“Nezinu, kāpēc izveidojies priekšstats, ka te ir nekuriene. Cilvēki šeit strādā, viss notiek,” sarunā ar “Ziemeļlatviju” brīnās Valkas novada Zvārtavas pagasta iedzīvotāja, šai pusē lielākās zemnieku saimniecības “Avoti” īpašniece Daiga Logina.
Daiga dzīvo privātmājā Kalnainē, Zvārtavas pagasta lielākajā ciemā. Savukārt ciema ar nosaukumu Zvārtava šajā pagastā nemaz nav.
Ir Kalnaine jeb Stepi, ir Zaķi, ir Putras jeb Putras muiža, ir Mierkalns, bet pati Zvārtava jau atrodas kaimiņos, – Apes novada Gaujienas pagastā.
Divi simti palicēju
Kalnaine ir Zvārtavas pagasta nostūrī, Latvijas – Igaunijas pierobežā, un tuvākā lielākā apdzīvotā vieta ir Apes novada Gaujienas ciems. Kalnainē ir pagasta pārvalde, bibliotēka un pagasta vienīgais veikals. Ir privātmājas ar sakoptiem pagalmiem un dārziem, un divas daudzstāvu mājas. Savukārt tautas nams atrodas labu gabalu nostāk – Mierkalnā, kur šai kultūras saliņai tuvumā ir vien dažas viensētas un viena daudzdzīvokļu māja.
Pavisam ārpus Zvārtavas pagasta ciemiem meklējama vietējā izglītības iestāde – Ozolu sākumskola, kuru Valkas novada dome cenšas saglabāt, neraugoties uz to, ka šajā skoliņā visus izglītojamos no 1. līdz 5. klasei var uz abu roku pirkstiem saskaitīt.
Oficiāli Zvārtavas pagastā pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem uz šā gada 1. janvāri bija deklarēts 391 iedzīvotājs. Taču vietējie, pēc saviem aprēķiniem, zina stāstīt, ka reāli pagastā dzīvo tikai kādi 200 ļaudis. Tik maz iedzīvotāju nav nevienā citā Valkas novada pagastā. Un arī tik tālu līdz pilsētām, kā no Kalnaines, nav ne no viena cita pagasta ciema ne Valkas, ne arī kaimiņu – Smiltenes – novadā.
Taču tiem diviem simtiem (vairāk vai mazāk) ļaužu, kuru mājas atrodas Zvārtavas pagastā un kuri tur izvēlējušies palikt tādu vai citādu apsvērumu dēļ, ir saistošs jautājums, kas notiks ar Zvārtavas pagastu nākotnē? Vietējie ļaudis ir lietas kursā par Valkas novada domes ieceri reorganizēt Zvārtavas un Vijciema pagastu pārvaldes, uz abiem pagastiem ieceļot vienu pārvaldnieku, jo nesen tika mudināti aizpildīt sabiedriskās apspriešanas anketas. Tāpēc arī “Ziemeļlatvija” devās uz Zvārtavas pagastu, lai uzzinātu, ko cilvēki par šādu pašvaldības plānu domā.
Kad iepriecina konfekšu tūta reizi gadā
Un domas ir dažādas. Pirmās mājas, pie kuru durvīm klauvēju, atrodas apdzīvotajā vietā Putras, autoceļa Vecbilska – Cirgaļi malā, netālu no robežas ar Smiltenes novada Bilskas pagastu. Līdz Kalnaines ciemam no Putrām ir gabaliņš, ko braukt.
Vietējie šo apdzīvoto vietu dēvē par Putras muižu. Tajās dažās mājās, kas te ir, ar visiem saimniecības darbiem galā tiek sievietes, jo vienīgie vīrieši vēl ir mazi, stāsta “Ērgļu” mājas saimniece, bijusī zootehniķe, tagad pensionāre Raita Zobena. Tie vienīgie vīrieši Putrās ir viņas mazdēli, 10 gadus un trīs gadus veci.
Raita Zobena ir kategoriski pret to, ja apvienotu Vijciema un Zvārtavas pagastus (tieši tā – kā apvienošanu – cilvēki uztver ideju, ka uz abiem pagastiem varētu būt tikai viens pārvaldnieks).
