Šogad Smiltenes novadā populāras kļuvušas jogas nodarbības, jo vietējā pašvaldība ikvienam interesentam tās piedāvā apmeklēt bez maksas, aicinot apgūt prasmes saglabāt veselību un spēkus un pielietot šīs prasmes ikdienā.
Joga nav tikai fiziska sevis attīstīšana. Tā ir austrumu filozofija, kas izveidojusies tūkstošu gadu garumā un kas sniedz fiziskā ķermeņa un prāta atbrīvošanu un saplūšanu ar dievišķo jeb visumu.
Globālais tīmeklis piedāvā plašu informāciju par jogu un tās daudzajiem veidiem, ko ikviens interesents var izlasīt pats. Vien jāuzsver, ka jogas mērķis ir panākt, lai cilvēks nonāk harmonijā ar sevi, attīstot savu ķermeni, garu un spēju pozitīvi domāt, tādējādi iegūstot spēcīgu ieroci pret visādām ikdienas nebūšanām, slimībām, neveiksmēm un visu citu negatīvo.
Par to visu pārliecinājusies pati un izjūtot pozitīvu efektu, Inguna Baranovska – sertificēta jogas pasniedzēja, kura vadījusi jogas nodarbības Smiltenes un Strenču novados – vēlējās dalīties ar citiem iegūtajā pieredzē. Ingunai joga palīdzējusi atšķirt kvalitatīvāku dzīves lappusi, taču ceļš uz to vispirms sākās ar pašas vēlmi pilnveidoties un apņēmību rīkoties, nevis pasīvi sēdēt un domāt – “ai, kā būs, tā būs”.
– Pēc profesijas esmu pavāre, sarunas ievadā taujāta atklāj Inguna. – Taču savā profesijā vairs nestrādāju. Negribēju visu mūžu būt pie katliem darbā un mājās. Sāku studēt psiholoģiju. Toreiz vēl dzīvoju Rīgā, domāju, – strādāšu kādā lielā uzņēmumā par personāla psihologu, taču sanāca tā, ka atnācām dzīvot uz laukiem, uz Smiltenes pagastu. Dzīvē mēs nekad iepriekš nezinām, kur ceļi mūs aizvedīs, un dažreiz ir tā, ka iegūto specialitāti tajā brīdī nemaz nevar pielietot. Tā arī es savu psihologa diplomu Smiltenē nekur nevarēju pielietot. Kad bērni bija mazi, aizgāju uz bezdarbniekiem, un tur piedāvāja manikīra kursus. Izmācījos par manikīri. Taču no putekļiem un dezinfekcijas līdzekļiem man sākās alerģija. Jutos slima, diskomfortā. Tā jau parasti ir, ka cilvēks sāk kaut ko darīt tad, kad sastopas ar grūtībām, piemēram, veselības problēmām, vai arī ar kaut ko nav apmierināts, vai strādā kā darbaholiķis no rīta līdz vakaram, atpūtas ir maz, un beigās jūtas nevesels. Kad apstākļi noliek pie vietas, tad arī cilvēks sāk savā dzīvē kaut ko mainīt. Man kā manikīrei arī bija daudz darba. Es strādāju no agra rīta līdz vēlam vakaram, bet man bija trīs bērni, dārzs un māja. Sapratu, ka jādara kaut kas cits. Un tad es sāku nodarboties ar jogu, un mainījos gan savā iekšējā pasaulē, gan ārēji. Uzlabojās veselība. Sapratu, ka viss notiek uz labu. Mainījās mani ēšanas ieradumi, aktivitātes, garastāvoklis, pasaules uztvere. Es sapratu, ka gribu dalīties ar citiem tajā labajā, ko esmu guvusi no jogas. Nejauši nopirku kādu žurnālu, lai izlasītu par muguras veselību, un ieraudzīju sludinājumu par nodarbībām jogas skolā. Gribēju tajā mācīties, uzrakstīju pieteikuma vēstuli, un mani pieņēma.
– Tam, kā izmainījāt savu dzīvi, vajag lielu uzņēmību un drosmi. Pieļauju, ka ir cilvēki, kuri varbūt baidās izkāpt no ikdienišķajiem rāmjiem, pamest ierasto darbu, mainīt profesiju. Jo, ja nu nesanāk, ko tad? Un arī laiku un naudu tam vajag.
