Baiba Miķe, kokaudzētavas vadītāja:
– Līgošu savās mājās Launkalnes pagastā kopā ar ģimeni un draugiem līdz pat saullēktam. Tā mums ir ikgadēja tradīcija. Visi ģērbjamies tautas tērpos, sākot no vismazākajiem bērniņiem. Apvijam apkārt viņu tērpiem vēl tautisko jostu, izceļot latvisko. Visi kopā pļavā pinam vainagus. dedzinām ugunskuru, kurinām pirti. Naktī vārām zupu. Darinām ar bērniem lāpas, ar tām izstaigājam un aplīgojam visu pagalmu, visas ēkas, jo Jāņu ugunij ir jāapspīd visa sēta, pat tumšākie kaktiņi, lai būtu ražība un auglība. Vēl ielaidīsim uz plosta dīķī mazu ugunskuru. Es uzskatu, ka Jāņos galvenais ir uguns un gaisma.
Sandra Eimane, pirmsskolas skolotāja: – Mēs katru gadu līgojam radu lokā tepat Grundzālē pie omes Dainuvītes, kura uzklājusi svētku galdu. Ciemos atbrauc arī viņas vīra Zinta māsas. Kad mūsu bērni bija mazāki, pagalmā kūrām ugunskuru un lecām tam pāri. Tā bija mūsu Jāņu tradīcija. Tagad, kad dēli izauguši, pēc pasēdēšanas mājās dodamies līgot uz Grundzāles kultūras namu, uz estrādi, kur iekurts ugunskurs un notiek svētku balle.