“Mūsu pagasta priekšnieks (Zvārtavas pagasta pārvaldes vadītājs Raitis Priede – redakcijas piezīme) varbūt gan nezina, vai mēs te esam dzīvi vai miruši, bet, ja mūs saliks kopā ar Vijciemu, tad jau tikpat labi mūsu pagastu var salikt kopā ar Rīgu vai Krieviju,” pikti teic seniore. Tiesa, ikdienā viņai ar sava pagasta pārvaldi, kas atrodas Kalnienē, gan ir maz darīšanu, – tik, cik aizbraukt par nekustamā īpašuma nodokli samaksāt.
“Ai, jā, un konfekšu paciņas uz Ziemassvētkiem dome dod! Par to gan ir iepriecinājums,” šādu šķietamu sīkumu gada griezumā ar patiesu pateicību novērtē Raitas kundze.
Tā arī esot vienīgā saikne ar savu pašvaldību. Visādu problēmu ikdienā Putru ļaudīm gan netrūkst, bet vai vietējai varai tās maz pa spēkam atrisināt? Piemēram, sabiedriskais transports šai apdzīvotajai vietai garām kursē reti, pat autoveikals te vairs nepiestāj. Uz visu māju puduri ir tikai viena automašīna, tās saimniece, cik nu varot, izpalīdzot kaimiņienēm, piemēram, atvedot pārtikas produktus. Ja mašīnas nav, tad šejieniešiem ir pamatīgi jāplāno laiks, kā aizbraukt pie daktera vai uz aptieku un veikalu, vai uz darbu, un kā pēc tam nokļūt atpakaļ mājās.
Putrām tuvākā vieta, kur vismaz katru nedēļu pieņem ģimenes ārsts, ir Smiltenes novada Grundzālē. Savukārt pašu pagasta Kalnainē ārste no Valkas ierodas tikai divas reizes mēnesī, bet feldšerpunkta, atšķirībā no Grundzāles, Kalnaines ciemā vispār nav.
“Izsaukt ātro palīdzību ir bail. Meitenes (Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķes – redakcijas piezīme) saka, – “mēs jau varam jūs aizvest uz Valmieru, bet vakarā jūs sūtīs atpakaļ.” Un kā tad es tikšu mājās? Varu jau ģimenes ārstu saukt uz mājām, bet par to arī dārgāk ir jāmaksā,” piebilst Raita Zobena.
Un nekādi bagātnieki, kuri to mierīgi varētu atļauties, Putrās nedzīvo. Raitai jāiztiek ar pensiju, kas par 30 gadu ilgu darba stāžu tomēr diviem simtiem eiro mēnesī pāri netiekot. Viņas meita, abu jau pieminēto puiku mamma, vasaras sezonā atradusi darbu Smiltenes novadā, kur lasa zemenes, bet ziemā ir bez darba.
“Dzīvo, kā gribi. Bet badā neesam bijuši. Un, ja par to pagastu būšanu runājam, tad gribu, lai pagasts ir ar pašiem savu pārvaldnieku, tikai lai viņš atbrauc pie mums biežāk paskatīties, kā šajā pagasta galā dzīvo. Labi, ka Krauklis (Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis – redakcijas piezīme) vēl tur to mūsu skolu, bet varēja likvidēt. Mazdēls ies 5. klasē, un tur būs tikai trīs bērni,” zina stāstīt Raita Zobena.
Busiņu atsūtīt gan vajadzētu
Lauku viensētās katrs, kā nu māk un var, tā dzīvo, bet nedomājiet, ka cīnoties ar visādām ikdienas rūpēm un iztikšanu, Putru ļaudis ir novārtā atstājuši savas sētas. Tā pati “Ērgļu” māja, ko Raitas kundze mantojusi no saviem vecākiem, ir ar sakoptu pagalmu un puķu dobēm.
Puķes teju ik uz stūra ir “Vētrās” – viensētā jau vairāk uz Mierkalna pusi. Šo māju pagalmā ienākot, uzreiz jūtama saimnieka roka. Kaut arī “Vētrās” seniore Laima Kalniņa dzīvo viena pati, palīgā brauc bērni un mazdēls. “Vēl jau pašai ir spēks kaulos, bet, ja mazdēls no Smiltenes nenāktu palīgā, nezinu, kā būtu,” tomēr nopūšas saimniece. “Mazdēls atved pārtiku, appļauj zāli pie mājas, visos darbos palīdz. Jautājat, kas tas par uzarto lauku aiz mājas? Tur dēls sēs graudus. Pati kādreiz turēju lopus, bet tagad ir tikai viena govs. Kļūstu veca, ko nu vairs.”