– Gan tad, kad mācījos, gan arī tagad liels atbalsts man ir mana ģimene – vīrs Māris un bērni Elīna, Anna un Jānis. Bērni man ir devuši drosmi un pārliecību par sevi, iedrošinot – “mammu, tu taču vari!”, par ko esmu viņiem ļoti pateicīga. Vienmēr esmu uzskatījusi, ka mana misija ir mana ģimene. Es neesmu karjeriste. Jā, esmu izstudējusi psiholoģiju, esmu strādājusi par manikīri, taču visus gadus esmu pavadījusi, audzinot savus bērnus un rūpējoties par savu ģimeni. Ir brīži, kad ir jāizvērtē, cik daudz strādāt un no kā atteikties. Es vienmēr esmu nolikusi pirmajā vietā ģimeni. Esmu uzaugusi un mācījusies Rīgā. Uz laukiem atnācu tikai tāpēc, ka gribēju, lai maniem bērniem ir savs pagalms, sava smilšu kaste, savas šūpoles un lai mēs visi esam kopā.
– Bērni to ir novērtējuši?
– Ceru. Ja mēs kaut kur kopā ejam, tad no apkārtējiem dzirdu labas atsauksmes, – kā jūs tādus bērnus izaudzinājāt? Es viņiem veltīju uzmanību. Protams, nozīme ir arī dzīvesbiedra atbalstam. Attiecības starp sievieti un vīrieti ģimenē ir abpusēji mainīga enerģija. Neviens nevar daudz izdarīt, ja otrs viņam nepalīdz. Arī es esmu daudz strādājusi. Citi man vaicājuši, kā es to visu uzspēju. Nesen Māris par mani teica, –“viņa taču nekad nav mierā”. Jā, es nekad neesmu mierā. Bet, jo cilvēks vairāk dara, jo viņš vairāk uzspēj. Vakarā citi varbūt sēž un skatās televizoru, bet es vāru sīrupu. Kaut gan starp atpūtu un darbu ir jābūt harmonijai. Es arī daudz ko nepagūstu. Nevajag par to pārdzīvot, nevajag uzstādīt sev vairāk mērķu, nekā spējam paveikt. Cilvēki sevi salīdzina ar citiem, taču nevajag tā darīt. Dari tik, cik vari, dari pēc savas sirdsapziņas.
– Vai varētu būt tā, ka šo spēku rosīties jums sniedz joga? Daudz var izdarīt tikai tad, ja cilvēks jūtas labi, ja ir vesels un enerģisks.
– Fiziskajā līmenī joga iedarbina visas sistēmas – gremošanu, asinsriti, hormonālo sistēmu, kaulu sistēmu. Joga ietver arī meditāciju un elpošanas vingrinājumus. Pirmais, ko gribu sasniegt savās nodarbībās, ir tas, lai cilvēki ir veseli. Ja viņi būs veseli, viņi būs laimīgāki, priecīgāki, apmierinātāki, smaidīgāki, atvērtāki. Garīgā izaugsme nāk līdzi nemanot, solīti pa solītim. Pēc nodarbībām cilvēki man teikuši, – “es taču tagad daudz ko uztveru citādāk, agrāk būtu stresojis, bet tagad situāciju atrisinu mierīgi”. Joga sniedz harmoniju prātā, sirdī, ķermenī. Es vadu hatha jogas nodarbības. Tās ir āsanas (jogas pozas), elpošanas un kustību vingrinājumi, un nedaudz meditācijas. Vienkārši iemācīties sēdēt un elpot, – tas jau ir ceļš uz meditāciju. Pirms pirmo reizi nākt uz jogas nodarbībām, būtu vēlams izvērtēt savu veselību un aiziet pie ģimenes ārsta, ja bijusi kāda trauma, ja sāp mugura un tamlīdzīgi. Ja cilvēks ir pilnīgi pārliecināts, ka viņam nekas nekaiš, tad, protams, var nākt un darīt tik, cik tajā brīdī – šeit un tagad – var. Man cilvēki uzdod jautājumu, – “kāpēc es tā nevaru, kā tas otrs var?”. Nu, nav viņam tā jāvar. Mums ir it kā vienādi ķermeņi, taču faktiski tie ir pilnīgi atšķirīgi. Vienam kaulu saistaudi ir elastīgi, otram – ne tik elastīgi. Rodi harmoniju ar savu ķermeni, attīsti to tik, cik konkrēti tev tas ir iespējams!
– Cik bieži jūs pati praktizējat jogu?
