpat arī minējāt, ka drīzāk šajā krustojumā rīta stundās vajadzēja aizliegt kreiso pagriezienu. Kāds ir pamatojums?
– Kamēr ir vasara un skolēnu brīvlaiks arī līdz šim krustojums funkcionēja pietiekami labi. Rudenī vecāki, vedot bērnus uz skolu, gribēs veikt kreiso pagriezienu uz Marijas ielas. Beidzot ir izdomāta atsevišķa josla kreisajam pagriezienam, bet “kabatiņā” ir divas, maksimums, trīs vietas, kur iespraukties. Bet, ja gribētāju būs vairāk, tad diez ko daudz tas neatrisina.
Uzskatu, ka labāk būtu aizliegts kreisais pagrieziens šajā krustojumā laikaposmā no pulksten 7 līdz 10. Lielajā krustojumā uz Raiņa ielu, pat, ja sanāktu sastrēgumi, smagajām automašīnām ir pietiekami vietas, lai ieskrietos un uzbrauktu kalnā Silvas virzienā. Ja paliek puskalnā pie sporta skolas, ko tad?
– Daļa sabiedrības uzskata, ka gājēju pāreja būtu nepieciešama, šķērsojot tranzītielu aiz sporta skolas un “top!” stāvlaukuma, lai bērni drošāk nokļūtu līdz rotaļlaukumam un skeitparkam.
– Palūkosimies uz to no drošības viedokļa. Vispirms par drošību jāatbild vecākiem. Kurš cits par savu bērnu vispirms parūpēsies, ja ne paši vecāki, ģimene. Elementāras drošības normas, kā jāuzvedas uz ceļa, kur nevajag skriet pāri ielai, zina katrs. Tās jāiemāca un jāatkārto arī bērniem. Viņi mācas no pieaugušajiem. Katram ir jāsaprot, ar ko riskējam, vai aizmāršīga un saulē sakarsuša autovadītāja dēļ ir vērts likties zem riteņiem. Neko dzīvē nenokavēsim, pagaidot divas trīs sekundes, līdz šķērsot ielu. Sadziedēt lauztos kaulus paies daudz ilgāks laiks.
Ja cilvēki domā, ka šajā vietā ir nepieciešama gājēju pāreja, tad noteikti saku nē. Pirmkārt, šī ir tranzīta iela, otrkārt – kalns, tiem, kuri brauks kalnā, parredzamība būs laba, bet tiem, kuri nāks iekšā no Silvas puses lejā pa kalnu, gājēju šajā vietā pamanīs pēdējā brīdī. Arī autovadītājs ir tikai cilvēks, un tas, ka mašīna ir aprīkota ar bremzēm, nenozīmē, ka tā apstāsies acumirklī. Jebkurai mašīnai ir savs bremzēšanas ceļš.
Visdrošākais veids, kā skeitparka un bērnu rotaļlaukuma apmeklētājiem šķērsot tranzītielu šajā posmā, ir Gaujas un Mūrnieku ielas krustojumā iepretim pienotavai. Īstenībā tā ir vienīgā vieta šajā posmā, kur laba pārredzamība ir gan gājējiem, gan autovadītājiem. Vēlreiz gribu atgādināt – sargājam paši sevi un viss būs labi. Tās dažas sekundes tiešām nav vērtas, lai riskētu ar veselību un dzīvību.
Diemžēl savstarpējā sapratne starp gājējiem un autovadītājiem bieži vien ir uz kritiskas robežas, jo reizēm šoferīši, kas kļūst par gājējiem, pārvēršas par tiem pašiem, ko pirms tam ir lamājuši.
MUMS RAKSTA
“Ziemeļlatvijas” facebook lapā ierakstā par noslēgtajiem būvdarbiem tranzītielas posmā Smiltenē, iedzīvotāji raksta
Gita G.: “Ir labi, bet nav sajūsma. Pamatošu – man kā iedzīvotājai, kura dzīvo Gaujas ielā 6, mazliet uztrauc tranzīta plūsma un skaņas līmenis mājās. Vasarā atvērt logu uz Gaujas ielas pusi neiespējami, pat “Klondaikas” jautrie apmeklētāji tā netraucē, kā nepārtrauktā automašīnu plūsmas skaņa. Kanalizācijas akas vākus Latvijā joprojām neprot iebūvēt – klik, klik, klik – braucam un klikšķinam.”
Madara L.: “Joprojām nav gājēju pārejas, kur to visvairāk vajadzēja. Jo visi bērni tur iet uz bērnu laukumiņu, skeitparku, skolu, bērnudārzu.”
Olita H.: “Piekrītu! Vēl aizvien baidos savu nu jau trešās klases skolnieci laist pār šo ceļu.”
Normunds R.: “Ir jau fakts tāds, skatoties no šofera pozīcijām, ja tur būs gājēju pāreja, tad tas būs daudz bīstamāk bērniem – ne visi māk godīgi pāriet, tad skraidīs pāri un satiksmi traucēs daudz vairāk un tā kā tā ir tranzīta iela, tad ziemā smagajām automašīnām būs grūtāk apstāties un uzsākt braukšanu. Nez, vai smagā mašīna varētu apstāties, braucot lejā no kalna, ja pēkšņi bērns izdomā iet pāri. Der padomāt arī no šoferu puses.”
Linda K.: “Gājēju pāreja tur sen prasās, taču, iespējams, ir kaut kādi noteikumi, kas to neļauj – vai nu slikti pārredzama vietai, vai tml. Būtu labi uzlikt vismaz ātruma ierobežojumu šajā posmā. Vēl ļoti interesanti saliktas barjeras gar skeitparku – it kā norobežo grāvi, taču dažus metrus pa malām žēl bija uzlikt, kur reāli kāds bērns var iekrist”.
Līga F.: “Šodien braucu un no mājas, kas atrodas pretī skeitparkam, skrēja pāri ceļam bērns, tur vajag gājēju pāreju, bet pārējais viss ir skaisti.”