Arī Laimai Kalniņai, tāpat kā viņas kaimiņienei “Ērgļu” saimniecei, ar sava pagasta pārvaldi, kas atrodas Kalnaines ciemā, ir maz darīšanu. Nekādu pretenziju pret vietējo varu seniorei nav, bet ir ierosinājums, – ja tuvējā Mierkalna tautas namā tiek rīkoti pasākumi, tad lai pagasts atsūta savu busiņu arī pēc Putru cilvēkiem. Tas nekas, ka no šejienes līdz tautas namam tikai pāris kilometru. Vai tad vecajiem ļaudīm tos tik viegli kājām noiet turp un atpakaļ?
“Mēs jau paši gan neesam tieši zvanījuši, lai brauc pakaļ. Bet pagasts pats arī nav piedāvājis,” taujāta atteic “Vētru” saimniece.
Mierkalnā izveido “miera ostu”
Mierkalna tautas nams ir nedaudz tālāk aiz “Vētrām” un vēl pāris viensētām. Gluži lielceļa malā šī pagasta kultūras saliņa nav, – ir jānogriežas un jāpabrauc vairāki simti metru.
Patīkams pārsteigums! Tāds ir pirmais iespaids, ieraugot gan Mierkalna tautas namu ar jauno, glīto jumtu pirms trijiem gadiem vētras laikā norautā vietā, gan sakopto apkārtni ar apstādījumiem, gan tuvējo divstāvu daudzdzīvokļu māju “Rožkalni”, uz kuru, pareizāk sakot, nama priekšpagalmu, ir ko skatīties un nenopriecāties.
Visā priekšpagalma garumā ir iekoptas puķu dobes, pat rozes tur krāšņi zied! Vēl sastādīti košumkrūmi un pa vidu dobēm salikti dažādi mazi vides dekoriņi – gan akmeņi, gan piepes un interesantas formas māzeri, gan veikalos nopērkamas lietas. Pie mājas sienas podos zied pelargonijas un petūnijas. Savu laiku vēl gaida eņģeļtaures.
Izrādās, tas ir šā nama četru iedzīvotāju jeb divu dzīvokļu brīvprātīga darba rezultāts. Pavisam “Rožkalnos” ir astoņi dzīvokļi, bet cilvēki dzīvo tikai divos no tiem. Pārējie dzīvokļi stāv tukši.
“Mēs jau te no 1986. gada dzīvojam,” stāsta Ārija Baškere. Viņa ar vīru Andri un kaimiņienes pensionāre Herta Tetere ar savu meitu Laumu, kura strādā Gaujienas veikalā par pārdevēju, arī esot vienīgie šā nama iedzīvotāji un mājas apkārtnes sakopēji un izdaiļotāji.
“Ziemeļlatvija” ierodas “Rožkalnu” mājās Baškeru ģimenei nozīmīgā dienā – 5. jūlijā, kad Ārijas un Andra dēla Anda Baškera ģimenē ir pieaugums, – piedzimusi meitiņa Anda. Trijiem Andas brālīšiem nu būs, ko lolot un sargāt.
Ciemos pie vecākiem todien atbraucis arī Andis, taču ilgi viņš Latvijā nebūs. Pats teic, ka atbraucis no Anglijas kopā ar bērniem Latvijas gaisu paelpot, bet atkal dosies strādāt uz ārzemēm – šoreiz uz Somiju un kopā ar savu ģimeni. “Vai pavisam, nezinu, bet Latvijā nav, ko darīt. Atbraucu no Anglijas, paņēmu 50 eiro, aizgāju uz veikalu un tas, ko nopirku, sagāja knapi vienā maisiņā. Anglijā es par tādu naudu piepērku piecus maisus. Bērnam knupītis Latvijā maksā 2,95 eiro. Es Anglijā nopērku knupīti par 50 centiem. Kāpēc Latvijā tā nav? Tāpēc jau arī cilvēki bēg projām no šejienes,” uzskata Andis Baškers.
Arī viņš dzirdējis par iespējamajām pārmaiņām Zvārtavas un Vijciema pagasta pārvaldē un strikti nosaka, ka “nevajag salikt kopā neko un ne ar vienu”. Tad būšot vēl sliktāk. Anda tētis Andris Baškers gan domā citādāk, – varbūt tad, tieši otrādi, būs labāk, jo tad varbūt vietējās varas darbi būs vairāk jūtami un redzami.