– Tas jādara katru dienu, un to es arī ievēroju. Pietiek ar piecām minūtēm no rīta, lai izstaipītos, iekustinātu ķermeni, veiktu elpošanas vingrinājumus un noskaņotu sevi pozitīvi. Dažkārt cilvēki atnāk uz darbu neapmierināti. Taču mums ir, par ko priecāties. Mēs dzīvojam brīvā valstī, kurā nav karu. Esam paēduši. No rīta pamostamies dzīvi. Vajag meklēt pozitīvo, meklēt to, kas izraisa prieku. Es pati, pateicoties jogai, esmu sevi sajutusi kā dabas daļiņu. Agrāk nepievērsu tādu uzmanību smiltīm jūrmalā, zvaigznēm debesīs, bet tagad jūsmoju par to visu, priecājos par putniem, kuri dzied aiz loga. Diemžēl daudzi cilvēki ir neapmierināti, dusmīgi, bieži par kaut ko žēlojas. Taču mums visiem dzīvē ir kaut kas, par ko pateikties, par ko priecāties. Cilvēki sūdzas par karstumu, bet, paldies Dievam, ka nesnieg. Tad atkal ir žēlošanās, ka vējš pūš un lietus līst. Taču vējš attīra, bet lietus nomazgā putekļus. Es savās jogas nodarbībās cilvēkus aicinu sevī modināt pozitīvismu. Nevienam cilvēkam laimi nevar uzdāvināt. Mēs tikai paši varam katrs sevī atmodināt mīlestības, laimes un prieka sajūtu. Tā ir mana pārliecība. Un cilvēkam ir vispirms jāmīl pašam sevi.
– Šī ir ļoti komplicēta tēma. Viss sākas ģimenē, kurā cilvēks piedzimst, tajā, kādu audzināšanu viņš saņem no vecākiem.
– Jā, mēs katrs piedzimstam ar savu “mugursomiņu. Taču no tā arī varam secināt, ka mums ar sevi jāstrādā. Mēs nevaram izmainīt apkārtējos, taču mēs varam mainīties paši, un tad arī mainīsies apkārtējā situācija. Kad ģimenē sāk mainīties sieviete, tad izmainās arī ģimenes locekļu savstarpējās attiecības. Ir bijuši gadījumi, ka sievietes jogas nodarbībās man stāsta, – “vīrs mājās taujā, ko jūs tur jogā darāt, tu tāda citādāka esi palikusi”. Viņam tas patīkot. Es nezinu, kas tieši tas ir, – varbūt sievietei mirdz acis, varbūt viņa ir mierīgāka. Es nodarbībās aicinu, – atbrīvojiet seju! Cilvēkiem ir ļoti saspringti sejas vaibsti, bet, tiklīdz viņš tos atbrīvo, tā smadzenēm tiek dots signāls, – viss ir labi, viss ir kārtībā. Kad nodarbībās sievietes apsēžas, sāk elpot, atbrīvo acis un lūpas, viņas izskatās laimīgas, kā eņģeļi! Žēl, ka viņas pašas sevi tajā brīdī neredz no malas.
– Par jogu tad, kad pati to savulaik praktizēju, esmu dzirdējusi atšķirīgus viedokļus, arī tādu, ka tas, kas radies Austrumos, mums, rietumniekiem, nav piemērots.
– Man daudzi ir vaicājuši, vai esmu bijusi Indijā. Nē, neesmu bijusi. Mani kaut kas tur tepat, Latvijā. Es izjūtu latvisko garu, to, ka man šeit ir jādzīvo. Taču es arī paņemu no Austrumiem, no jogas, daudzas lietas, daudzas viņu gudro atziņas kā padomus savai dzīvei. Taču tajā pašā laikā es savā sirdī nezaudēju latvisko.
– Jūs Strenčos vadījāt seminārus arī par veselīgu uzturu. Kas jūsu izpratnē ir veselīgs uzturs?
– Tāds, kurā ir maksimāli daudz zaļumu, dārzeņu, ogu. Es pieturos pie principa, ka ēdienam ir jābūt vieglam, tādam, kas ātri pārstrādājas un cilvēkam dod enerģiju, nevis to paņem. Nav pat jāpērk dārgi produkti. Mēs paši saviem spēkiem varam pagatavot daudz ko veselīgu. Piemēram, mums visiem vajag dzelzi, vajag minerālvielas. Lūdzu, ir nātres, pienenes, gārsa. Plūciet, blendējiet, dzeriet! Pielieciet klāt kādu ogu! Tas viss mums ir apkārt. Vajag tikai iziet dārzā vai aiziet uz pļavu, kur tuvumā nebrauc mašīnas un nav putekļu. Es katru rītu jau no pavasara gatavoju zaļos kokteiļus. Kāpēc iet uz aptieku un iztērēt pusi algas par kaudzi uztura bagātinātāju? Par to aizdomājos, kad lasīju par dziednieces Jansones “Salveo” pulveri – Latvijas enerģētisko zonu trejdeviņu bio saderīgu 29 savvaļas augu pulverveida maisījumu. Es taču pati varu pagatavot ko līdzīgu, jo manā piemājas teritorijā tas viss aug. Un kāpēc veikalā pirkt, piemēram, kartupeļu čipsus? Es sagriežu smalkās šķēlēs kabaci un izkaltēju kaltējamajā. Man ir pats vienkāršākais kaltējamais, nopirku par 10 eiro. Arī tējiņas tajā kaltēju. Nātres sakaltēju un sablendēju pulverī. Tāpat daru ar aveņu un upeņu lapām. Ja ziemā kāds mājās taisīsies uz saslimšanu, būs, ko iedot. Mums ir arī dārzs, divas siltumnīcas, kurās izaug viss vajadzīgais.
