Šā gada laikā Valkas pilsētā vajadzētu būt pabeigtiem diviem pašvaldības projektiem, kuru īstenošanai novada dome nolēmusi aizņemties naudu Valsts kasē.
Tā ir Valkas pilsētas videonovērošanas aprīkojuma un programmatūras iegāde un invalīdu pacēlāja iegāde Valkas pilsētas kultūras namam.
Pirmās kameras būs pie skolas
Abi ir Valkas novada prioritārie investīciju projekti, kuru īstenošanai kopumā nepieciešami orientējoši 25188,21 eiro. Šo summu deputāti nolēmuši iegūt kā aizņēmumu Valsts kasē, ar nosacījumu, ka pašvaldība norēķināsies pakāpeniski 10 gadu laikā.
Jāpiebilst, ka šie nav vienīgie pašvaldības iecerētie prioritārie investīciju projekti Valkas novadā, taču konkrēti par šiem diviem deputāti lēma vienā no pēdējām novada domes sēdēm.
“Ziemeļlatvija” pirms gada jau rakstīja par Valkā aktuālu tēmu, proti, videonovērošanas kameru pilsētā ir par maz, un tas nenāk par labu sabiedriskajai kārtībai un noziedzības profilaksei. Valkā videonovērošana ir pat ļoti aktuāla, ņemot vērā robežas tuvumu ar Igauniju. Proti, daudz sava brīvā laika Latvijas teritorijā pavada kaimiņvalsts iedzīvotāji, kam viens no iemesliem ir salīdzinoši lētāka alkohola iegāde ar visām no tā izrietošajām sekām.
Piemēram, šopavasar naktī no 5. uz 6. maiju, kad Valkā pie pilsētas kultūras nama pēc Lielā labdarības robežtirgus notika sezonas pirmā zaļumballe, netālu laukumā aiz alkohola veikala izcēlās kautiņš starp iereibušiem vīriešiem, Latvijas un Igaunijas iedzīvotājiem, un tika sadurts 1989. gadā dzimis vietējais iedzīvotājs. Vainīgās personas ir noskaidrotas, par notikušo uzsākts kriminālprocess un notiek izmeklēšana, taču vērā ņemams ir arī fakts, ka teritorijā, kurā notika kautiņš, nav videonovērošanas kameru, norāda Armands Āboliņš, Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Valkas iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas priekšnieks.
“Attiecībā uz videonovērošanu aktuālas ir publiskās vietas pilsētā, kur pulcējas iedzīvotāji, un riska vietas, tādas kā spēļu zāles, alkoveikali un tirdzniecības objekti. Ja vēl videonovērošanas kameras būtu labas kvalitātes, ar labu izšķirtspēju, tad vispār būtu ideāli. Policija redzētu visu, kas notiek pilsētā, un attiecīgi uz konkrēto vietu uzreiz varētu izbraukt,” norāda A. Āboliņš.
Valsts policija jau sniegusi Valkas novada domei savus ieteikumus par tām vietām Valkā, kur būtu nepieciešams veikt videonovērošanu.
Pašvaldība to ņems vērā, bet pašas pirmās vietas prioritāšu sarakstā ir abas Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas ēkas un to apkārtne Raiņa ielā un Ausekļa ielā, informē Vilnis Vilguts, Valkas novada domes vecākais datorsistēmu un datortīklu administrators.
Viņš arī uzsver, ka sākumā notiks iepirkums tikai uz mazu daļu no visa videonovērošanas aprīkojuma, ko Valkā pakāpeniski plāno uzstādīt novada dome.
Pirmajā iepirkumā paredzēts finansējums sākotnēji 10 videonovērošanas kamerām, datu glabātavai, programmatūrai līdz, maksimums, 48 kamerām un citam aprīkojumam, piebilst V. Vilguts.
Kultūras namā
ērti jājūtas visiem
Otrs Valkas novada domes projekts, kam pašvaldība ņem aizņēmumu Valsts kasē, ir invalīdu pacēlājs Valkas pilsētas kultūras namā.
Jau noslēdzies iepirkums par pacēlāja piegādi un uzstādīšanu, kurā pieteicās divi pretendenti. Uzvarēja uzņēmums “Elevet” ar piedāvāto līgumcenu 11 070 eiro.
Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis stāsta, ka kultūras namā ir transportieris (stacionāra ierīce cilvēku pārvietošanai), bet tas cilvēkus neapmierina, jo viņi pārvietojoties jūtas nekomfortabli. “Tāpēc kultūras namā būs mūsdienīgs lifts, kas vērsts ne tikai uz vietējiem cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Kad rīkojam lielus, interesantus pasākumus, uz tiem brauc daudzi klausītāji no citām vietām, un cilvēkiem, kuriem ir īpašas vajadzības, paveras iespēja šādus pasākumus apmeklēt pilnvērtīgi,” teic V. A. Krauklis.
“Kad ieraudzīju pirmo reizi, nodomāju, – izskatās pēc grīdas bonierējamā,” par transportieri, kas tagad ir kultūras namā, teic Līga Pandalone, Valkas kultūras nama direktora vietniece.
Ar šo transportieri var uzbraukt pa kāpnēm, taču L. Pandalone nav redzējusi, ka cilvēki to izmantotu, jo, iespējams, tam neuzticas. Pārsvarā invalīdu ratiņus ienes iekšā vīrieši, tā palīdzot cilvēkam ar īpašām vajadzībām, kurš ieradies uz pasākumu.
“Saprotu, ka mūsu lifts būs kaut kas līdzīgs tam, kas ir Smiltenes kultūras centrā, un tas ir labs. To varēs izmantot arī vecāki cilvēki, kuriem sāp kājas,” piebilst L. Pandalone.
— Sandra Pēters