Andris ir ilgstošais bezdarbnieks. Viņa sieva Ārija strādā uz pusslodzi par apkopēju Mierkalna tautas namā. Abiem līdz pensijai vēl ir vairāki gadi.
Sarunā jaušams, – šeit, “Rožkalnos”, Zvārtavas pagastā, ir viņu mājas, un atšķirībā no jaunās paaudzes, ir darbs te vai nav, viņi laimi citur negrasās meklēt.
Bet, ja vēl runājam par Mierkalna tautas namu, tad jāpiebilst, ka arī vasarā tur notiek pa kādam pasākumam. 29. jūlijā Zvārtavas pagasta Aumeisteru kapos būs kapusvētki, tāpēc iepriekšējās dienas, 28. jūlija, vakarā Mierkalna tautas namā notiks balle. Spēlēs grupa “Gints un Es”.
Zaķi – ciems ar bērniem
Tālāk ceļš uz Kalnaini ved cauri vēl vienai Zvārtavas pagasta apdzīvotai vietai – Zaķi. Pirms un pēc Zaķiem visgarām lielceļam ir iekopti lauki. Ganībās maltīti ietur govju ganāmpulki. Daudzviet izplatīts ainavas elements ir skābbarības ruļļi. Viensētas ceļa malās gan redzamas maz. Šā pagasta teritorijas apdzīvotības blīvums, iespējams, ir vismazākais visā Valkas novadā.
“Pirms trijiem četriem gadiem, kad Zaķos pieturēja autoveikals, cilvēku sanāca papilnam. Tagad cilvēki brauc projām, jo darba te nav. Mājas paliek tukšas,” stāsta Zaķu ciemā sastaptā pensionāre Gaļina Stepanova. Kopā ar mazmeitām Evelīnu un Melāniju viņa atnākusi sagaidīt autoveikalu.
Pēc vietējās Ozolu pamatskolas reorganizācijas par sākumskolu Evelīna Ziemiņa mācās Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijā. Jaunajā mācību gadā ies 8. klasē.
“Kad mūsu skolā vairs nebija pamatskolas, daudzi aizgāja uz Gaujienu mācīties. Es gribēju Valkā. Tur eju arī mūzikas skolā,” stāsta Evelīna.
Zvārtavas pagasta bērnus uz skolu Valkā ved pat divi pašvaldības busiņi – pirms Gaujas tilta no viena busiņa jāizkāpj un jāpārsēžas otrā. Jāceļas agri, jo pakaļ Zaķu bērniem transports ierodas pulksten 7.20. Taču Evelīna par to nesūrojas. Esot pierasts, un mācīties Valkas skolā meitenei patīk.
Evelīnas un Melānijas vecāki ir zemnieki, audzē graudus. Otrai meiteņu vecmāmiņai ir lopkopības saimniecība. “Kas saimnieko, tam kaut kas ir,” nosaka Gaļina Stepanova.
Labumi no gaisa nekrīt;
tie nāk ar darbu
Zvārtavas pagastā lielākā zemnieku saimniecība ir “Avoti”, kas specializējusies piena lopkopībā un kur ir vidēji 120 slaucamu govju liels ganāmpulks. Lai tiktu galā ar visiem darbiem, saimniecībā nodarbināti astoņi strādnieki.
Ar “Avotu” īpašnieci Daigu Loginu satiekamies viņas privātmājā Kalnaines ciemā. Gan Daigas māja, gan citi īpašumi Kalnainē ir sakopti, norādot, ka te dzīvo čakli cilvēki. “Mūsu pusē vienmēr ļaudis bijuši strādīgi. Tagad pat, no rīta ap pulksten pieciem dzenu govis no ganībām uz slaukšanu un redzu, ka cilvēki jau dodas uz mežu lasīt ogas. Uz ogu lasīšanu mūsējie ir nadzīgi,” nosaka Daiga. Viņa ir bijusī sinoliete (apdzīvota vieta Gulbenes novadā), Kalnaini par savām mājām sauc no 1983. gada, kad pabeidza Smiltenes tehnikumu un atnāca strādāt uz Zvārtavas pagastu, bijušo kolhozu “Gauja”.