– Kā atrodat idejas veselīgiem ēdieniem?
– Internets ir pilns ar receptēm. Lūk, viens no variantiem. Zemenes vai jebkuras citas ogas sagriež, aplej ar mandeļu pienu (apmēram 150 gramiem jeb vienu glāzi), pieber divas karotes čia sēklu, kas iedarbosies līdzīgi kā želatīns, samaisa un ieliek ledusskapī. Pēc stundas izņem, un saldais ēdiens ir gatavs. Ātri, garšīgi un veselīgi. Ja vēlas saldumu, tad pienu var iepriekš sablendēt kopā ar datelēm, vai arī zemenēm piegriezt klāt banānu. Es arī ikdienā lietoju mandeļu pienu un kokosriekstu pienu parastā piena vietā. Lieku klāt jebkam, kur vajadzīgs piens, piemēram, pankūkām. Garša ir perfekta! Vēl uzturā izmantoju šķeltos zirņus, grūbas, putraimus, kas, manuprāt, ir nepelnīti atstāti novārtā. Kad ciemos atbrauca draugi no Vācijas, pagatavoju viņiem pērļu grūbas kopā ar turku zirņiem un pupiņām, ar zaļajiem salātiem un ar apceptiem sīpoliem un burkāniem. Sanāca kārtīgs paēdiens, ko ciemiņi ļoti slavēja. Taču jebkurā gadījumā cilvēkam ir jāieklausās sevī, ko konkrēti vēlas viņš. Tas produkts, kas garšos vienam, otram ne visai vai nemaz. Nu, neēdīs visi nātres no rīta līdz vakaram. Bet par veselīgu dzīvesveidu runājot, tas nav tikai uzturs. Tās ir arī kustības. Un cilvēkam ir jādara tas, kas ir piemērots viņa temperamentam, fiziskajai formai un veselībai, un kas dod prieku. Vienam tā būs nūjošana, citam – joga, vēl citam – peldēšana, braukšana ar riteni vai dejošana. Nav obligāti jāiet skriet maratonu un sevi izdzīt. Ir jāgūst bauda no tā, ko dari.
– Kas jums to sniedz?
– Ģimene, joga, dārzs, grāmatas. Lasot grāmatas, esmu nost no visa, kas notiek apkārt. Savukārt internets man kalpo, lai izglītotos, iegūtu sev vērtīgu informāciju. Pēc sociālajiem tīkliem es vajadzību neizjūtu. Man nav profila Facebook. Mani tā īsti neinteresē citu cilvēku dzīve, un es arī negribu sevi izlikt publiskai apskatei.
– Vai ticat tam, ka blakus materiālajai pasaulei pastāv otra, garīgā, enerģētiskā, ar Dievu jeb spēku, kas ir augstāks par cilvēku? Uz šo jautājumu mani uzvedināja jūsu rotaslieta – krustiņš.
– Esmu luterāne, un ticību nekad neesmu zaudējusi. Dzīvē bijuši visādi gadījumi, kad esmu sapratusi, – ir kāds spēks, kas ir stiprāks par mums un kas mūs vada. Kāpēc mēs satiekam tieši tos cilvēkus? Kāpēc mūsu dzīvē notiek tieši tādas situācijas? Bieži vien cilvēki grib šim augstākajam spēkam tikai pateikties un lūgt. Taču dažkārt atgadās lietas, no kurām mums ir jāmācās. Ir jāpadomā, kāpēc tā notika, kāpēc es satiku tieši to cilvēku. Es neuzskatu, ka cilvēkam katru svētdienu obligāti jāiet baznīcā, jo, manā sapratnē, Dievs ir sirdī.
UZZIŅAI
Par Hatha jogu
Filozofiski terminam “hatha” ir dziļa simboliska nozīme. “Ha” – saule, “tha” – mēness. Tas ir pretēju pirmsākumu vienotības simbols. Pretstatu vienotība un harmonija rada līdzsvaru. No sanskrita tulkojot, joga nozīmē “savienība” un “vienotība”.
Galvenais uzsvars hatha jogā tiek likts uz mugurkaula veselību, mierīgu un kontrolētu elpu un netraucētas dzīvības enerģijas plūsmas nodrošināšanu. Katrs vingrinājums iedarbojas uz konkrētu ķermeņa daļu, orgānu vai orgānu grupu. Lai sasniegtu maksimāli pozitīvu efektu, pozu jeb fizisku vingrinājumu izpilde tiek kombinēta ar elpošanas kontroli.
