Dzintra
Dzimtās mājas
Dzimtās mājas –
Tās katram ir tikai vienas,
Kur kuplo visbaltākās ievas,
Lielākās kļavas aug.
Krāšņākā birztala zaļo,
Vienkāršas, bet skaistas
Kaķpēdiņas zied.
Un avots tik dzidrs un auksts
Tev veldzi dod.
Tur bērnības takas ir ietas
Un jaunības ceļos saukts.
Gan asaras rūgtas lietas,
Gan skaļi un jautri smiets.
Cerību spārni tur līdzēja
Lielai man augt,
Un tālāk jau dzīve…
Dzimtās mājas – kā man jūs gūt?
Ja zinu es pati sevī,
Ka varu tik sapnī tur būt.
LMS “Saulīte” dalībniece
A. Gaile
Gadsimta svētki
Vērmanītī
Tauta priecājas un klīst…
Skatos iekļauj visu.
Cik daudz jaukuma ir radīts!
Sirdis izjūt siltumu.
Kopā būšanā ir spēks –
Tieši šajā brīdī!
Atelpas mirklī uz soliņa
Iepretī “Māmuļai” sēžot,
Sievas no Abrenes dziļās skumjās
Latviju piemin;
Šķiet, nodevības smagums
Baltā tautastērpa
Košajā apmalē gulst,
Atsaucot seno Latvju zīmju glāstu.
Iznest šīs dienas
Savai būtībai cauri!
Vienmēr, lai dvēsele
Labo atmiņu
Atvarā grimst!