Taujāta, ko domā par to, ka Zvārtavas un Vijciema pagastiem varētu būt viens pārvaldnieks, Daiga uzreiz teic, ka šādu apvienošanu neatbalsta. “Tad jau mēs nekas nebūsim. Jau tā esam pabērna lomā. Raitis (Zvārtavas pagasta pārvaldes vadītājs Raitis Priede – redakcijas piezīme) ir mūsējais, pie viņa var pieiet jebkurā brīdī. Kurš no Vijciema te brauks tādu gabalu? Un kāda tur vispār ekonomija no tādas apvienošanas? Tik vien kā viena pārvaldnieka alga, un tas nav nekāds rādītājs,” radusi domāt kā uzņēmēja, spriež Daiga Logina.
Tāpat viņa uzsver, ka katrā pagastā ir citādi saimniekošanas apstākļi un citas problēmas, un vislabāk to visu pārzina vietējie. “Kādas ir mūsu problēmas? Ceļi mums ir bez asfalta seguma. Un vēl droši vien tas ir darba jautājums. Taču tie, kuri grib, var strādāt. Tiesa gan, nav lepnu darba vietu, kur daudz maksā un maz jāstrādā, bet darbs ir. No Kalnaines katru dienu iet transports uz Gaujienas gateri, kas meklē darbiniekus. Gaujienā ir arī uzņēmums, kas audzē lielogu dzērvenes un citas ogas, arī uz turieni brauc strādāt no mūsu ciema. Tagad pagastā vispār ir tik labi, kā nekad agrāk, – par cilvēkiem rūpējas, visi tiek aptekalēti, appuišoti, arī tie, kuri negrib strādāt. Ir pašdarbības kolektīvi. Kas grib darboties, lūdzu! Ir sieviešu vokālais ansamblis, ir teātris, kas katru gadu iestudē jaunas lugas, ir līnijdejas. Taču ir tādi cilvēki, kuriem nekad nebūs labi,” spriež “Avotu” saimniece.
Protams, daudz labākā situācijā ir tie pagasta ļaudis, kuriem pieder zeme, bet pat tad, ja būtu nauda, brīvas lauksaimniecībā izmantojamas platības iegādāties vairs nevar. Tādu nav, saka Daiga.
Nē, nu gluži tā neesot, ka nav nemaz, tagad viens gabals gan esot izlikts pārdošanā, bet cena – 2,5 tūkstoši eiro par hektāru!
Bet lai cilvēki nedomā, ka zemniekiem viss no gaisa krīt rokās, tas nāk ar smagu darbu, piebilst “Avotu” saimniece. Daigai ir divi bērni, un viņiem tādu darbu mamma negrib novēlēt. Taču, ja bērni gribēšot pārmantot saimniecību, viņa to neliegšot.
Vajag enerģiskus cilvēkus!
Salīdzinot ar tuvējo Gaujienas ciemu, kas izskatās jau kā mini pilsētiņa un kur ir pat mūzikas un mākslas skola, Kalnaines ciems ir pieticīgāks, – daudz iestāžu un māju tajā nav. Taču arī Kalnaines bagātība ir radoši cilvēki. Par vienu no viņiem, brīvmākslinieci, dēvētu arī par vietējo modes mākslinieci, Lilitu Ikali savulaik rakstījusi ne tikai “Ziemeļlatvija”, bet arī citi preses izdevumi.
Šoreiz Lilitu Kalnainē satieku nejauši, viesojoties ciema bibliotēkā, kas atrodas zem viena jumta ar pagasta pārvaldi un Lilitas dzīvokli. Lilita kopā ar draudzeni, bijušo televīzijas žurnālisti Baibu Zvaigznīti ienākusi bibliotēkā atdot lasīšanai paņemtās grāmatas.
Arī Lilita ir lietas kursā par varbūtējām reformām Zvārtavas pagasta pārvaldīšanā un ir pret viena pārvaldnieka ideju uz diviem pagastiem, atgādinot parunu par kopus cūku, kas nekad nav barojusies. Savukārt, taujāta, kādu nākotni redz Zvārtavas pagastam, Lilita atsaucas uz mūziķi Kārli Kazāku, kurš teicis – “ja kādā vietā ir enerģiski cilvēki, tad tā vieta neizmirst”.
