Notikumi Dižmežā
Žagatiņa žadzināja
Lielās egles galotnē –
Nākat zvēri skatīties,
Kādi joki pasaulē!
Dzenis līmē afišu
Un tur kaut ko mālē –
Mūsu pašu Dižmežā
Būšot spēļu zāle!
Mežacūka rušinās,
Kaut ko dubļos meklē –
Visi ietaupījumi
Pazuduši peļķē.
Muļķa zaķis, garausis,
Parādos līdz ausīm –
Kapeiciņas atlicis:
„Vai man spēlēt ļausiet?”
Lepnā dāma pūce ar
Mazliet uzspēlēšot,
Azartiski paies laiks,
Pat ja nevinnēšot.
Vilks stiepj līdzi pudeli,
Skaļi murminādams:
„Lūdzu, stipro ielejat,
Tad te pasēdēšu!”
Lācis, lielais stiprinieks,
Tik tālu pat netiek,
Kāds šim sasit autiņu,
Tādēļ uzsāk kautiņu.
Šajā visā ļembastā
Lapsa rokas berzē –
Nu tik vajag atļauju,
Lai sāktos spēļu elle!
Pēkšņi – gadījies, kur nē,
Iznāk staltais briedis
Un pie policista klāt –
Esot ziņas sniedzis.
Kaimiņos šim Dižmežam
Sākas Raibais vēris,
Tur kāds Kūmiņš nekaunīgs
Spēļu zāli cēlis.
Visus zvērus krāpis tas
Saviem paņēmieniem,
Naudas zīmes viltotas
Iemānījis simtiem.
Lapsa Kūmiņš sapratis –
Nav šeit vairs, ko darīt,
Aši laidās biezoknī
Citur elli vadīt.