“Un mums šeit vajag tādus cilvēkus!” uzsver Lilita, kura pati kopā ar domubiedriem ir enerģijas lādiņš, proti, darbojas vietējā biedrībā “Atrodi laiku sev”, kas raksta projektus un rīko pasākumus sabiedrībai. Piemēram, šoruden 13. oktobrī ieplānota biedrības 10 gadu jubilejas balle, ko Lilita sola kā ļoti labu notikumu.
Sev radniecīgu, radošu dvēseli Lilitā saredzējusi Baiba Zvaigznīte, Latvijā pazīstama televīzijas žurnāliste, kura savulaik vadījusi LNT raidījumu “Mājokļa jautājums”, strādājusi Latvijas Reģionu televīzijas “Re:TV” komandā, veidojot raidījumu ciklu “Deputāts tuvplānā”, tad vēl trīs mēnešus vadījusi Apes novada domes Kultūras nodaļu, taču ātri vien sapratusi, ka darbs pašvaldībā nav priekš viņas.
Jau sešus gadus Baiba un viņas vīrs dzīvo Zvārtavas pagastā, viensētā “Rozītes” Gaujas krastā, uzņem tūristus, kuri šeit var padzert kafiju un uzcelt sakoptajā upmalā teltis.
Šāds dzīvesveids ir Baibas Zvaigznītes izvēle, ko viņa teic nenožēlojam pat slikto ceļu dēļ, kad pavasarī viņi no savām “Rozītēm” reizēm nedēļu netiekot ārā.
Baibai Zvaigznītei ir savs viedoklis par lauku nākotni, un viņa uzsver, ka noteicošais faktors ikvienas teritorijas attīstībā ir cilvēks. “Pirmkārt un galvenokārt viss ir atkarīgs no pašiem, jo viss sākas ar mani, ar tevi, ar citiem. Ir ļoti maz tādu cilvēku, kuri skatās plaši. Pārsvarā ļaudis joprojām ir bailīgi, tramīgi, it kā Latvijā būtu kāds režīms. Un vēl, ja es laukos kaut ko gribētu uzsākt, domāju, ka te nevienam nekas nav vajadzīgs. Latvieši ir viensētnieki. Katrs sēž savā aliņā. Ir jānomainās paaudzēm, lai mainītos domāšana,” uzskata Baiba Zvaigznīte.
Var paši, bet ne visu
Lai katrs nesēdētu savā aliņā, Kalnaines ciema Luturskolā, tajā pašā vecajā divstāvu ēkā, kur jau mīt pagasta pārvalde un bibliotēka, ir arī brīvā laika pavadīšanas istaba mazāku kultūras pasākumu un domubiedru kopu, piemēram, rokdarbnieču saietu rīkošanai.
Vēl Luturskolā ir spēļu istaba ar biljarda un novusa galdiem un atsevišķa telpa ar trenažieriem.
Nesen pabeigts kosmētiskais remonts pagasta bibliotēkā ēkas pirmajā stāvā.
Ko darīt gan vēl ir daudz, lai Kalnainē cilvēkiem būtu ērtāk. Ja dzeramais ūdens kopš pērnā gada tiek atdzelžots, tad joprojām problēma ir tas, ka ciemā nav kanalizācijas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu. Un vēl pilnīgi visām mājām un iestādēm Kalnainē ir tikai malkas apkure. Nekādu centralizētas siltumapgādes labumu.
“Dzīvojam tā, kā citi dzīvoja agrāk,” pasmaida vietējie un par galvenajām lietām, kas pagastā būtu jāizdara, nosauc ūdensapgādes un kanalizācijas, un ceļu sakārtošanu. Viens no tādiem rūpju ceļiem ir grants ceļš no Kalnaines uz Gaujienu, jo tas reāli sāk veidoties par tuneli, – virs braucamās daļas savus zarus izpletuši lieli koki.
Ir lietas, ko katrs var izdarīt pats savās mājās, ja ir uzņēmība, čaklas rokas un labas zināšanas, ģimenes atbalsts un darbā nopelnīta nauda, bet ir arī tādas lietas, kas paveicamas tikai pašvaldības un valdības līmenī. Zvārtavas pagasta cilvēki šajā ziņā nevēlas būt atstāti novārtā tikai tāpēc, ka viņu mājas ir nomaļāk no pilsētām un viņu ir mazāk, nekā citviet lauku apvidos.
